Saeima uzstāj izbeigt Lemberga iniciēto tiesvedību Satversmes tiesā

Saeima aicina izbeigt Satversmes tiesā uzsākto tiesvedību pēc Aivara Lemberga pieteikuma “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam”.
Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces parakstītājā dokumentā teikts, ka pēc Aivara Lemberga sūdzības Satversmes tiesā ierosinātā lieta jāizbeidz, jo iesniedzējam savas pamattiesības esot bijis jāaizstāv administratīvajā tiesā. Aivara Lemberga advokāte uzskata, ka minētā sūdzība nemaz nav izlemjama administratīvajā tiesā – tās izlemšana ir Satversmes tiesas kompetence ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Neatkarīgā jau ziņoja, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas vadītā tiesas kolēģija atzinusi par pamatotu un juridiski korekti argumentētu Aivara Lemberga pieteikumu ierosināt lietu par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma normu neatbilstību Satversmei, kas liedz vairumam apcietināto personu piedalīties pašvaldību vēlēšanās

Vēlēšanu tiesības

Kā zināms, A. Lembergs kopš šā gada 22. februāra atrodas apcietinājumā, balstoties uz Rīgas apgabaltiesas lēmumu, kurā nav pat reāla pamatojuma par visskarbākā drošības līdzekļa piemērošanas nepieciešamību.

Savukārt šā gada 5. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas, bet tajās A. Lembergam neļāva balsot, respektīvi izmantot aktīvās vēlēšanu tiesības. Tomēr, izmantojot pasīvās vēlēšanu tiesības (respektīvi - kandidējot uz Ventspils domes deputāta amatu), A. Lembergs guva spožu uzvaru šajā vēlēšanās, iegūstot visvairāk balsu.

Tiesā apstrīdētās likuma normas liedz pašvaldību vēlēšanās balsot personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, pie nosacījuma, ja šīs personas atrodas brīvības atņemšanas vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā persona ir reģistrēta.

A. Lembergs ir reģistrēts Ventspils pilsētas vēlēšanu reģistrā, savukārt uz Rīgas Centrālcietumu, atbilstoši likumam, attiecas tikai Rīgas pilsētas vēlēšanu reģistrs. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Rīgā vēlēšanas nenotika, tie, kas atradās Rīgas Centrālcietumā, nevarēja vēlēt pašvaldību vēlēšanās.

Neizsmeltas iespējas?

Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) parakstītajā skaidrojumā Satversmes tiesai norādīts, ka A. Lembergam pirms vērsties Satversmes tiesā bijis jāizsmeļ visas citas iespējas panākt taisnību, piemēram, vēršoties administratīvajā tiesā.

Saeimas paskaidrojuma rakstā Satversmes tiesai teikts, ka A. Lemberga pieteikums “neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas prasībām” un tādēļ tiesvedība lietā ir izbeidzama: “Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrā daļa noteic: “Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u. c.) vai arī tādu nav.” Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pieteikuma iesniedzējam jāievēro subsidiaritātes princips. Ievērojot šo principu, personai pirms vēršanās Satversmes tiesā nepieciešams izsmelt reālās un efektīvās iespējas aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Konstitucionālā sūdzība ir galvenokārt personas pamattiesību aizsardzības papildu mehānisms gadījumos, kad ar citiem tiesību aizsardzības līdzekļiem pamattiesību aizskārumu novērst nav iespējams (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2018-19-03 15.1. punktu).”

Dokumentā uzsvērts - Saeima nevar piekrist pieteikuma iesniedzēja uzskatam, ka vienīgās iespējas, kā aizstāvēt tiesības vēlēt, atrodoties apcietinājumā, ir vēršanās Satversmes tiesā: “Izskatāmajā lietā aplūkojamais jautājums ir par personas, kurai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, tiesībām vēlēt tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā šī persona ir reģistrēta, ja minētā persona atrodas apcietinājumā cita vēlēšanu apgabala teritorijā, tas ir, tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā šī persona nav reģistrēta. Vēršam uzmanību uz to, ka administratīvajā tiesā citā lietā jau izšķirts izskatāmajā lietā aplūkojamais jautājums, secinot, ka personai, kurai ir piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, nodrošināmas tiesības vēlēt tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā šī persona ir reģistrēta, pat tad ja apcietinājumā šī persona atrodas cita vēlēšanu apgabala teritorijā (sk. Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. A420278914 un Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. A420278914).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. panta otro daļu, pieteikumu administratīvajā tiesā, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas.

Imperatīva likuma norma

Turpretī A. Lemberga advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva uzskata, ka šim Saeimas apgalvojumam nav pamata.

Vaicāta, vai Satversmes tiesai ir jāizbeidz tiesvedība tādēļ, ka A. Lembergs nav vērsies administratīvajā tiesā, I. Nikuļceva paskaidroja: “Satversmes tiesa ir daudzkārt norādījusi, ka tad, ja pamattiesību ierobežojums izriet tieši no imperatīvas likuma normas, kas ir formulēta nepārprotami, pieteikuma iesniedzējs atrodas šīs normas tvērumam tipiskā situācijā un nav šaubu par normas piemērošanu konkrētajā gadījumā,

Satversmes tiesas likums neprasa izsmelt formāli pastāvošas iespējas, tostarp vērsties administratīvajā tiesā.

Konkrētā gadījumā Pašvaldības domes vēlēšanu likums aizliedz balsot pašvaldību vēlēšanās visām apcietinātām personām, kuras atrodas brīvības atņemšanas vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā persona ir reģistrēta. Aivars Lembergs atrodas ieslodzījuma vietā Rīgā, bet ir reģistrēts Ventspils valsts pilsētas apgabalā, kas ir tipiska Pašvaldības domes vēlēšanu likumā paredzēta situācija, kurā balsot pašvaldību vēlēšanās ir aizliegts. Likuma regulējums ir nepārprotams. Tā kā Satversmes tiesas likums neprasa izsmelt formālas iespējas, nav pamatota norāde, ka nav izsmeltas visas iespējas aizstāvēt savas tiesības un tāpēc tiesvedība būtu izbeidzama. Saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likumu atbilstības Satversmei vērtēšana ir ekskluzīvā Satversmes tiesas kompetencē, administratīvajai tiesai nav šādas kompetences. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam, ja administratīvajai tiesai rodas šaubas par tiesību normas neatbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta pieteikumu Satversmes tiesai, bet pēc tam izlemj lietu, vadoties no Satversmes tiesas sprieduma. Ja kādā konkrētā administratīvajā lietā, piemēram, lietā Nr. A420278914, administratīvā tiesa pati ir izlēmusi jautājumu par likuma neatbilstību Satversmei (ir norādījusi, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa ir pretrunā ar Satversmes 101. pantā noteiktajām tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanas un Satversmes 91. pantā nostiprināto vienlīdzības principu), tas nemaina minēto kompetences sadalījumu starp Satversmes tiesu un administratīvajām tiesām un nedod pamatu pieņemt, ka arī citās lietās administratīvā tiesa rīkosies Satversmes tiesas kompetences jomā.”

Pienākums novērst pamattiesību aizskārumus

Advokāte arī vērsa uzmanību uz notikumu attīstības hronoloģiju un no tās izrietošajām tiesiskajām sekām. Proti, A. Lembergs sūdzību Satversmes tiesā iesniedza 2021. gada 5. maijā, kura ierosināja lietu 2021. gada 4. jūnijā, bet pašvaldību vēlēšanas notika 2021. gada 5. jūnijā: “Tātad Aivars Lembergs vērsās Satversmes tiesā par nākotnē sagaidāmu tiesību aizskārumu. Ja pamattiesību aizskārums ir nākotnē sagaidāms, prasība par vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu nav piemērojama. Tas norādīts arī Satversmes tiesas lēmumā par lietas ierosināšanu.” I. Nikuļceva uzsvēra: “Tiesiskā valstī visām publiskajām institūcijām, arī Saeimai ir pienākums savas kompetences jomā rīkoties, lai novērstu privātpersonas pamattiesību pārkāpumu. Tas izriet no Satversmes 89. panta, kas paredz: “Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.” Ja privātpersona norāda, ka ir pārkāptas tai Satversmē garantētās pamattiesības, likumdevējam ir pienākums veikt objektīvu izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā pašam grozīt likumu, nevis meklēt procesuālus aizbildinājumus, lai izvairītos no Satversmes tiesas sprieduma, ar kuru likuma norma tiktu atzīta par neatbilstošu Satversmei.”