Arestētās mantas (ne)pārņemšanai – gada jubileja

Pagājušajā nedēļā pagāja gads, kopš Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija pieņēma lēmumu, ka t.s. Lemberga lietā arestētā manta tās iepriekšējam glabātajam – tobrīd jau bijušajam Šveices advokātam Rudolfam Meroni – ir jānodod Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA).
23.08.2021. Uldis Dreiblats
 
PIRMS DIVIEM MĒNEŠIEM Neatkarīgā rakstīja, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra nevar izpildīt tiesas lēmumu par arestētās mantas pārņemšanu, līdz ar to mums būs jāseko jaunās iekšlietu ministres Marijas Golubevas un jaunās NVA direktores Ramonas Innusas “pārbaudei ar mantu”. Pēc diviem mēnešiem nekas nav mainījies – kā nevar, tā nevar pārņemt to mantu… ©Ekrānšāviņš

Kā jau bija prognozējams, Rudolfs Meroni nekādu mantu nav nodevis, un attiecīgi arī NVA neko nav pārņēmusi.

Skarbs uzdevums

Neatkarīgā gada jubilejas dienā jautāja NVA direktorei Ramonai Innusai: vai NVA jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 17. augusta lēmumu un pārņēmusi no Rudolfa Meroni glabāšanā t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu?

Ar NVA sabiedrisko attiecību speciālistes Vendijas Pikšes-Kučmas starpniecību saņēmām šādu atbildi:

“Aģentūra vērš uzmanību, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17.augusta lēmumu, tika nolemts Šveices advokātam Rudolfam Meroni, kā līdzšinējam mantas glabātājam, uzlikt par pienākumu nodot glabāšanā Aģentūrai arestēto mantu - akcijas, kas atrodas dažādās kompānijās, patiesā labuma guvēja tiesības noteiktu procentu apmērā dažādās kompānijās, tiesības uz naudas līdzekļu un aizdevuma procentu atmaksu un saistības izmaksāt aizdevuma procentus.

Informējam, ka līdz šim brīdim Rudolfs Meroni nav izpildījis minēto tiesas nolēmumu.”

Cita starpā, NVA direktores minēto pārņemamās mantas sarakstu ir būtiski papildināt ar to, ka atbilstīgi Rīgas apgabaltiesas lēmumam R. Meroni ir jānodod, bet NVA jāpārņem ne tikai vienkārši “akcijas, kas atrodas dažādās kompānijās” ārvalstīs, bet arī vairāku ārvalstu kompāniju “uzrādītāja” un “turētāja” akcijas, kādas jau ilgāku laiku vairs neeksistē.

Tāds, lūk, skarbs darba uzdevums ir dots.

Kā savulaik publiski paziņoja pats R. Meroni, šīs mantas vērtība esot ap 300 miljoniem ASV dolāru, un, ņemot vērā, ka R. Meroni mantas vērtību nedrīkstēja samazināt, tad tai arī šobrīd vajadzētu būt vērtai ap 300 miljoniem.

Kurš dabūs likvidācijas kvotu?

Ņemot vērā, ka šā gada janvārī uzsākta SIA “Ventrans Rīga” likvidācija un SIA “Ventrans Rīga” kapitāla daļu turētāja ir Šveices kompānija “Ost Services AG”, kuras akciju kontrolpakete (53%) bija jāpārņem NVA, Neatkarīgā cita starpā arī jautāja, vai Nodrošinājuma valsts aģentūra SIA “Ventrans Rīga” likvidatoram ir pieteikusi savas pretenzijas uz 27,853% (šāds daudzums ir arestēts) no likvidācijas kvotas?

NVA direktore atbildēja: “Ņemot vērā, ka līdz šim brīdim Rudolfs Meroni nav izpildījis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmumu, Aģentūrai nav iespēju realizēt no akcijām un pamatkapitāla daļām izrietošo akcionāru un dalībnieku tiesības.”

Minētajai likvidācijas kvotai būtu jābūt ievērojamai, turklāt tai vajadzētu būt naudai, nevis aktīviem, kuru pārdošana ir problemātiska. Šai likvidācijas kvotai vajadzētu būt vairāk nekā latvju tautai tik zīmīgajiem trijiem miljoniem (protams, ja kā parasti trīs miljoni nav nozagti).

Ja Latvijas atbildīgās amatpersonas neinteresē vairākos miljonos skaitāma summa, tad tā ir bezatbildība.

Meroni kriminālprocess

Neatkarīgā vaicāja arī tiesnesei Irīnai Jansonei: vai procesa virzītājs t.s. Lemberga lietā ir apmierināts ar 2020. gada 17. augusta lēmuma izpildi, ar kuru Rudolfam Meroni tika uzdots minētajā kriminālprocesā arestēto mantu nodot glabāšanā NVA? Vai ir kāds termiņš, kādā minētais procesa virzītāja lēmumus būtu jāizpilda?

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis informēja, ka tiesnese I. Jansone ir atvaļinājumā, bet uz jautājumiem sniedza atbildi: “Informējam, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 22.02.2021. nolēma krimināllietā Nr…. pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem - par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu -, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Rudolfu Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Ņemot vērā to, ka blakuslēmums apelācijas kārtībā netika pārsūdzēts, tiesa to nosūtīja izpildei Valsts policijai.”

No šā var secināt, ka - vai nu R. Meroni advokāti Latvijā ir kaut ko “nopūdelējuši”, vai arī R. Meroni Latvijas tiesu lēmumi pārāk neskar, tāpat kā Latvijas tiesām neesot saistoši Šveices tiesu lēmumi. Jāatgādina citāts no sprieduma t.s. Lemberga lietā: Šveices tiesas “spriedumiem ir tikai informatīvs raksturs un tiem nav pierādījuma nozīmes lietā. Tiesa atzīst, ka Latvijas Republikā Šveices spriedumi tiesai nav saistoši, tiem nav tāda paša juridiska spēka kā Šveicē, jo Latvijā tie nav atzīti atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām tiesību normām”.

Kā jau ziņots, Valsts policija pēc Rīgas apgabaltiesas norādījuma ir uzsākusi kriminālprocesu pret R. Meroni.

Vai jāpilda tiesas lēmums?

Jāatgādina vēl kāds būtisks fakts. Pagājušā gada 20. novembrī (t.i. pirms 9 mēnešiem) tiesnese I. Jansone visai skarbi norādīja iepriekšējam NVA direktoram Ērikam Ivanovam, ka “Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav tiesiska pamata nepildīt tiesas lēmumu”, un “nav pamatots” NVA tā brīža viedoklis, ka “tiesu kolēģijas lēmuma izpilde ir neiespējama”.

Tāpat tiesnese I. Jansone pieprasīja toreizējam iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam izvērtēt NVA amatpersonu “rīcības likumību”, apgalvojot, ka tiesas lēmums par mantas pārņemšanu nav izpildāms, kā arī

uzdeva iekšlietu ministram “nodrošināt” tiesas lēmuma “efektīvu un likumīgu izpildi”.

Nav informācijas, vai arī pašreizējai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai un pašreizējai NVA direktorei R. Innusai t.s. Lemberga lietas procesa virzītājs būtu aizrādījis, ka jāsāk taču beidzot pildīt tiesas lēmums un jāpārņem tā manta.

Iespējamie konsultanti “spirinās”

Visbeidzot jāatgādina, ka mantas pārņemšanai NVA gribēja piesaistīt finanšu konsultantu, un tāpēc pagājušā gada decembrī (tātad, pirms 8 mēnešiem) tika izsludināts iepirkums “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”.

Pirms diviem mēnešiem Neatkarīgā jautāja NVA, kā sokas ar arestētās mantas pārņemšanu, un tad NVA visas cerības lika uz šo iepirkumu, kurš tostarp oficiālos dokumentos tika dēvēts par “steidzamu”. Pirms diviem mēnešiem NVA Neatkarīgo informēja, ka “Iepirkuma komisija turpina savu darbu, lai izvēlētos komersantu, kas sniegs nepieciešamo atbalstu, lai aģentūra varētu izpildīt Tiesas pieņemto lēmumu”.

Tagad pēc diviem mēnešiem par “steidzamo” iepirkumu NVA Neatkarīgo informēja:

“Informējam, ka šobrīd norit Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātais konkursa dialogs Nr. IeM NVA 2020/119 “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”, kura ietvaros ir pieņemts lēmums par pretendentu atbilstību minētajam konkursa dialogam. Detalizētāku informāciju par konkursa dialogu Aģentūra varēs sniegt, kad būs noslēdzies konkursa dialogs un ar (pretendentu) uzvarētāju tiks noslēgts pakalpojuma līgums.”