Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Jānis Rāzna mostas ar kafiju un sešiem "lācīšiem"

© F64 Photo Agency

«Ir jāgatavo un jāēd garšīgi, sevi neierobežojot. Un tajā pašā laikā ir jāievēro arī zināma disciplīna – vakarā neēst. Protams, dažkārt jau gribas, bet tad vienmēr palīdz ūdens. Padzeries! Tas nostrādā,» smaidot saka TV6 šova «Lauku sēta» kādreizējais dalībnieks un vadītājs, «Go3» pavāršova «Ceļo un gatavo ar Bārdu» vadītājs Jānis Rāzna.

Lielais skolotājs «YouTube»

Pirmā pieredze ar ēdiena gatavošanu Jānim bija, uzsākot studijas Rīgā un dzīvojot kopmītnēs. Protams, sākumā tie bija maksimāli vienkārši ēdieni: vārīti rīsi, makaroni, kartupeļi. Taču jau studiju trešajā gadā viņš savu ēdienkarti mēģināja dažādot un gatavoja arī, piemēram, maltās gaļas mērcīti ar sīpoliem un skābo krējumu.

«Kad studijas beidzās un sākās aktīvā dzīve, ēdiena gatavošana nebija prioritāte. Arī satiekot sievu un uzsākot kopdzīvi, neprotestēju, ka ikdienas ēdiena gatavošanu viņa paņēma uz sevi,» stāsta pazīstamais TV šovu dalībnieks, atklājot, ka «otrais cēliens» interesē par ēdiena gatavošanu parādījās tikai pirms gada, pusotra.

«Sāku skatīties, ko un kā citi gatavo. Sāku eksperimentēt, piemēram, vārot pelmeņus, pievienoju arī lauru lapas, jūras sāli, saldo papriku - uzreiz citas garšas! Mans lielais skolotājs ir «YouTube», tur smeļos arvien jaunas idejas un tieši no turienes iedvesmojos ēdiena gatavošanai ārā, uz ugunskura,» atklāj pavāršova «Ceļo un gatavo ar Bārdu» vadītājs, »Vakara Ziņu« lasītājiem piedāvājot pamēģināt «Lasīti senjoritai», ko viņš gatavoja šī šova 8. sērijā.

Nevajag ne telefonu, ne datoru

«Man patīk, ka var izbraukt no Rīgas, iekurināt ugunskuru. Esmu sapircis visu inventāru, kas nepieciešams gatavošanai uz ugunskura. Un, gadiem ejot, arvien vairāk apzinos, kāda tā ir vērtība brīvdienās kopā ar ģimeni izbraukt ārā pie dabas, kopā pavadīt laiku, kopā garšīgi paēst. Tāda diena ir piepildīta,» sapratis divu bērnu - Rēzijas Rozes (11) un Regnāra Raula (6) - tētis. Arī bērni jau pārliecinājušies, ka pat desu maize ārā ir garšīgāka nekā virtuvē pie galda.

«Mēs meklējam un mēģinām atklāt arvien jaunas vietas, kur izbraukt pie dabas. Piemēram, «Latvijas valsts mežiem» ir daudz labiekārtotu atpūtas vietu ar soliņiem, galdiem un ugunskura vietām, kur var gan gatavot ēst, gan čilot. Turklāt, esot dabā, bērniem nevajag ne telefonu, ne datoru, viņi ir aizņemti paši ar sevi,» Jānis priecīgi stāsta, piebilstot, ka, protams, šai laikā, kad cilvēki vairāk strādā attālināti, atpūtas vietas ir pilnākas, nekā bija pirms pandēmijas.

Gatavot dabā

«Klasiski iegājies, ka ārā pamatā tiek gatavots šašliks vai ceptas desas, bet es gribu uzsvērt, ka tie nav vienīgie ēdieni, ko iespējams pagatavot pie dabas. Ne vienmēr vajag arī speciālos instrumentus un katlus - ir tikai jāiekur ugunskurs, un, kad malka izdegusi, oglēs var likt iekšā jebko. Piemēram, zivi, kas ir ļoti pateicīgs produkts tāda veida gatavošanai. Bet, ja gribas pa vienkāršo, var folijā sagriezt kartupeļus, burkānus, sīpolus, ielikt pa vidu desu, satīt kopā, likt uz oglēm un cept vidēji 40 minūtes, stundu. Un būs izcilākais ēdiens!» Jānis iesaka pamēģināt, piebilstot: ja vēl ir restīte, kur ielikt produktus, vai iesms, uz kura uzdurt, ir iespējams pagatavot vismaz desmit dažādus ēdienus. Turklāt ne tikai ar gaļu, arī veģetāros.

16 stundas neēd neko

Jānis ēdiena izvēlē nav izlepis, jo ir tā audzināts, ka jāēd tas, kas ir. Un tā viņi ar sievu audzina arī savus bērnus. «Pamatā mēs gatavojam paši, bet nekautrējamies arī pasūtīt kebabus vai burgerus, kas mums visiem garšo un ko piegādā ar zilajām vai zaļajām somām. Bet tā nav ikdiena,» viņš uzsver.

Ikdienā attiecībā uz ēdienu, viņaprāt, ir nepieciešama zināma disciplīna. Un viņam tas ir ēšanas režīms 8/16 - astoņas stundu laikā iekļaujas brokastis, pusdienas un vakariņas, un 16 stundas viņš neēd neko.

«Dažkārt jau gribas ēst arī vakarā, bet tad vienmēr palīdz ūdens. Padzeries! Tas nostrādā,» viņš apgalvo. Tāpat viņš novērojis, ka dienās, kad uzņemts mazāk šķidruma, organisms to grib kompensēt ar saldumiem. Un saldumi, jo īpaši konfektes «Lācītis ķepainītis», ir Jāņa vājība. Precīzāk sakot, tā ir viņa ikrīta labsajūtas formula: melna kafija un seši «Lācīši ķepainīši».

«Es pieļauju, ka uztura speciālisti varētu norādīt, ka kafija ar saldumiem tukšā dūšā nav labākais rīta piedāvājums, bet man garšo! Tāds ir mans ideālais rīta sākums, un es tam ļaujos.»

Liels bonuss ģimenei

Saldie ēdieni Jāņa ģimenē ir sievas lauciņš, un viņš apsola, ka tajā nemēģinās ielauzties. Vienīgais, ko viņš gribētu iemācīties pagatavot, ir biezpienmaize, kas viņam ārkārtīgi garšo.

«Savas biezpienmaizes receptes man nav, tā man vēl jāatrod. Domāju: es tagad to pateikšu, tādā veidā dodot sev karmisko solījumu, ka noteikti to iemācīšos izcept,» Jānis pasmaida un sarunas noslēgumā secina: «Es esmu pamanījis, cik liels bonuss ģimenei ir no tā, ka vienu vai divas reizes nedēļā uztaisu ēst. Sieva pa to laiku var atpūsties vai vienkārši skatīties, kā es rosos virtuvē vai, esot dabā, netraucēti baudīt saules starus. Un smaids viņas sejā ir spilgts apliecinājums tam, cik daudz tu iegūsti, izdarot proporcionāli maz.»

Lasītis senjoritai

SASTĀVDAĻAS (3-4 porcijas)

  • 500 g laša
  • 2 sīpoli
  • 1 citrons
  • 4 lauru lapas
  • 6 tomāti
  • pipari, sāls (pēc garšas)

PAGATAVOŠANA

  1. Visu, kas mazgājams, nomazgā, visu, kas mizojams - nomizo. Sīpolus, tomātus un citronu sagriež ripiņās. Uz folijas izklāj sīpolus, tiem virsū dažas citrona ripiņas, virs sīpoliem un citroniem liek lasi (vai citu līdzīgu zivi), uzber sāli un piparus, uzspiež citrona sulu. Virsū liek lauru lapas un tomātus. Ietin folijā.
  2. Ja liek oglēs, tad labāk ietīt divās folijas kārtās. Oglēs atstāj uz 30 minūtēm, ja gatavo cepeškrāsnī, tad 30 minūtes 180-200 °C.

Ugunīgā gulašzupa

SASTĀVDAĻAS (3-4 porcijas)

  • 400 g cūkgaļas kakla karbonādes
  • 2 paprikas
  • 250 g sīpolu
  • 250 g tomātu
  • 1 ķiploka galviņa
  • 1 tējk. timiāna
  • 1 lauru lapa
  • 1 čili pipars
  • 2 tējk. paprikas pulvera
  • 1,5 l gaļas buljona
  • šķipsna maltu ķimeņu
  • 1 tējk. sarīvēta citrona mizas
  • 150 g skābā krējuma
  • sāls, pipari (pēc garšas)

PAGATAVOŠANA

  1. Visu, kas mazgājams, nomazgā, visu, kas mizojams - nomizo. Sīpolus un ķiplokus sagriež samērā sīki, paprikai iztīra sēkliņas un sagriež strēmelītēs, tomātus sagriež vidēji 8 daiviņās (ja ir mazie ķirštomātiņi, tos pārgriež uz pusēm). Gaļu sagriež nelielos gabaliņos, liek sakarsētā katlā un apcep, nepievienojot nekādas taukvielas. Gaļai pievieno dārzeņus un, nepārtraukti maisot, kārtīgi apbrūnina.
  2. Katlā pielej buljonu un pievieno piparus, nedaudz cukura, timiānu, paprikas pulveri, lauru lapu, visu vāra apmēram vienu stundu. Nogriež uguni un katlā pievieno ķimenes, citrona miziņu, sāli.
  3. Pasniedz ar skābu krējumu.

Čada sacepums

Sastāvdaļas (3-4 porcijas)

  • 300 g bekona
  • 50 g sviesta
  • 500 g maltās gaļas
  • 400 g kartupeļu
  • 2 saldie sīpoli
  • 1 ķiploka galviņa
  • 400 g šampinjonu
  • 250 g siera
  • 7 ēd. k. tomātu mērces
  • sāls, pipari (pēc garšas)

PAGATAVOŠANA

  1. Visu, kas mazgājams, nomazgā, visu, kas mizojams, nomizo. Sagriež bekonu strēmelītēs un apcep uz pannas (līdz 70% gatavībai). Uz pannas apcep malto gaļu (līdz 70% gatavībai).
  2. Kartupeļus sagriež nelielos kubiņos, sīpolus sagriež samērā smalki, šampinjonus sagriež vidēja izmēra kubiņos.
  3. Gatavošanai cepeškrāsnī paredzētā traukā liek sviestu, kartupeļus, tad sīpolus un tiem pa virsu šampinjonus un
  4. liek krāsnī uz 30 minūtēm 180 °C.
  5. Pievieno ķiplokus, tad sauju ar rīvētu sieru, tam pa virsu malto gaļu ar bekonu un tomātu mērci. Noslēgumā kā pēdējo kārtu liek atlikušo rīvēto sieru.
  6. Visu liek krāsnī vēl uz 30 minūtēm 180 °C.