Krimināllietas pierādījumu apēšanu prokuratūra uzskata par likumīgu

Kādā kukuļošanas krimināllietā izņemtais lietiskais pierādījums – medus – šā gada vasarā pazudis no krimināllietas: to gardām mutēm notiesājuši Jelgavas pamatskolas “Valdeka” audzēkņi, atklāj Neatkarīgās rīcībā nonākusī anonimizēta kriminālprocesā iesaistīto personu sarakste ar Ģenerālprokuratūru.
Ja no krimināllietas materiāliem pazūd tāds lietiskais pierādījums kā medus, tad šāds pierādījuma zudums tiek uzskatīts par likumīgu ©Atis Ieviņš/F64

Procesa virzītāji - Iekšējās drošības birojs (IDB) un Zemgales tiesas apgabala prokuratūra - kratās vaļā no atbildības par pieļauto lietiskā pierādījuma apēšanu. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns viņam adresētās sūdzības par inspektores un prokurora nolaidību sūta izvērtēšanai tai pašai Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai, kur šīs sūdzības izvērtē tie paši prokurori, par kuriem saņemtas sūdzības.

Sūdzība par nelikumīgu darbību ar pierādījumiem

Par pazudušo medu no krimināllietas materiāliem neviens neko nebūtu uzzinājis, ja vien IDB uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītā persona Uldis nebūtu sācis sūdzēties ģenerālprokuroram par to, ka noticis noziedzīgs nodarījums - pierādījuma jeb arestētas mantas izņemšana no lietisko pierādījumu reģistra un šā pierādījuma apēšana. Neviens likums neparedz procesa virzītājam tiesības patvaļīgi izņemt no krimināllietas lietiskos pierādījumus vai arestēto mantu un nodot to apēšanai. Kriminālprocesā iesaistītā persona Uldis iesniegumā ģenerālprokuroram J. Stukānam lūdzis uzsākt kriminālprocesu pret, viņaprāt, vainīgajiem arestētās mantas izsaimniekotājiem - procesa virzītājiem, t.i., IDB Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas 4. grupas vecāko inspektori Annu Ervaldi un Zemgales tiesas apgabala prokuratūras krimināllietu uzraugošo prokuroru un vēlāk arī procesa virzītāju šajā krimināllietā Pāvelu Sondoru.

Apēsts gabals no krimināllietas

Šā gada augusta sākumā plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka IDB lūdzis Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret divām Valsts policijas amatpersonām, kuras no kāda transportlīdzekļa vadītāja kā kukuli pieprasījušas un pieņēmušas gandrīz 49,6 kilogramus medus. Policisti medusdevēja interesēs nebija noformējuši administratīvā pārkāpuma protokolu par pieļautajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Policistus pieķēruši IDB operatīvie darbinieki.

Kriminālprocesā iesaistītais Uldis šā gada oktobrī konstatējis, ka kratīšanas laikā izņemtais, arestētais un lietisko pierādījumu reģistrā iekļautais medus ir pazudis. Viņam izdevies noskaidrot, ka medus ar A. Ervaldes lēmumu jau pavasarī nodots realizācijai Latvijas Biškopības biedrībai. Iesniedzējs ģenerālprokuroram norādījis - nododot lietisko pierādījumu realizācijai, procesa virzītājs nav pat uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīt, vai arestētais medus maz ir lietojams uzturā. Iesniedzējs skaidro, ka, atbilstoši likumam, procesa virzītājam lietiskais pierādījums bija vai nu pret parakstu jānodod glabāšanā tā īpašniekam, Dobeles novada zemnieku saimniecībai “Lielvaicēni”, vai arī jānodod glabāšanā Valsts nodrošinājuma aģentūrai. Tāpat iesniedzējam izdevies noskaidrot, ka Latvijas Biškopības biedrībai nav darīts zināms, kurš ir medus īpašnieks. Tā kā medus realizācija nav biedrības funkcija, tā lēmusi no procesa virzītāja saņemto medu bez atlīdzības nodot Jelgavas pamatskolai “Valdeka”.

Iesniedzējs uzskata, ka, patvaļīgi izņemot arestēto medu no krimināllietas materiālu klāsta, ir paveikts noziedzīgs nodarījums, par kuru sods noteikts Krimināllikuma 307. pantā. Proti, par krimināllietas materiālu tīšu iznīcināšanu, bojāšanu vai viltošanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana.

Sūdzību izskata tas pats, par kuru sūdzas

Ulda iesniegumu ģenerālprokurors J. Stukāns pats nav vērtējis, bet deleģējis to paveikt tai pašai institūcijai, par kuru sūdzējies iesniedzējs - Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai. Loģiski, tā secinājusi, ka pašas uzraudzītās un virzītās krimināllietas materiāli apēdušies likumīgi. Iesniedzēja sūdzībai par prokurora un IDB inspektores rīcību saistībā ar medu esot deklaratīvs raksturs; krimināllieta šobrīd jau atrodoties tiesā un līdz ar to arī procesa virzītājs jau esot tiesa; Ulda iesniegums nesaturot tādas ziņas, kuras norāda uz iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tādējādi neesot konstatējams Kriminālprocesa likumā noteiktais kriminālprocesa uzsākšanas iemesls. Atbildi Uldim parakstījis Zemgales tiesas apgabala virsprokurors Aigars Bičuss.

Iepazinies ar virsprokurora atbildi, Uldis rakstījis nākamo vēstuli ģenerālprokuroram - šoreiz sūdzību par virsprokurora A. Bičusa rīcību. Iesniedzējs lūdzis ģenerālprokuroru A. Bičusa “informatīvo vēstuli atzīt par spēkā neesošu” un izskatīt iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pēc būtības.

Arī šo Ulda vēstuli J. Stukāns pats nav vērtējis, bet gan pāradresējis to pašam A. Bičusam, par kuru sūdzējās Uldis. Kārtējā atbildē Uldim virsprokurors lakoniski, cita starpā, paskaidrojis: “Vien tas apstāklis, ka Iesniedzējs deklaratīvi lūdz uzsākt kriminālprocesu pret konkrētām kriminālprocesā iesaistītām amatpersonām, kas saistīts ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem krimināllietā, nav likumīgs pamats lēmuma pieņemšanai Kriminālprocesa likuma 30. nodaļas kārtībā...”

Saņemot šādu atbildi, Uldis vēlreiz vērsies ar sūdzību pie J. Stukāna, norādot, ka Kriminālprocesa likums liedz uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums tiek pārsūdzēts. Arī šo sūdzību J. Stukāns pats nav vērtējis, bet gan deleģējis to darīt tam pašam virsprokuroram A. Bičusam. Virsprokurors Uldim atbildējis vēl lakoniskāk - “iesniedzēja sūdzība pēc būtības skatīta netiks”.

Neatkarīgā no Ulda aizstāvjiem noskaidroja, ka šobrīd jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar krimināllietas materiālu iznīcināšanu var lemt tikai un vienīgi tiesa.