Veselība. Lai ģimenes dzīve nebūtu pārlieku stresaina

Pandēmijas laiks ir pārbaudījums visiem, kas spiesti dienas lielāko daļu pavadīt mājās. Domstarpības un savstarpēji asumi pieder pie lietas, jo diez vai kāds spēj visu laiku būt saulains, smaidošs, visiem piekrītošs un ar visu apmierināts. Taču labāk, lai no sīkas ķildas neizveidojas liels konflikts.
29.04.2020. ZSZenta Sokolova
 
©depositphotos.com

Daža laba ģimenes māmiņa saka - es sajukšu prātā! Pie datora nekārtīga mācību piederumu kaudze, kas tūlīt sagāzīsies, pa grīdu mētājas rotaļlietas un zeķes, aizkaros kāds noslaucījis ar ūdenskrāsām noķēpātās rokas, un tualetē atkal nav papīra. Labi, ka vismaz kašķīgi radinieki vīrusu apdraudētajā laikā nevar ierasties ciemos. Visiem māja kā māja un ģimene kā ģimene, vienīgi mums...

Par «visiem» - tas ir pārspīlējums. Arī daudzām citām ģimenēm ir līdzīgas problēmas, un katra cenšas tikt galā, kā prot. Te apkopota amerikāņu ģimeņu pieredze, kurām izdodas ikdienā mazināt stresu, justies stiprām, veselīgām un laimīgām. Tās nav gudras teorētiskas koncepcijas, bet ļoti vienkārši praktiski padomi, kas palīdzējuši šīm ģimenēm un varbūt noderēs arī citām.

Neplēsties par naudu

Naudas lietas ir visizplatītākais ģimenes ķildu iemesls, ko pašreizējā ekonomiskā situācija tikai saasina. Kā var par to nestrīdēties, ja sieva ir tik izšķērdīga un vīrs tik maz pelna? Vai otrādi. Var, lai gan sākumā tas nav viegli. No nesaskaņām naudas tik un tā vairāk nekļūs. Ir pāri, kuri mērķtiecīgi atteikušies no plūkšanās par naudu un vienojušies, ka šajā jautājumā viņiem vairs nebūs ne pārmetumu, ne noslēpumu, bet par tēriņiem abi lems kopīgi. Un vēl: gan vīram, gan sievai ik nedēļu pienākas kaut vai pavisam neliela «sava» naudas summa, ko var tērēt pēc patikas, par to otram neatskaitoties. Kāda sieva dalās pieredzē, ka uzlabot ģimenes budžetu viņai palīdzējusi aizraušanās ar taupību - kaut ko lētāk iegādāties internetā, izpārdošanās, izmantojot lojalitātes karšu atlaides utt.

Jaukas kopīgas ēdienreizes

Tas nav tikai stereotips, ka kopīgas ēdienreizes stiprina ģimeni, protams, ja visi maltītes dalībnieki jūtas labi un priecīgi un valda omulīga gaisotne, nav aizliegts jokot un smieties. Bērniem nepārtraukti nav jādzird aizrādījumi no sērijas «kā tu turi dakšiņu?» un netiek arī pārspriestas sliktās sekmes matemātikā. Izpētīts, ka bērni no ģimenēm, kurās ir šādas ēšanas tradīcijas, dzīvē retāk cieš no ēšanas traucējumiem un depresijas. Laimīgas amerikāņu māmiņas iesaka arī nestresot, ja kāds mazulis vēl neprot ēst pietiekami glīti, cūkojas un čāpstina. Gan jau ar laiku viņš apgūs manieres, bet pagaidām nevajag žēlot salvetes un priekšautiņus, var pat zem bērna krēsliņa noklāt plašāku teritoriju ar avīzēm. Kāda mamma, kurai ļoti krīt uz nerviem čāpstināšana, maltītes laikā ieslēdz džeza mūziku.

Ģimenē savi likumi

Bērniem bieži vien nepatīk ierobežojumi, un viņi pret tiem vētraini protestē, tomēr psihologi ir izpētījuši, ka bērni jūtas laimīgāki tādās ģimenēs, kur ir noteikta kārtība un nospraustas robežas, kas tiek ievērotas, tāpēc visiem ģimenes locekļiem ir skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkst.

Kopā būšana

Bērni pašlaik mācās attālināti, vecāki strādā attālināti. Fiziski reizēm cits citam traucē, bet domas katram aizņemtas ar savām darīšanām. Vismaz brīvdienās bērni ir pelnījuši lielāku vecāku uzmanību! Jāprot atteikties no čatošanas un pļāpāšanas pa telefonu vai televizora skatīšanās. Nav jāpadzen bērni no virtuves, bet tieši otrādi, jārosina, lai viņi tur darbojas kopā ar vecākiem. Ja tiešām gribas sēdēt pie televizora, var izvēlēties pārraides, kuras var skatīties kopā ar bērniem. Arī tāda vecmodīga nodarbe kā grāmatu lasīšana priekšā tuvina bērnus un vecākus, rada kopīgus sarunu tematus. Noder arī galda spēles.

Mājas darbu rotācija

Ģimenēs, kur parasti iztiek bez stresa, visiem ir savi sadzīviski pienākumi. Lai tie neapniktu un lai mājas darbu sadale neliktos netaisnīga, tie tiek regulāri mainīti, piemēram, vienu dienu jāizsūc putekļi, otru - jāmazgā trauki, trešo - jāklāj pusdienu galds utt. «Tā visi darbiņi mūsu mājās tiek paveikti un neviens pārāk nežēlojas,» teic kāda mamma. Dažas kaitinošas problēmas var atrisināt pavisam vienkārši, piemēram, turēt vannasistabā pietiekamus tualetes papīra krājumus vai katram bērnam iegādāties atšķirīgas krāsas zeķes, lai viņi tās nejauktu. Nav izmisīgi jācenšas, lai kārtība mājoklī būtu pilnīgi perfekta. Prioritāte ir nevis sterili tīras telpas vai ar precizitāti līdz minūtei pasniegtas maltītes, bet gan jūsu mīļie, jūsu vissvarīgākie cilvēki.

Cieņa pret veciem ļaudīm

Ģimenēs, kuras vēlas sagaidīt no bērniem cieņas pilnu attieksmi pret veciem cilvēkiem, nevis lasa morāli, bet pilnīgi atklāti stāsta atvasēm par to, kāda ir vecvecāku veselība, kādas ir viņu vajadzības, ko un kāpēc viņi spēj un ko nespēj, un kāda palīdzība tiek gaidīta no mazbērniem. Tas audzina atsaucību un spēju uzņemties atbildību. Cilvēks, kurš jau kopš bērnības palīdz citiem, saprot, ka viņš nav pasaules naba, un viņam nav laupīta iespēja just gandarījumu, sniedzot kādam atbalstu.

Vecākiem pienākas mazliet romantikas

Izrādās, ka atjaunot seno romantiku nenozīmē ķeksīša pēc sestdienas vakarā aiziet uz tuvāko, lai arī apnikušo kino vai kafejnīcu, kas pandēmijas laikā nemaz nav izdarāms. Vislabāko enerģijas lādiņu dod kaut kāda neierastāka kopīga nodarbe, kaut vai jaunu ēdienu nogaršošana, jaunu vietu apmeklēšana - konstatējuši amerikāņu psihologi. Izpētīts, ka tieši tas liek smadzenēs izdalīties dopamīnam un norepinefrīnam - vielām, kas saistītas ar agrīnajām romantiskajām jūtam. Tāpēc tad, kad atkal būs atgūta pandēmijas laikā ierobežotā pārvietošanās brīvība, der padomāt par kādu nepierastu pasākumu divatā.

Kritizēt drīkst ar mēru

Nav tā, ka laimīgajās ģimenēs neviens nevienu nekritizē. Vienkārši labo vārdu ir vairāk nekā kritikas. Dažiem tas sanāk pats no sevis, citi ir speciāli pūlējušies un sekojuši, lai uz katru strīdu, aizrādījumu vai kritisku vērtējumu būtu piecas labas lietas - kompliments, smaids, glāsts, pateicība, kādu jauku notikumu atcerēšanās, vienkārši kopīga pasmiešanās.

Stāsti par dzimtas vēsturi

Savu sakņu izzināšana, stāsti par vecākiem, vecvecākiem un citiem radiniekiem veido bērnos piederības apziņu savai dzimtai. Ļoti labi, ja mazbērniem ir iespēja par to visu izvaicāt savus vecvecākus, lūgt dalīties atmiņās, izpētīt ģimenes fotogrāfiju albumus. Tas ir ļoti vienojošs moments. Katrā dzimtā varbūt nav bijuši izcili cilvēki un varoņi, taču katrā noteikti ir bijuši interesanti cilvēki, piedzīvoti dažādi notikumi, par kuriem saglabājušies nostāsti un atmiņas.

Ģimenē vienmēr uzklausīs

Vēl viena veselīgas un stipras ģimenes iezīme ir tā, ka ikviens ģimenes loceklis, kuram nepieciešams dalīties savās problēmās, var būt drošs, ka tiks uzklausīts, viņš var pastāstīt par savām bēdām un problēmām, pažēloties, paraudāt vai pasmieties. Tas ir svarīgi, pat ja ģimenes locekļi nespēj nekā citādi palīdzēt. Un vēl ir ļoti labi, ja izlādēties var arī pozitīvā veidā, darot to, kas patīk, piemēram, strādājot dārzā, izcepot ko garšīgu vai sirsnīgi izsmejoties par savu iemīļoto komēdiju. Arī laika trūkuma apstākļos jācenšas patīkamām nodarbēm atvēlēt vismaz pusstundu dienā.