Sociālās aprūpes centri no koronavīrusa nav pasargāti

Slimību profilakses un kontroles centrs ir konstatējis Covid-19 saslimšanu 12 sociālās aprūpes centros Latvijā – kopumā saslimuši 76 šo centru iemītnieki un darbinieki. Dati rāda, ka atsevišķos pansionātos vīruss izraisījis masveida saslimšanu, bet dažos – saslimuši tikai viens divi cilvēki.
20.05.2020. Inga Paparde
 
COVID-19 analīzes pašlaik mērķtiecīgi tiek veiktas visos sociālās aprūpes centros un atsevišķos pansionātos atklāj grupveida saslimšanu, savukārt citos – vienu vai divus gadījumus ©Ģirts Ozoliņš/F64

Sociālās aprūpes centri ir noteikti kā Covid-19 riska grupa, kur koronavīruss ne tikai var salīdzinoši straujāk izplatīties ciešo ikdienas kontaktu dēļ, bet arī tāpēc, ka aprūpes iestādēs vairumā gadījumu dzīvo vecāka gadagājuma cilvēki ar dažādām hroniskām saslimšanām, kā arī cilvēki ar invaliditāti, kuriem inficēšanās ar Covid-19 var būt ļoti bīstama. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka Covid-19 epidēmijas laikā Latvijā līdz šim sociālās aprūpes centros konstatēti 76 ar Covid-19 inficētie, 56 no tiem ir centru iemītnieki, bet 20 - darbinieki. Miruši seši cilvēki - visi aprūpes centru iedzīvotāji. Vislielākā saslimšana līdz šim reģistrēta centrā “Mārsnēni” Priekuļu novadā, kas uz iedzīvotāju skaitu šo novadu pašlaik izceļ kā visvairāk ar Covid-19 skarto. Saslimšanas reģistrētas arī vairākās patversmēs.

DIVI saslimušie ar Covid-19 atklāti Rīgas sociālās aprūpes centrā “Stella maris”, epidemioloģiskā izmeklēšana liecina, ka centra iemītnieks varētu būt inficējies slimnīcā / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Mērķis nav nulle

Covid-19 uzliesmojumus sociālās aprūpes centros atklāj vienu pēc otra, jo notiek pansionātu iemītnieku un darbinieku testēšana skrīninga veidā, proti, paņemot analīzes uz Covid-19 visiem, neskatoties uz slimības simptomiem. Visiem sociālās aprūpes centriem ir jāievēro vadlīnijas Covid-19 mazināšanā, tomēr, ņemot vērā šos slimības uzliesmojumus, jāuzdod jautājums: vai nu vadlīnijas netiek ieviestas reālajā dzīvē, tām paliekot uz papīra, vai nu tās cenšas ievērot, bet reālā dzīve ienes savas korekcijas un nostrādā “cilvēciskais faktors”. Visticamāk, pat ievērojot noteiktās rekomendācijas, šādos centros vienmēr pastāvēs risks infekcijai izplatīties.

Neatkarīgā

Vai tas nozīmē, ka līdzšinējie lietotie drošības līdzekļi pansionātu iemītniekus neaizsargā pietiekami labi? Eksperti šādu pieņēmumu neapstiprina, norādot, ka mērķis Covid-19 izplatības ierobežošanā nekad nav bijis nulles gadījumu skaits sociālās aprūpes iestādēs. “Pašlaik pie Covid-19 gadījumiem sociālās aprūpes iestādēs mēs nonākam divos veidos - vai nu šos gadījumus, un tie visbiežāk ir Covid-19 pacienti bez jebkādiem slimības simptomiem, noskaidrojam skrīninga rezultātā, testējot visus darbiniekus un visus iemītniekus, vai arī uzzinām, kad ikrīta statistikā par jaunu Covid-19 pozitīvu pacientu ir informācija, ka viņš dzīvo vai strādā sociālās aprūpes centrā vai kādā citā sociālo pakalpojumu iestādē,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Slimību profilakses un kontroles centra komunikācijas speciāliste Ilze Arāja.

Aptur lielāku Covid-19 izplatību

Lēmums par vispārēju visu sociālās aprūpes centru pārbaudīšanu uz Covid-19 zināmā mērā sekoja, ņemot vērā citu Eiropas valstu bēdīgo pieredzi ar koronavīrusa izplatību veco ļaužu pansionātos. Tomēr kāds īsti ir mērķis pārbaudīt, kurš pašreizējā brīdī ir slims ar Covid-19 un kurš nav. Ilze Arāja skaidro, ka šādā veidā ir iespējams atklāt darbinieku vai iemītnieku vidū cilvēkus, kuriem ir Covid-19, bet kuriem nav nekādu slimības pazīmju, un tādā veidā agrīni novērst vēl plašāku šī vīrusa izplatīšanos. “Gadījumos, kur mēs atrodam vienu vai divus saslimušos, piemēram, darbinieku vidū, ir iespējams ļoti ātri un savlaicīgi rīkoties, saslimušos izolēt un vīrusa izplatīšanos apturēt, tomēr mēs redzam arī, ka lielākajā daļā gadījumu slimība norit asimptomātiski, un tad to atklāt palīdz šī plašā testēšana,” skaidro speciāliste. No viņas teiktā izriet, ka

sociālās aprūpes centru iemītnieku un darbinieku plašā testēšana palīdz novērst katastrofālus inficēšanās gadījumus - ja vispār nevienu nepārbaudītu, tad, visticamāk, vīruss izplatītos straujāk, un mēs to, iespējams, saprastu jau tikai tādos gadījumos, kad slimība noritētu smagi.

Neatkarīgā

Testēšanas palīdz atklāt patieso situāciju sociālās aprūpes iestādēs. “Rādītāji, kas izpaužas mūsu pagaidu uzvarā, liecina, ka vairāku nedēļu garumā mums ir mazāka saslimstība. Pašlaik ļoti liels cilvēku skaits tiek izmeklēts katru dienu, bet diemžēl ir gadījumi, kad saslimšanu konstatējam sociālās aprūpes iestādēs vai kolektīvos, taču šie gadījumi ir diezgan niecīgi, salīdzinot ar citām valstīm. Un šie gadījumi tiek atrasti diezgan agrīnā stadijā,” situāciju raksturoja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Drošības pasākumi strādā

“Mums bieži vaicā, kāpēc sociālās aprūpes centros Covid-19 konstatē visbiežāk? Atbilde ir ļoti skaidra: jo šo iestāžu darbiniekus un iemītniekus visvairāk testē,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte. “Padomājiet, kādi būtu dati, ja nolemtu notestēt visas mājsaimniecības kādā noteiktā apdzīvotā vietā?” I. Kondrāte uzskata, ka “situācija Rīgā ir ārkārtīgi veiksmīga un tā apliecina drošības pasākumu efektivitāti”. Viņasprāt, karantīna attiecībā uz sociālās aprūpes centriem tika noteikta ļoti laikus, faktiski vēl nebija beigušies gripas epidēmijas noteiktie ierobežojumi, kā sākās Covid-19 epidēmija. “Pat ja daudziem nepatika un nepatīk šī sistēma, kad nevar satikt savus radiniekus aprūpes centros, drošības pasākumi sevi attaisno,” saka I. Kondrāte.

Covid-19 konstatēts vairākās Rīgas sociālajās iestādēs - skaļākais gadījums ir patversme “Zilais krusts” (pašlaik tās iemītnieki faktiski ir izveseļojušies), kam, pēc I. Kondrātes teiktā, bijusi pievērsta pārāk liela ažiotāža no sabiedrības puses, pat līdz atklātai neiecietībai pret centrā dzīvojošiem. Taču ir jāņem vērā, ka šie cilvēki, kuri kādu iemeslu dēļ nonākuši patversmē, ir mūsu pašu sabiedrības locekļi, tieši tā arī jāraugās uz to, kā un kāpēc viņi saslimuši ar Covid-19. Viņi ikdienā nedzīvo izolēti no visas pasaules. “Ja mēs analizējam vīrusa izplatību citos aprūpes centros, piemēram, “Gaiļezerā”, kur Covid-19 atklājās vienas nodaļas pacientiem - vecāka gadagājuma gulošiem klientiem demences nodaļā, tad šis vīruss mums uzdod vairākas mīklas, jo uz to brīdi nevienam - un pārbaudīja visus darbiniekus -, nevienam neatklāja Covid-19,” stāsta I. Kondrāte. Kopumā “Gaiļezerā” Covid-19 konstatēja 17 klientiem, divi ar Covid-19 nomira. Savukārt pansionātā “Stella maris” Covid-19 atklāja pacientei, kura atgriezās no slimnīcas, un tobrīd vēl stacionārā ievietotos pacientus nepārbaudīja uz Covid-19. Bez šīs sievietes nevienam citam klientam Covid-19 netika atklāts.

Pēc I. Kondrātes teiktā, Rīgas pašvaldība jau pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas sāka ieviest savus noteikumus aprūpes iestādēs, taču, kā uzsver speciāliste, diemžēl arī šī situācija parāda, ka ļoti pietrūkst valstiskā līmenī koordinējošas institūcijas - centra, kas atbildētu par situāciju kopumā.