Personalizētā medicīna: Priekšrocības neapšauba; jābūt politiskai gribai

Personalizētās medicīnas ieguvumus pacientiem, ārstiem un kopumā visai valstij neviens vairs neapstrīd, tomēr tā vēl nav ikdiena Latvijas veselības aprūpē. Personalizētās medicīnas pamatā ir datu infrastruktūra, lai būtu iespēja savākt un uzglabāt plaša mēroga datus, un piekļuve šiem datiem, tajā pat laikā, aizsargājot cilvēku privātumu. Tā nozīmē arī inovācijas ‒ uzlabotu diagnostiku, modernu digitālo tehnoloģiju izmantošanu un mērķtiecīgu ārstniecību. Tas ir jāapvieno nacionāla līmeņa darbības plānā, lai personalizēto medicīnu ieviestu pilnībā.
10.06.2020. Inga Paparde
 
©freepix.com

Vai personalizētā medicīna Latvijā ir iespējama? Kādas darbības nepieciešams īstenot, lai arī Latvijā ieviestu personalizēto medicīnu? Atbildes uz šiem jautājumiem sadarbībā ar pētniekiem, ārstiem, juristiem, akadēmiķiem un Veselības ministriju meklēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas aktualizējusi diskusiju par personalizētās medicīnas jomu un plāno jau Saeimas rudens sesijā rosināt darbu pie likumdošanas ietvara sakārtošanas šajā jomā un nacionāla līmeņa darbības plāna izstrādes.

PERSONALIZĒTĀS medicīnas iespējas pašlaik izmanto daļa krūts vēža pacientes un pacientes ar risku saslimt ar krūts vai olnīcu vēzi / Oksana Džadana/ F64

Ieguvums visiem

“Kopumā attieksme Latvijā pret personalizēto medicīnu ir visnotaļ atbalstoša un pozitīva, priekšrocības un ieguvumi netiek apšaubīti,” stāsta pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, pamatojoties uz 2019.gadā veiktā pētījuma par personalizēto medicīnu Latvijā rezultātiem. Pētījumā izzināti lēmuma pieņēmēju - politiķu un ierēdņu - viedoklis, Valsts kontroles uzskati, kā arī ārstniecības personu domas un situācijas vērtējums. Ekspertu domas ir vienotas: tā ir medicīnas nākotne, personalizētā pieeja attīstīsies gan pētnieciskajā līmenī, gan klīniskajā praksē, un Latvijai tam būs jāseko. Tā ir pacientam individuāli pielāgota, efektīva, mērķēta ārstēšana ar augstāku atveseļošanās iespēju.

Pētījumā arī secināts, ka nepieciešami politiski un drosmīgi lēmumi, domāšanas maiņa augstākajā politikas vadības līmenī, lai sekmētu personalizētās medicīnas ieviešanu Latvijā.

Personalizētās medicīnas ieviešana prasa vairāku iesaistīto pušu sadarbību, rūpīgu izpēti, precīzi definētus kritērijus, lielu datu bāzi un datu analīzi - pētījums uzrāda problēmas arī šajā jomā, jo netiek saskatīts, kas to varētu darīt, ir izjūtams speciālistu trūkums.

Glābtu pacientus

Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, asoc. profesors Jānis Eglītis norāda, ka ir mainījusies izpratne par slimībām - kādreiz mums bija pacients ar slimību un mēs devām “kaut kādas” zāles, taču, pateicoties molekulārajai bioloģijai, mēs varam izmantot mērķterapiju, individualizētu ārstēšanu, un nākotnē mēs ārstēsim nevis pacientu ar kādu noteiktu audzēju, bet pacientu ar noteiktu mutāciju.

VIEDOKLIS. Onkologs Jānis Eglītis norāda, ka Latvijā personalizētā medicīna ir ienākusi veselības aprūpē, tomēr ir daudz straujāk jāvirzās uz priekšu ar personalizētās medicīnas jautājumu sakārtošanu, jo tas glābtu simtiem pacientu / Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Situāciju Latvijā onkologs J. Eglītis vērtē kā duālu, jo, piemēram onkoloģijā ne visus testus, kas būtu nepieciešami, lai identificētu konkrētam pacientam konkrēto vēža veidu, valsts apmaksā. Tāpat Latvijā nav pieejami gēnu ekspresijas testi, kuri, piemēram, krūts vēža pacientēm var noteikt recidīva riska iespējamību. Viens no vājākajiem posmiem Latvijā, pēc J. Eglīša teiktā, ir nepilnvērtīgās datu bāzes, piemēram, vēža reģistrs. Tāpat nepieciešams paredzēt finanšu līdzekļus medikamentiem, jāattīsta nacionālais patoloģijas centrs ar gēnu sekvenēšanu, kas ir fundamentāls personalizētās medicīnas stūrakmens un atbilstoši konsīlija lēmumam jāievieš gēnu kartēšanas izmeklējumi praksē.

“Mūsu mērķis ir panākt, ka pacienti dzīvo ilgāk, un jau pašlaik mēs varam teikt, ka uzlabojumi vairākās jomās ir iespaidīgi, piemēram, ievērojams sasniegums ir jaunās terapijas melanomas pacientiem, kuriem prognozējamā dzīvildze vēža atklāšanas gadījumā bija vien daži mēneši, tagad pacienti nodzīvo vēl daudzus gadus,” stāsta J. Eglītis.

Viņaprāt, Latvijā straujāk ir jāvirzās uz priekšu ar personalizētās medicīnas jautājumu sakārtošanu un ieviešanu dzīvē, jo tas glābtu simtiem pacientu.

Būtisks priekšnoteikums ‒ dati

Zvērināts advokāts Agris Bitāns pētījis personalizētās medicīnas ieviešanas juridiskos izaicinājumus Latvijā un uzsver, ka priekšnosacījums personalizētai ārstniecība ir dati (piemēram, ģenētiskie dati, personu veselības paradumu dati, klīnisko pētījumu dati un virkne citu un to infrastruktūra). “Datu izmantošanai pašlaik ir vairāki šķēršļi - viens no tiem ir novecojušais regulējums. Tas veidots pirms 10‒20 gadiem, nesekojot tehnoloģiskajam progresam un personas datu reformai,” saka A. Bitāns, “regulējums Latvijā ir un tā ir daudz, bet tas balstās uz ierobežojošiem noteikumiem, turklāt tas pilnībā nedarbojas un ir sadrumstalots.” Kā vienu no risinājumiem eksperts iesaka iepazīties ar Somijas datu regulējumu un izveidot Latvijai piemērotu regulējumu.

Pētījumā pārbaudīs jaunu modeli

Personalizētās medicīnas centrā ir pacienta vajadzības. Tāpēc attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu būtu jāvirzās uz modeli, kad maksāts tiek nevis par manipulācijām, bet gan par ārstēšanas rezultātu, tā saucamā vērtībā balstītā veselības aprūpe. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Liliāna Civjāne iepazīstināja ar universitātes uzsākto pētījumu, kurā tiks pētīta nesīkšūnu plaušu vēža slimnieku dzīvildze, ārstēšanas prakse un rezultāti Rīgas Austrumu slimnīcā. Viens no mērķiem ir noskaidrot, kāda ir korelācija starp vērtībās balstītu veselības aprūpi un pacienta ārstēšanas izmaksām.

Pētījums norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā eksperti veiks retrospektīvu analīzi par Rīgas Austrumu slimnīcā ārstētiem pacientiem un salīdzinās ar pacientiem kādas citas valsts klīniku, kur jau ir ievesta vērtībās balstīta veselības aprūpe. Savukārt otrajā posmā plānots ieviest šos principus RAKUS darbā un situāciju vērtēt jau pēc to īstenošanas. “Mēs prognozējam, ņemot vērā pētījumus, ka vērtībās balstīta pieeja dos mazākas izmaksas nekā standarta ārstēšana,” sacīja L. Civjāne.

Ārstēšanas rezultāti labāki, nekā gaidīts

Personalizētās medicīnas būtība ir nodrošināt pacientam atbilstošu terapiju. “Latvijā mēs jau lietojam un izmantojam personalizēto medicīnu, lielākoties tas notiek onkoloģijā,” stāsta Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore. “Vērtējot līdzšinējos sasniegumus ārstēšanā, jāsaka, ka onkoloģiskajām zālēm rezultāti ir labāki, nekā tas bija sagaidīts un kā iepriekš rādīja pētījumi, tas ir liels sasniegums. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pacientu līdz ar to ir vairāk, terapiju saņemt ir tiesības visiem, kuri to ir uzsākuši, kā arī tā ir jānozīmē jauniem pacientiem.” Viņa norāda, ka finansējums 2018. un 2019. gadā deva iespēju iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā un pacientiem apmaksāt virkni jaunu medikamentu. No 2300 pacientiem, kuri 2019. gadā saņēma inovatīvos medikamentus, 32 procenti saņēma personalizētu terapiju, savukārt šogad tie ir jau 34 procenti.

SASNIEGUMI. Veselības ministrijas speciāliste Inese Kaupere uzsver, ka mērķterapija dod negaidīti labus rezultātus - pacientu dzīvildze ir ilgāka, nekā to parādījuši pētījumi. Jārisina jautājums par papildu finansējumu, lai terapiju saņemtu visi pacientiem / Oksana Džadana/ F64

Mēs nevaram nerunāt par naudu

“Mēs nevaram dzīvot tikai no ietaupījumiem,” saka I. Kaupere, “ja nav papildu finansējuma mēs pilnā apmērā nevaram nodrošināt ne diagnostiku, ne terapiju”, stāsta I. Kaupere. Veselības ministrijas speciāliste uzsver, ka personalizētās medicīnas attīstībā izšķiroša nozīme ir papildu finansējuma piešķiršana izmeklējumiem un medikamentozai terapijai.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka papildus zāļu nodrošināšanai kardioloģiskajiem un onkoloģijas pacientiem ir nepieciešami 35 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa - 28 līdz 30 miljoni eiro ir svarīgi tieši onkoloģijā izmantojamām inovatīvām zālēm, kas palielina pacientu iespējas dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.

Papildu naudu vajadzētu piešķirt arī to pacientu ārstēšanai, kuriem terapija jau ir uzsākta. “Nevaram nerunāt par naudu,” saka Inese Kaupere. Terapija plaušu vēža, melanomas, krūts, kuņģa, olnīcu vēža ārstēšanai uzsāktas, pamatojoties uz piešķirto finansējumu 2018. un 2019. gadā, bet 2020. gadā papildus novirzīti tikai 2,6 miljoni eiro. “Ar to ir par maz. Lai mēs turpinātu terapiju visiem pacientiem, kuriem jau uzsākta ārstēšana pie esošiem nosacījumiem, un vēl jauniem pacientiem, proti, lai nodrošinātu vienādus ārstēšanās apstākļus visiem pacientiem, mums jau tagad vajadzētu 10 miljonus eiro,” saka I. Kaupere.

Noslēdzot diskusiju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Andris Skride atzīmēja, ka neskatoties uz panākto progresu, darāmā personalizētās medicīnas ieviešanas jomā ir daudz. Attiecībā uz to, ko Saeima var darīt bez finansējuma jau šobrīd, ir datu likumdošanas jautājuma sakārtošana. Viņš izteica cerību, ka rudenī Saeima Sociālo un darba lietu komisijas pārraudzībā turpinās darbu pie šī jautājuma.

UZZIŅA

Kas ir personalizētā medicīna?

Tāpat kā katrs cilvēks ir unikāls, arī slimības ir unikālas, kas nozīmē, ka pacientiem ar vienu un to pašu diagnozi var būt nepieciešama atšķirīga terapija

Personalizētā medicīna sabiedrībai nozīmē efektīvāku veselības aprūpes finanšu izlietojumu, augstākus ārstniecības rezultātus, zemāku slimību slogu, pacientam tā nozīmē uzlabotu dzīves kvalitāti, mazāk bezjēdzīgus izmeklējumus un blaknes un saistītās izmaksas, ārstiem ‒ lielāku pārliecību par izvēlēto terapiju, tās efektivitāti un labākiem rezultātiem pacientiem

Zāļu izmantošanas efektivitāte atkarīga no pacienta ģenētisko īpašību kopuma, un pastāv uzskats, ka nav tādu medikamentu, kas visiem cilvēkiem būtu vienādi derīgi un efektīvi

To, kādas zāles, piemēram, onkoloģijā nozīmēt pacientam, var noteikt ar cilvēka genoma nolasīšanas tehnoloģiju