«Bija maza, mīļa trusenīte, izauga briesmonis,» par ģimenes mīluli trusi Tuci smejot saka Mārtiņš Vilemsons. Tieši garausis mēdz sagādāt ja ne galvassāpes, tad jautrus un neprognozējamus mirkļus gan.
Mārtiņam bērnībā mājdzīvniekus nebija ļauts turēt alerģijas dēļ. Tiesa, vēlāk suns un bruņrupucis bijis, un, par laimi, ar laiku pazudusi arī alerģija. Tagad ģimenē mājas mīluļu godā ir kaķi Kašers un Barsiks, suns Kornēlijs un trusis Tucis. Kornēlijs esot dižciltīgākais visā dzīvnieku kompānijā. Bet Tucis - laikam vispalaidnīgākais. Turklāt ar raksturiņu.
Ģimenes lielākā dzīvnieku mīle meitiņa uz piekto dzimšanas dienu saņēmusi Džeka Rasela terjera kucēnu Kornēliju. Starp Kornēliju un Tuci meitenei bijis gan zivtiņu, gan kāmīšu iepazīšanas periods. Un tad... Tad zooveikalā iegādāta trušu meitene. Nosaukuši par Tuci. «Tā auga, kļuva neganta, un pamanījām, ka Tuce uzplijas kaķim. Sapratām, ka nebūs vis meitene Tuce. Labi, lai būtu Tucis,» stāsta Mārtiņš. Tucis ar kaķiem ir itin labi sadraudzējies, tie pat neiebilst, ka trusis minkas apspricē vai uzkož kaķiem domātu barību, lai gan pašam ir viss, ko truša sirds kāro. Bet, tā kā suns aizstāvējies no truša uzmanības apliecinājumiem, Tucis to ņēmis ļaunā. Kad Tucis kļuvis pārāk uzbāzīgs, suns tam «izkompostrēja» ausis un trusim vajadzēja ārstēties. Toties tagad garausis sunim ieķer pēcpusē, bet cilvēkiem - kājās. Ja tas pārāk aktīvi uzbrūk kājām, tad tiek atgaiņāts ar mušu pletni. Savukārt kaķi no sava uzmācīgā drauga patveras uz batuta, jo tik augstu trusis nespēj uzrāpties. Šajā dzīvnieku komūnā hierarhiju regulē viņi paši.
Mārtiņš stāsta, ka trusis ir apmierināts ar dzīvi privātmājā. Var skraidīt pa pagalmu, dzenāt kaķus un suni. Var izrādīties kaimiņu bērniem, kuriem Tucis patīk. Mājas mīlulis ir iesprucis arī kaimiņu teritorijā, bet reiz izlauzies un devies brīvsolī pa ciemu. Protams, viņš tika izsludināts meklēšanā, bet vakarā pats atnācis mājās. Par šādu rīcību Tucis izpelnījās mājas arestu uz laiku. Būrī. Tur viņš nonāk arī tad, kad nodarījis pāri dižciltīgajam Kornēlijam. Tomēr, lai kādas blēņas Tucis sastrādā, pērienu viņš nekad nav dabūjis. Jā, Tuča nedarbu kontā ir sagrauzti vadi, nolauzts tomāta stāds un nomaitāti paprikas stādi, apšķibītas puķes, izraktas bedres un avenes.
«Tucis uzvedas kā valdnieks. Bija gadījums, kad Tucis neļāva pa vārtiem iziet man un sunim. Ir bijis, ka mēģinājis ieķert kājās, rūc. Kad tīrām viņa būri, tad tvarsta slotu un rūc. Bija doma izrūnīt, bet trusis no šāda likteņa kaut kā izglābās. Nu jau pieci gadi, ko nu vairs rūnīt,» Mārtiņš atmet ar roku. Ģimenē jau pieņēmuši to, ka Tucis ir visai nešpetns radījums. Ja gar sētu staigā suņi un kaķi, Tucis visus vaktē un grib tikt tiem klāt, pat sargsuns nav vajadzīgs. Tuci var paglaudīt tad, kad tas guļ.
Tomēr Mārtiņš, vērtējot truša izdarības, ne tikai smej, ka garausim ir laba humora izjūta, bet arī skaidro, ka konsultējies ar veterinārārstu un speciālists teicis - tā izpaužas starpsugu konkurence.
