Lūdz mainīt Aivaram Lembergam noteikto drošības līdzekli

Pirmās instances tiesas lēmums par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu Aivaram Lembergam nav pamatots; A. Lemberga turēšana cietumā pielīdzināma spīdzināšanai – šie nebija vienīgie aizstāvības argumenti lūgumā par apcietinājuma aizstāšanu ar mājas arestu vai drošības naudu.
Aivars Lembergs attālināti piedalās tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā ©Ekrānšāviņš no attālinātās tiesas sēdes

Apelācijas instances tiesa tā dēvētajā Lemberga lietā otrajā sēdē trešdien lēma skatīt jau 7. janvārī iesniegto A. Lemberga aizstāvja Māra Gruduļa lūgumu aizstāt A. Lembergam piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu ar mājas arestu un izvērtēt piemērotā drošības līdzekļa pamatotību, kā arī papildinājumu lūgumam - aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu.

Aizstāvja lūgums pamatots ar to, ka pirmās instances tiesa pērnā gada 22. februārī, piemērojot A. Lembergam apcietinājumu, nav vērtējusi viņa veselības stāvokli; atrodoties apcietinājumā, A. Lembergam nav iespējas saņemt ārstu noteikto ārstēšanas kursu; A. Lemberga veselības stāvoklis strauji pasliktinās - viņš cieš pastāvīgas sāpes; pārslimošana ar kovidu veselībai radījusi smagas sekas; tiesa 11 mēnešu apcietinājuma periodā ne reizi nav vērtējusi apcietinājuma pamatotību.

Valstij godu nedara

Pats A. Lembergs apelācijas tiesai skaidroja, ka viņš kopumā apcietinājumā jau ir pavadījis 23 mēnešus un 14. martā apritēs 24 mēneši jeb divi gadi. Savu dzīvi slēgtā tipa cietumā viņš raksturoja lakoniski kā “pastaigu iespējas mazā krātiņā” un “telefona zvanīšanas iespēja divas reizes nedēļā pa sešām minūtēm”. A. Lembergs atgādināja, ka jau 2007. gadā pirmā apcietinājumā laikā Rīgas apgabaltiesa bija spiesta atcelt viņam piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu straujas veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Viņš paskaidroja, ka, lai apturētu progresējošo muguras stāvokļa pasliktināšanos, viņam vismaz divas reizes nedēļā jāapmeklē fizioterapeits, kurš ar specializētām iekārtām veic procedūras. “Manu veselības stāvokli tiesa nav vērtējusi kopš 2007. gada. 2. grupas invaliditāte - tā nav ikdienas parādība. Manu veselības stāvokli tiesa nevērtēja arī pirms apcietinājuma 2021. gada februārī. Pirmās instances tiesai bija pilnīgi vienaldzīgi, kāds ir mans veselības stāvoklis un kā to varētu ietekmēt apcietinājuma apstākļi,” skaidroja A. Lembergs.

Viņš informēja, ka 11 mēnešu laikā Rīgas Centrālcietumā viņam ārstniecība nav nodrošināta, neraugoties uz cietuma administrācijai iesniegto ārstniecības plānu. Cietuma vadība A. Lembergam rakstveidā paskaidrojusi, ka cietumam nav iespējas nodrošināt viņa ārstniecībai nepieciešamos apstākļus, savukārt vadāt viņu uz ārstniecības kursu ārpus cietuma nepietiekot resursu. Līdzīgu atbildi sniegusi cietumu slimnīca Olainē.

“Saistībā ar mugurkaula slimību es dzīvoju pastāvīgās sāpēs un ciešanās, galvenās izmaiņas ir notikušas mugurkaulā no lāpstiņām uz augšu - sāp mugurkauls, sprands, kakls un galva. Piemēram, arī šobrīd man ļoti sāp galva, īpaši pakausis. Bez tam man tirpst rokas un kājas. Sāpes noņemt nevar. Es nevaru visu laiku dzīvot uz sāpes mazinošām tabletēm, jo sāk sāpēt kuņģis. Tās samazina sāpes krustu rajonā, taču galvas daļā tās neiedarbojas. Zinu, ka likums neparedz liegumu apcietinātajam dzīvot sāpēs un ciešanās. Tāda prasība ir attiecībā pret dzīvniekiem. Man tas nav komforta, bet gan dzīvības jautājums,” tiesai skaidroja A. Lembergs.

Viņš arī atgādināja par bruku, kuras operāciju cietuma apstākļos nav iespējams veikt. “Mēs ar jums te cietumā vispār nekrāmējamies, jo šodien jūs te esat, bet rīt vairs neesat,” A. Lembergam teikusi cietuma ārste.

“Kā ir dzīvot sāpēs un ciešanās, ir grūti stādīties priekšā cilvēkam, kuram nekas tai brīdī nesāp, un jo vairāk to ir grūti stādīties priekšā cilvēkiem, kuri ir gados jaunāki, un viņi smaida, ekrānā skatoties, un varbūt arī priecājas. Bet arī viņi paliks veci, un arī viņiem var gadīties kādas kaites. Ja ir tāda attieksme no valsts puses pret smagi slimu cilvēku, kurš slimo ar smagu mugurkaula slimību, tas nedara godu un nevairo ticību mūsu valsts godprātībai.”

Apcietinājuma pamatojumā - nepatiesi apgalvojumi

A. Lembergs tiesai detalizēti skaidroja arī pieļautās nelikumības un kļūdas pirmās instances tiesas sprieduma sadaļā, kur dots apcietinājuma pamatojums. “Spriedumā ir izteikti patiesībai neatbilstoši, melīgi apgalvojumi; minēti fakti, kādu dabā nav,” viņš teica.

Piemēram, pirmās instances pilnajā spriedumā teikts, ka A. Lembergs pārkāpjot viņam piemēroto drošības līdzekli - liegumu ieņemt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu. “Šāds drošības līdzeklis - liegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu - man nekad nav bijis. Par to tiesa var pārliecināties šajā pašā spriedumā, pāršķirot divas lapas. 1878. lapā ir teikts, ka “var atcelt drošības līdzekli noteiktas nodarbošanās aizliegumu”, nevis “aizliegumu pildīt amatu”. Līdz ar to tas ir nelikumīgi un rada izbrīnu, kā tiesa, kura mani ir tiesājusi tik daudzus gadus, nezina, ka tāds [pilnajā spriedumā minētais] drošības līdzeklis man nav bijis.

Otrkārt, no pagājušā gada 5. jūlija es vairs neesmu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un līdz ar to es vairs šādu amatu neieņemu, taču ar šo amatu ir pamatots mans apcietinājums. Es arī nesaprotu to, kā atrašanās Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā notiesājoša sprieduma gadījumā var traucēt realizēt apcietinājumu, ja jau vienreiz esmu ticis ielikts cietumā, būdams Ventspils domes priekšsēdētājs. Tas praksē pierāda, ka atrašanās šajā amatā neliedz mani ievietot cietumā. Vai tad domes priekšsēdētāja kompetencē ir ietekmēt apcietinājuma piemērošanu? Tā taču nav!

Nākošais fakts, kas neatbilst patiesībai, bet ir ierakstīts sprieduma 1877. lapaspusē. [Pirmās instances] tiesa apgalvo, ka tiesā procesa virzītājs ir prokurors [Andis] Mežsargs. Prokurors Mežsargs tiesā nav nekad bijis procesa virzītājs! Prokurors Mežsargs ir pensijā kopš 2008. gada. Līdz ar to nekāds procesa virzītājs viņš nav bijis tiesā un arī pēc likuma tāds nevar būt. Procesa virzītājs tiesā ir tiesa vai tiesas sastāvs.

Nākamais, kas spriedumā ir absolūti nelikumīgs - ka es esot vācis informāciju par procesa virzītāju. Atbilstoši Satversmes 100. pantam, ANO cilvēktiesību hartai un Eiropas Cilvēktiesību deklarācijai jebkurš var vākt un paturēt informāciju. Informācijas vākšana ir garantēta Satversmē un starptautiskajās cilvēktiesību normās. Par šādu darbību veikšanu cilvēku nedrīkst ievietot cietumā! Man ir tiesības vākt informāciju par jebko, un neviens to man nevar aizliegt, protams, ja vien es savākto informāciju neizmantoju prettiesiski.”

Tikai divi varianti

A. Lembergs arī detalizēti tiesai skaidroja, kur slēpjas melīgums apcietinājuma pamatojumā, kur teikts par viņa ietekmi uz Valsts policijas, KNAB, VID un Drošības policijas amatpersonām. Sīkāk par šo epizodi būs iespējams izlasīt “Neatkarīgās” nākamajos numuros.

“Es neredzu iespēju izvairīties no soda izpildes, izņemot divus veidus: pirmais, ja es bēgu, taču tāds risks nav konstatēts un tāds realitātē arī nav, jo mani pretinieki to tikai gaida, lai es kaut ko līdzīgu darītu. Es to neesmu darījis un nekad nedarīšu. Otrs veids, kā varu izvairīties no soda izpildes - nomirt. Citu variantu nav. Protams, nomirt cietumā pie tādas veselības aprūpes es varu ātrāk nekā atrodoties mājas arestā,” savu runu noslēdza A. Lembergs.

Interese par ienākumiem

Tiesa viņu detalizēti izvaicāja par pašreizējiem iztikas avotiem. A. Lembergs paskaidroja, ka iztiekot no pensijas aptuveni 6700 eiro pirms nodokļu nomaksas, deputāta darba algas Ventspils pilsētas domē, kur viņš attālināti turpinot darbu, kas esot 1500 līdz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī, un mājas izīrēšanas Rīgā - aptuveni 3000 eiro mēnesī. Viņš paskaidroja, ja gadījumā tiesa lems par drošības līdzekli drošības naudu un ja viņam nepietiks naudas to apmaksāt, talkā nāks paziņas un radi, kas ar likumu ir atļauts.

A. Lemberga advokāte Olga Hincenberga tiesai uzsvēra, ka “apcietinājuma piemērošanas turpināšana ir faktiski pielīdzināma spīdzināšanai, kas, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 13. pantam, ir aizliegta. Apcietinājums nav nedz spīdzināšanas līdzeklis, nedz sods personai, nedz arī atriebības līdzeklis par šīs personas centieniem izmantot procesuālās tiesības. Uzskatu, ka tiesai iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai tiesa varētu izdarīt secinājumus par to, ka šobrīd apcietinājuma piemērošanas turpināšana rada fiziskas ciešanas un neatgriezeniskas sekas Aivara Lemberga veselības stāvoklim un ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 13. pantu. Tā ir cilvēka spīdzināšana, līdz ar to lūdzu atcelt apcietinājumu.”

Tiesneses darbnespējas dēļ tiesas lēmuma par A. Lemberga drošības līdzekli paziņošana no šodienas pārcelta uz 11. februāri.