«Jaunāka es nekļūstu, dažudien jūtos pavisam švaka, bet – sīksta gan man dzīvība. Vēl līdz 11. augustam vajadzētu izturēt – tad arī 101. dzimšanas dienu varētu nosvinēt!» mirkli pirms savas dzimšanas dienas, apbrīnojami dzīvespriecīga un moža ekskluzīvā sarunā ar »Vakara Ziņām« ir kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Elvīra Baldiņa.
Filmē, raksta grāmatas
«Kaut kas jau nav labi - vai ar asinsriti, vai ar kādu orgānu, jo kājas piepampst un nevar to dabūt nost. Stabilitātes arī man nav, gūžas trīs reizes ir operētas, sanaglotas. Bet man ir pavadone, un vēl šo to es varu. Mani filmē, par mani raksta grāmatas - vienvārdsakot, moka, kā vien var,» saka leģendārā skatuves māksliniece Elvīra Baldiņa, piebilstot, ka viņa gan neliekas ne zinis, raksta vai neraksta, jo - kurš tad tās grāmatas lasīs?! «Paskatieties, tagad pat jaunie aktieri nezina, kas tas Jānis Osis bija un kas tas Žanis Katlaps bija. Mēs tik daudz interesējāmies un zinājām par seniem aktieriem, bet tagad tā vairs nav. Pasaule kļuvusi tik sadrumstalota, saskarsme tik pavirša. Laikmets tāds? Es to nesaprotu. Man par to ir skumīgi, jo mēs taču esam maza, bet tik interesanta tauta. Paskatieties, kādi mums ir sportisti, kādi rakstnieki! Mēs esam ļoti talantīgi, gandrīz katram ir kāds talants. Mums vajag vairāk par savas tautas cilvēkiem zināt. Es tā domāju. Bet var jau būt, ka nevajag...» cienījamā skatuves māksliniece uz mirkli aizdomājas un tad turpina, atklājot, ka filmu par viņas garo mūžu veido pazīstamā režisore Virdžīnija Lejiņa. «Tā būs televīzijas filma, jo kur tad tādus līdzekļus var dabūt, lai «īstu filmu» uztaisītu. Virdžīnija ir ļoti interesanta personība, ārkārtīgi asprātīga,» Elvīra Baldiņa ir patiesi gandarīta par šo sadarbību.
«Iedomājies, viņa bija aizbraukusi uz Kraukļu pagastu Cesvaines rajonā, pati uzmeklējusi mana vectētiņa mājas, kurās es augu un dzīvoju. Es taču drīkstu tevi uzrunāt ar «tu», man jau ir simts gadu!» aktrise to nejautā, vien strikti paziņo. «Un, iedomājies, tās mājas nav vēl sagāzušās. Virdžīnija bijusi arī skolā, kur esmu mācījusies. Es uz turieni nebraucu, nekad vairs neaizbraukšu, jo nevaru vairs tik ilgi nosēdēt mašīnā. Uz tām mājām jau nav arī ceļa, tur jāiet kājām pa smilgām un sūnām. Es to nevaru. Nu, tā viņi ņemas ap mani, bet vai kaut ko līdz galam uzrakstīs, safilmēs, es nezinu. Es taču kuru katru brīdi varu arī nomirt, jo - cik tad ilgi dzīvos?...» viņa it kā koķetē ar saviem gadiem, vienlaikus pārsteidzot ar savu možo prātu, optimistisko garastāvokli un nezūdošo dzīvotprieku. Arī aktrises nešpetnais raksturs, gadiem ejot, nemainās - katram pateiks, ko domā. Pat savā 100. dzimšanas dienā, kas pērn 13. augustā tika skaisti nosvinēta Rīgas Latviešu biedrības namā, viens otrs no jubilāres riktīgi «dabūja pa biksēm».
