Pēc Aivara Lemberga pieteikuma ierosina lietu par apelācijas iesniegšanas termiņiem

Pēc Aivara Lemberga iesnieguma Satversmes tiesa ierosinājusi jau trešo lietu. Iesniegumā lūgts izvērtēt Kriminālprocesa likuma normu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņiem atbilstību Satversmes 92. panta pirmajā teikumā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Tiesneša Gunāra Kusiņa (attēlā) vadītā Satversmes tiesas 4. kolēģija (tiesneši Artūrs Kučs un Anita Rodiņa) izskatījusi Aivara Lemberga pieteikumu un lēmusi ierosināt lietu par pieteikumā minēto Kriminālprocesa likuma normu atbilstību Satversmei ©Ģirts Ozoliņš/F64

Kriminālprocesa likums nosaka, ka apelācijas sūdzību piesakāma desmit dienu laikā. Tiesa šo termiņu var pagarināt par desmit dienām īpaši sarežģītās un apjomīgās krimināllietās.

22 gadus izmeklē, pārsūdzībai - 20 dienas

Kā teikts iesniegumā, šāda likuma norma liedz tiesības uz taisnīgu tiesu. Sarežģītās un apjomīgās krimināllietās 20 dienas apelācijas sūdzības sagatavošanai ir krietni par maz. Pēc iesniedzēja domām, vajadzētu ļaut gatavot apelācijas sūdzību tikpat ilgi, cik ilgi tiesa gatavo pirmās instances pilno spriedumu.

Iesniedzējs atgādinājis, ka apstrīdētās normas Kriminālprocesā likumā sāktas iegrozīt 2007. gadā. Savukārt Neatkarīgā atgādina, ka tieši tajā laikā Latvijas valsts bija izveidojusi īpašo “zvaigžņu komandu” A. Lemberga apsūdzēšanai. To koordinēja tā laika ģenerālprokurors Jānis Maizītis un SAB direktors Jānis Kažociņš. Ar lietu strādāja pat 16 prokuroru. Neskaitāmi operatīvie darbinieki no SAB, KNAB un pat Militārās izlūkošanas dienesta sekoja A. Lemberga auto, skraidīja pa mežiem, pētot, ko A. Lembergs tur dara, klausījās A. Lemberga un viņa paziņu telefona sarunas.

A. Lemberga pieteikumā Satversmes tiesai apstrīdēts 20 dienu sprieduma pārsūdzēšanas termiņš, kas “īpaši sarežģītās un apjomīgās krimināllietās objektīvi ir nepietiekami, lai sagatavotu apelācijas sūdzību. Likumdevējs nav norādījis un arī, vērtējot objektīvi, nav iespējams rast pamatojumu, kāpēc šis termiņš ir noteikts tieši 20 dienas.”

Iesniegumā kā piemērs pieminēta paša Lemberga vārdā iesauktā krimināllieta, kura pirmās instances tiesā atradās kopš 2008. gada 1. augusta. Pirmā tiesas sēde notika 2009. gada 16. februārī. Tā tika skatīta 12 gadus līdz 2021. gada 22. februārim, kad tika nolasīts saīsinātais spriedums. Pilna sprieduma sagatavošanai bija vajadzīgi vēl četri mēneši.

Iesniegumā atgādināts, ka kriminālprocess tika sākts 1999. gada maijā kā pārbaude. Tādējādi kopējais kriminālprocesa ilgums kopš 1999. gada maija ir 249 mēneši.

“Kopējais kriminālprocesa garums sarežģītās un apjomīgās krimināllietās parasti aizņem vairākus, pat daudzus gadus, tāpēc, nosakot nesamērīgi īsu apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu - 20 dienas vai pat 10 dienas, ja tas netiek pagarināts -, nav iespējams ietekmēt kopējo kriminālprocesa ilgumu,” teikts iesniegumā.

Analīzei vajadzīgs laiks

Dokumentā uzsvērts, ka sasteigtas neskaidri un nepilnīgi argumentētas apelācijas sūdzības iesniegšana tikai paildzina lietas izskatīšanas laiku. “Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Saeimai bija pienākums veikt rūpīgu Kriminālprocesa likumā noteikto pārsūdzības termiņu izvērtējumu, ciktāl tie attiecas uz sarežģītiem un apjomīgiem kriminālprocesiem, tostarp izvērtēt termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai šādās lietās,” skaidrots dokumentā.

Iesniegumā norādīts, ka, “tikai saņemot pilnu tiesas spriedumu, krimināllietas dalībnieki var iepazīties ar tā motivāciju, izprast tiesas “domu gaitu”, iepazīties ar tiesas sniegto pamatojumu, kāpēc ir atbalstīts vai noraidīts valsts apsūdzības vai apsūdzētā viedoklis, konstatēt, vai visi valsts apsūdzības un apsūdzētā argumenti ir izvērtēti”.

Konstitucionālās sūdzības pieteicējs norāda, ka 20 dienu termiņā apelācijas sūdzības iesniegšanai ietilpst arī brīvdienas. Piemēram, t.s. Lemberga krimināllietā sprieduma pilns teksts bijis pieejams 2021. gada 22. jūnija pēcpusdienā. Bet valstī no 23. jūnija līdz 27. jūnijam bija svētku brīvdienas. Tādējādi apelācijas sūdzības sagatavošanai atlika vienpadsmit darbadienas, bet tik īsā laikā uzrakstīt kvalitatīvu sūdzību tik apjomīgā krimināllietā ir neiespējami: “Pēc pilnā sprieduma saņemšanas, lai efektīvi īstenotu aizstāvību, nepietiek vien ar sprieduma motīvu daļas izlasīšanu, tā jāanalizē, ņemot vērā arī lietas materiālus, kas apjomīgās lietās var būt ārkārtīgi apjomīgi, konkrētā gadījumā tie ir vairāk kā 300 sējumi, kā arī tiesas sēžu audioieraksti. Arī krimināllietas materiāli, pat ja tie jau iepriekš ir lasīti, ir papildus jāizpēta, analizējot tos tiesas sprieduma motīvu daļas kontekstā, var būt nepieciešams klausīties tiesas sēžu audioierakstus un veikt citas darbības. Faktiski apelācijas sūdzības tika sagatavotas tikai tāpēc, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs pats pie tās strādāja bez brīvdienām, ikkatru stundu un minūti, kad tas ieslodzījuma vietā bija iespējams. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējam bija iespēja piesaistīt vairākus zvērinātus advokātus - Māri Gruduli, Irinu Kauki un Olgu Hincenbergu -, kuri arī strādāja bez brīvdienām un atpūtas. Tomēr jāņem vērā, ka citos gadījumos apsūdzētajam var nebūt līdzekļu, lai nolīgtu aizstāvībai vairākus zvērinātus advokātus.”

Bez naudas grūti aizstāvēties

Iesniegumā atgādināts, ka konkrētā gadījumā konstitucionālās sūdzības iesniedzēja mantai ir uzlikts arests, tāpēc nav piekļuves bankas kontos arestētajiem līdzekļiem un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja piemēroto sankciju dēļ kopš 2019. gada decembra kredītiestādes ir slēgušas iesniedzēja bankas kontus. Atgādināts, ka apsūdzētais var atrasties ieslodzījuma vietā, kā tas ir konkrētā gadījumā. “Ieslodzījuma vietā nav iespējams uzglabāt visu krimināllietas materiālu kopijas, konkrētā gadījumā - vairāk kā 300 sējumus - vai pat tikai būtiskāko daļu no tiem. Ieslodzījuma vietā arī nav iespējams pilnvērtīgi gatavot apelācijas sūdzību, proti, nav pieejams ne dators, ne interneta pieslēgums, arī normatīvie akti un tiesu judikatūra “papīra” formātā izmeklēšanas cietumā nav nodrošināti. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs lūdza kriminālprocesa virzītājam un Rīgas Centrālcietuma priekšniekam atļaut viņam darba laikā strādāt ar krimināllietas materiāliem pastāvīgajā dzīvesvietā “Vecupes” Puzes pagastā, Ventspils novadā, tomēr viņam tika atteikts.”

Ignorēts sacīkstes princips

Tā kā, atbilstoši Kriminālprocesa likumam, kriminālprocess pamatojas sacīkstes principā, kas tiek īstenots sacīkstē starp valsts apsūdzības uzturētājiem un aizstāvību, apsūdzībai ir nesamērīgi lielāki resursi nekā aizstāvībai.

Piemēram, t.s. Lemberga krimināllietu pirmās instances tiesa izskatīja trīs tienešu sastāvā. Viņi visi var piedalīties sprieduma motīvu daļas rakstīšanā. Turklāt tiesnešiem ir palīgi, sekretāri, konsultanti, padomnieki: “Konkrētā gadījumā pilna sprieduma sagatavošana Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā aizņēma četrus mēnešus - no 2021. gada 22. februāra līdz 22. jūnijam. Tā kā pilna sprieduma sagatavošana aizņēma četrus mēnešus, tad vismaz tikpat ilgs laiks būtu nepieciešams lietas dalībniekiem apelācijas sūdzības vai apelācijas protesta sagatavošanai. .. Ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzu Satversmes tiesu atzīt Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 3.1. punktu un 550. panta pirmo daļu par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un par spēkā neesošiem attiecībā uz Aivaru Lembergu no 2021. gada 22. februāra,” teikts iesniegumā.

Tiesneša Gunāra Kusiņa vadītā Satversmes tiesas kolēģija ir aicinājusi Saeimu līdz 2021. gada 29. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš noteikts 2022. gada 27. februāris.