C hepatīts: Rosina pārbaudīt visus iedzīvotājus

Lai izskaustu C hepatītu Latvijā, pēc Pasaules veselības organizācijas aprēķiniem, līdz 2030. gadam ir jāpanāk, ka 60 procenti pacientu ir izārstēti un 90 procenti inficēto zina par savu diagnozi. Hepatīta pacientu apvienība uzskata, ka Latvijā būtu laiks ieviest nacionālu skrīninga programmu, lai pārbaudītu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju skaitu un, atklājot C hepatītu, uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu.
29.07.2020. Inga Paparde
 
PACIENTI daudzus gadus cīnījās par to, lai būtu pieejama moderna C hepatīta ārstēšana, tam būtu valsts finansējums un nepastāvētu ierobežojumi ārstēšanas nozīmēšanā. Tagad šis jautājums ir atrisināts ©Inga Nestere

Ārstēšanas jautājumi Latvijā, pēc pacientu un infektologu domām, veiksmīgi tiek risināti, bet testēšana uz C hepatītu “klibo”, un, ja tā netiks uzlabota, Latvijā arvien saglabāsies augsta hepatīta izplatība.

Vairāk nekā tūkstoš pacientu gadā

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, ik gadu vairāki simti cilvēku uzzina par vīrushepatīta diagnozi un galvenokārt tad, kad C hepatīts ir hroniskā formā. Tikai daži pacienti gada laikā uzzina par C hepatītu uzreiz pēc inficēšanās jeb akūtā fāzē. Savukārt, pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem, jaunatklāto C hepatīta pacientu skaits ir lielāks - ap 1500 gadījumu gadā. Šogad C hepatīts atklāts 504 cilvēkiem. Kopumā, kā norāda Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse, pēdējos divos gados jaunatklāto C hepatīta gadījumu skaits samazinās.

“Mēs strādājam pie tā, lai sasniegtu Pasaules veselības organizācijas mērķi - līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu veselībai. Tas nozīmē, ka pāris gadu laikā C hepatīts pacienta aknu stāvokli var novest līdz aknu cirozei vai aknu vēzim, kas ir dzīvībai bīstami, tāpēc mēs uzsveram un aktualizējam problēmu par pacientu apzināšanu un C hepatīta diagnosticēšanu,” saka Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas viceprezidente, Latvijas Infektoloģijas centra Aknu nodaļas vadītāja Ieva Tolmane.

Nezina par infekciju

“Milzīgs skaits pacientu Latvijā nezina par savu infekciju un savas nezināšanas dēļ turpina infekciju izplatīt tālāk,” uzsver Hepatīta pacientu apvienības pārstāvis Kristaps Kaugurs. Aplēses liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 40 000 C hepatīta pacientu. “Uz Covid-19 fona C hepatīts nav ne dramatisks, ne sensacionāls ‒ vīrusa radītie bojājumi veidojas lēni, un pacients ilgus gadus var dzīvot bez jebkādām aizdomām par ļaundabīgā vīrusa klātbūtni organismā, tomēr 2016. gadā visā pasaulē no C hepatīta mira 399 000 cilvēku,” saka K. Kaugurs. Līdzīgi kā ar jauno koronavīrusu, arī pret C hepatītu nav vakcīnas, tomēr jau gadiem ilgi pasaulē ir pieejama efektīva terapija. “95‒99 procenti C hepatīta pacientu ir iespējams izārstēt un atgriezt pilnvērtīgā dzīvē, ja ārstēšana tiek uzsākta laikus,” saka K. Kaugurs, uzsverot, ka arī Latvijā ir pieejama šī terapija, turklāt ir atcelti ierobežojumi, kas iepriekš kavēja ārstēšanas nozīmēšanu. Piemēram, kopš pagājušā gada C hepatīta ārstēšanai paredzētie medikamenti ir kompensējamo zāļu grupā, kurai ir atviegloti saņemšanas noteikumi, kas būtiski paātrina un atvieglo procesus. Pacientam vairs nav jāgaida uz ārstu konsilija lēmumu un neskaitāmām formalitātēm, kas saīsina ceļu līdz ārstēšanai, vienlaikus vienkāršojot ārstu darbu un samazinot birokrātisko slogu.

VEIKSME. Gada laikā ārstēti vairāk nekā 2000 pacientu un ārstēšanas rezultāti ir ļoti labi, norāda ārste Velga Ķūse, uzsverot, ka ir jāstrādā pie nacionāla mēroga skrīninga programmas, lai C hepatītu atklātu pēc iespējas agrāk / Inga Nestere

Vēlas visu iedzīvotāju skrīningu

Lai izskaustu C hepatītu, vajadzētu īstenot ne tikai mērķus attiecībā uz ārstēšanu, bet arī uz slimības diagnosticēšanu, proti, 90 procentiem C hepatīta slimo būtu jāzina sava diagnoze. “Ir nepieciešams ieviest visaptverošu C hepatīta skrīninga programmu,” uzsver pacientu apvienības pārstāvis. Pašlaik Latvijā C hepatīta testu iespējams veikt 20 HIV profilakses punktos un visās lielajās valsts slimnīcās, laboratorijās, kā arī vienkārši vaicājot savam ģimenes ārstam. Tomēr cilvēku atsaucība testu veikšanai ir ļoti maza.

“Plašāku C hepatīta testu apjomu lielā mērā bremzē gan ģimenes ārstu laboratorisko izmeklējumu kvotas, gan HIV profilakses punktu ierobežotais budžets,” uzskata K. Kaugurs. Arī informētības līmenis sabiedrībā ir satraucoši zems. Sarunā ar Neatkarīgo K. Kaugurs norāda, ka pašreizējā situācijā Latvijā daudz vērtīgāk par informācijas kampaņu būtu tieši iedzīvotāju skrīnings. “Informācija par to, ka ir C hepatīts, protams, ir ļoti laba lieta, tomēr ne vienmēr cilvēki pēc šīs informācijas iegūšanas saprot, ka tas attiecas tieši uz viņiem un ka jāaiziet veikt testu,” uzskata K. Kaugurs, tāpēc daudz svarīgāk ir ieviest skrīningu. Šāda vienošanās faktiski ir panākta arī ārstu sabiedrībā, tagad tikai jautājums par Veselības ministrijas rīcību - atbalstu un organizāciju.

Veselības ministrijas speciāliste Jana Feldmane norāda, ka jautājums par skrīningu varētu tikt iekļauts nākamajā sabiedrības veselības plānošanas dokumentā. Tas nozīmē, iespējams, vēl vairākus gadus vajadzēs tā ieviešanai. Tomēr Veselības ministrija nesaka “nē”.

Covid-19 ietekmēja hepatīta ārstēšanu

Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse pastāstīja, ka 2019. gadā par valsts budžeta līdzekļiem ārstēti 2463 pacienti, bet 71 pacients ārstējies par saviem līdzekļiem. Savukārt 2020. gadā 878 pacientiem nozīmēta terapija, bet četri pacienti ārstēšanās kursu nodrošināja par saviem līdzekļiem. Ar katru dienu nāk klāt jauni pacienti. “Sarežģījumus radīja Covid-19, konsultācijas notika attālināti, receptes izrakstīt nevarēja, nevarēja ārsti veikt novērošanu, bet tagad darbs ir atsācies un pacienti saņem visu vajadzīgo. Šogad Covid-19 aizkavēja ārstēšanu,” norādīja V. Ķūse. Viņa uzskata, ka līdz gada beigām ārstēto pacientu skaits sasniegs pagājušā gada līmeni. Infektologi norāda, ka noteikti ir jāsaglabā esošais finansējums C hepatīta ārstēšanai.

“Noteikti ir jāpaplašina testēšana visiem Latvijas iedzīvotājiem, noteikti jāpaplašina ģimenes ārstu loma, kuriem reizi gadā būtu jāpārbauda visi savi pacienti. Jāatceras, ka C hepatīta vīruss ir viltīgs, un, iekļūstot cilvēka organismā, tas var ilgstoši nedot nekādas izpausmes, bet, ja tās parādās, izrādās, slimība jau ir progresējusi,” saka V. Ķūse. Kopumā infektologi atbalsta ideju par cilvēku testēšanas paplašināšanu - viens no risinājumiem varētu būt visu ģimenes ārsta praksē esošo pacientu testēšana, bet otra pieeja - paplašināt riska grupas iedzīvotāju testēšanu (piemēram, ieslodzījumā esošo). V. Ķūse arī uzskata, ka būtu jāveicina katra cilvēka vēlme pārbaudīties.