Onkoloģijas plāns var nebūt ambiciozs, bet tam ir jābūt īstenojamam

Latvijā joprojām nav kvalitatīva vēža reģistra, un tas ir viens no sāpīgākajiem posmiem onkoloģijas jomā pašlaik Latvijā. Reģistram ne tikai jāuzskaita, cik mūsu valstī ir onkoloģijas pacientu, bet jābūt pilnvērtīgai informācijai par pacientiem nozīmēto un saņemto terapiju, kas ļautu sekot ne tikai ārstēšanās rezultātiem, bet arī naudas plūsmai, kas tiek novirzīta vēža ārstēšanai. Šādu viedokli pauž Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs onkoķirurgs Jānis Eglītis.
05.05.2020. Inga Paparde
 
JĀPLĀNO. «Sāpīgs posms vēža pacientu ārstēšanā ir kvalitatīvs vēža reģistrs, kurš pašlaik nedarbojas atbilstoši ārstu un pacientu gaidām un vajadzībām,» uzsver onkologs Jānis Eglītis ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Tuvākajā laikā mums būtu jāvienojas par darāmo sarakstu onkoloģijā, uzskata onkologs un iezīmē četrus galvenos virzienus, kam ir jāpievērš uzmanība: kvalitātes kritēriji vēža pacientu ārstēšanā un aprūpē, integrēta pacientu aprūpe, profesionāls un atbilstoši novērtēts personāls, kā arī onkoloģijas plāns. Lai arī par to daudzkārt ir runāts, tomēr joprojām onkologi norāda, ka ir nepieciešami algoritmi jeb ceļazīmes, kā nodrošināt vēža pacienta aprūpi, sākot no pašas pirmās reizes, kad ar aizdomām par saslimšanu viņš ir nonācis ārsta kabinetā. «Sāpīgs posms vēža pacientu ārstēšanā ir arī kvalitatīvs vēža reģistrs, kurā ir būtiski jāplašina rādītāji - ne tikai, kur pacients dzīvo un ar ko ir slimojis, bet arī par saņemto terapiju, lai varam izsekot onkoloģijai piešķirtā finansējuma izlietojumam,» stāsta J. Eglītis. Gan pacienti, gan ārsti uzskata, ka onkoloģijā jābūt auditējošai iestādei, kas vērtē ārstēšanas rezultātus, palīdzības līmeni dažādās slimnīcās Latvijā. J. Eglītis uzskata, ka Latvijā vēža ārstēšanu vajadzētu koncentrēt lielākajās Latvijas slimnīcās, veidojot vēža ārstēšanas centrus un vienlaikus onkoloģiskās aprūpes tīklu visā Latvijā, kur iekļautas reģionālās slimnīcas un aprūpes slimnīcas.

Mazāk ambiciozu plānu

«Smagajā, psiholoģiski nogurdinošajā nozarē būtu nepieciešama koeficientu sistēma mediķu atalgojumam, lielākais uzsvars jāliek uz vidējo medicīnas personālu, piemēram, māsu atalgojumu, jo tas ietekmē pieejamību veselības aprūpei vēža pacientiem,» uzsver J. Eglītis. Ārstus, tāpat kā pacientus, satrauc, vai un kāds būs nākamais onkoloģijas plāns, kurā tiek iezīmētas prioritātes un veicamie darbi. «Varbūt lai tas plāns nav tik ambiciozs un grandiozs, bet realizējams, un visām aktivitātēm ir jāieplāno finansējums, lai nenotiktu tā kā ar citu gadu plāniem, ‒ mērķi labi, bet finansējuma nav. Mums bieži ir labi uzrakstīti dokumenti, bet to realizācija notiek tikai 50 - 60 procentu līmenī,» uzsver onkologs.

Jāatgādina, ka arī Eiropas Parlaments ir noteicis onkoloģiju kā prioritāti un izvirzījis šādu mērķi: līdz 2030. gadam onkoloģisko pacientu desmit gadu dzīvildze ir vairāk nekā 70 procentiem pacientu.

Būs «dzeltenais koridors»

Vēža pacienti ne reizi vien ir norādījuši, ka zaļā koridora ietvaros ātrāk izmeklējumus un ārstēšanu saņem pacienti, kuriem ir aizdomas par vēža saslimšanu, taču pacientiem, kuri jau ir ārstējušies no vēža un kuriem ir jāpārbauda veselība reizi gadā, laikus saņemt izmeklējumus ir teju neiespējami. Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka apstiprināja, ka Veselības ministrija strādā pie tā sauktā dzeltenā koridora, kas būs domāts pacientiem, kuriem onkoloģiska saslimšana jau ir diagnosticēta un ir slimības progresija vai recidīvs. «Domājam, kādā veidā šie pacienti, apejot rindu, varētu saņemt izmeklējumu ātrāk, bet, ņemot vērā, ka šo vēža diagnožu saraksts ir liels, kā prioritāte varētu būt krūts vēzis, plaušu vēzis un prostatas vēzis,» sacīja S. Janka.

Vēlas konkrētus rezultātus, bet ne tukšas runas

«Mēs vēlamies izvirzīt onkoloģiju par prioritāti vairāku iemeslu dēļ,» saka melanomas pacientu biedrības Soli priekšā melanomai vadītāja Olga Valciņa. Mums ir augstākie vēža pacientu mirstības rādītāji Eiropā. Lai panāktu rezultātus un situācijas uzlabojumu, mums jāsāk strādāt jau tagad, diemžēl trūkst sistemātiska un fundamentāla skatījuma. Runājot par onkoloģijas plānu, mūsuprāt, ir nepieciešams iekļaut kritērijus, pēc kuriem mēs varam izmērīt, vai kaut kas ir izdevies. Mēs vēlamies redzēt konkrētas lietas - ja ir runa par vēža skrīningu, plānā jābūt iekļautiem izmērāmiem rādītājiem, ko mēs vēlamies sasniegt. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vērsa uzmanību, vai un kad tiks izvērtēts paveiktais onkoloģijas jomā, uz ko Veselības ministrijas amatpersonas atbildēja, ka līdzšinējais onkoloģijas plāns ir izvērtēts, uzrakstīts starpziņojums, kas «gaida parakstu». Problēmas ir izvērtētas, un līdz 1. jūlijam valdībā tiks iesniegts papildu finansējuma pieprasījums. Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride arī uzsvēra, ka noteikti ir jānosaka piemaksas mediķiem, kuri strādā onkoloģijas nozarē, lai tā nepaliktu pilnībā bez mediķiem.