Veselības indekss: Pacientus ārstē internets

Veselības indeksā par Latvijas iedzīvotāju veselību noskaidrots, ka cilvēki arvien labāk vērtē savu veselību. Taču vienlaikus atklāts, ka 55 procenti iedzīvotāju ārstēšanās procesā nelieto visus ārsta izrakstītos medikamentus.
27.07.2020. Inga Paparde
 
©depositphotos.com

“Šo situāciju vērtējam kā dramatisku,” saka Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. To mēs redzam arī ikdienā - cilvēki iegādājas tikai vienu vai divus ārsta izrakstītos medikamentus, turklāt zāles lieto neregulāri, vienas dzer, citas nedzer. Tam, kāpēc pacienti tā rīkojas, ir vairāki izskaidrojumi.

Jūtas veselīgāki

“Mana aptieka” un “Apotheka” īstenotais Veselības indekss ir pētījums par iedzīvotāju veselības paradumiem, kas norit jau piekto gadu un ļauj rādītājus arī salīdzināt. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju veselīga dzīvesveida pašvērtējums ir pieaudzis par deviņiem procentiem, proti, šogad 65 procenti aptaujāto atzinuši, ka viņu dzīvesveids ir veselīgs. Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka sievietes biežāk cenšas dzīvot veselīgāk nekā vīrieši, vairāk pievēršot uzmanību veselīgām maltītēm, savukārt vīrieši ir tie, kuri regulārāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (tiesa, tas arī ir tikai 41 procents no aptaujātajiem). Ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas trešdaļa sieviešu. Pētījumā arī secināts, ka veselīgākais dzīvesveids ir gados jauniem cilvēkiem.

Pietiekami lielam iedzīvotāju īpatsvaram piemīt kāds no kaitīgiem ieradumiem, un visbiežāk izplatītais ir smēķēšana - to ikdienā dara 26 procenti. Kā kaitīgus ieradumus cilvēki nosaukuši arī virtuālo vidi, pārmērīgu ēšanu un pārēšanos vai badošanos, kā arī alkohola lietošanu.

Ārstē internets

Vairāk nekā piektā daļa cilvēku informāciju par to, kā jāārstējas, saņem nevis no ārsta vai cita medicīnas speciālista, bet meklē internetā, turklāt to nedara neizglītoti ļaudis, bet cilvēki ar labiem ienākumiem un augstu izglītības līmeni. “Skaidrojums varētu būt tāds, ka šie cilvēki domā, ka viņiem ir pietiekami daudz zināšanu, lai neietu pie ārsta un ārstētos paši,” uzskata farmaceite Agnese Ritene.

Otrs pētījumā iegūtais pārdomu vērtais secinājums ir tāds, ka tikai 45 procentos gadījumu cilvēki ārstēšanās gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus. “To, ko mēs redzam aptiekā ikdienā - cilvēki bieži pērk tikai daļu zāļu. Redzam, ka ir izrakstītas vairākas receptes, dažas receptes nav izņemtas jau ilgāku laika posmu, faktiski pacients pats izlēmis, ka vienas zāles lietos, vienas ne, vienas biežāk lietos, citas mazāk, un tam ir vairāki iemesli - pacienta līdzestība, sapratne par slimību un to, kas notiks, ja viņš neārstēties tā, kā nozīmējis ārsts,” pētījuma rezultātus skaidro A. Ritene. Kopumā šo situāciju farmaceite vērtē kā dramatisku, jo tas atstāj būtisku iespaidu uz pacientu veselību.

Stradiņa slimnīcas imunoloģe Natālija Gerula norāda, ka ārstiem diemžēl nav laika sīkāk pārrunāt ar pacientiem ārstēšanās gaitu, paskaidrot slimības būtību. “Tā ir ļoti liela problēma, jo ne vienmēr ir iespējams atvēlēt pacientam pietiekami laika, lai visu paskaidrotu. Par dažām slimībām ir daudz vizuālo materiālu, bet par citām - ļoti maz,” saka ārste.

Nav gribasspēka

Diezgan liels īpatsvars aptaujāto atzinuši, ka viņiem pietrūkst gribasspēka pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Kā būtiskāko šķērsli, lai dzīvotu veselīgāk, iedzīvotāji norāda laika trūkumu un nepietiekamas finanses. Pētījumā izdarīts interesants secinājums, ka cilvēki ar augstāko izglītību biežāk izjūt gribasspēka trūkumu pievērsties veselīgam dzīvesveidam, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir vidējā vai pamatizglītība. Gribasspēku ietekmē dažādi faktori, piemēram, audzināšana, stress, arī miega režīms. Sieviešu vidū nereti tā ir hiperatbildība par daudzām citām dzīves sfērām, tāpēc arī veselīgs dzīvesveids mēdz palikt otrajā plānā, pauž veselības centra “Vivendi” speciāliste Ilze Maksima.

SKATĪJUMS. Farmaceite Agnese Ritene norāda, ka tā ir ikdienas prakse aptiekā - pacientam izrakstītas vairākas receptes, bet cilvēks nepērk visas zāles un neārstējas atbilstoši ārsta ieteikumiem / ANDRIS BARBANS

Vienlaikus 31 procents iedzīvotāju norādījuši, ka viņus nekas netraucē vai nav nepieciešamības pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. “Cilvēkus varam iedalīt divās grupās - daļa ir tie, kuri jau dzīvo veselīgi, tāpēc arī viņi nejūt nepieciešamību pēc papildu rīcības, savukārt tie, kuri apgalvo, ka šķēršļu dzīvot veselīgāk nav, iespējams, dzīvo drīzāk neveselīgi. Gribasspēks ir ikvienā no mums mītošs spēks, kas palīdz atteikties no kaut kā mums nederīga, piemēram, smēķēšanas un paveikt kaut ko, kas šķiet teju neiespējams, piemēram, vingrot, rūdīties,” stāsta eksperte Agnese Ritene.