Vai dzemdības var būt politiskas?

Dažu dienu laikā manabalss.lv iniciatīvu vietnē savākti jau vairāki tūkstoši parakstu, atbalstot dzemdību nodaļas Kuldīgas un Dobeles slimnīcās. Sagaidāmā slimnīcu reforma ir aktualitāte ne tikai iedzīvotājiem, bet to pārtvēruši arī politiķi, izmantojot savā retorikā arī tik jūtīgu jautājumu kā dzemdības un mazuļu nākšana pasaulē.
04.09.2020. Inga Paparde
 
KULDĪGAS slimnīca pašlaik ir trešā līmeņa slimnīca, tajā ir pieejama aprūpe piecās obligātajās jomās un neatliekamā palīdzība, bet sarunās ar Veselības ministriju izskanējis aicinājums atteikties no ķirurgu dežūrām naktīs un dzemdniecības. Iespējams, tad slimnīcai samazinātu arī aprūpes līmeni ©Reinis Hofmanis/F64

Starptautiskās organizācijas OECD pacientu drošības rekomendācijas noteic, ka droša dzemdību stacionārā iestāde ir tāda, kurā gadā tiek pieņemtas vismaz tūkstoš dzemdības. Latvijā, ņemot vērā mūsu demogrāfiskos rādītājus, šī prasība ir 500 dzemdības gadā. Izpētot Nacionālā veselības dienesta datus, jāsecina, ka šis rādītājs ir visai formāls, jo vairākās slimnīcās gadā norit pat mazāk par 500 dzemdībām.

Tāls ceļš līdz dzemdību nodaļai

Manabalss.lv iniciatīvu ‒ lai no 2021. gada 1. janvāra Kuldīgas un Dobeles slimnīcā nelikvidētu dzemdību ‒ parakstījuši vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Iniciatīvas autors Sandis Miļauskis norāda, ka topošajām māmiņām, sākoties dzemdībām, ir pēc iespējas ātrāk jānokļūst slimnīcā, tomēr, ja Kuldīgas slimnīcā vairs nebūtu dzemdību nodaļas, tad, kā “plānojusi Veselības ministrija no 2021. gada 1. janvāra”, uz tuvāko dzemdībpalīdzības vietu, piemēram, no Saldus būtu jāmēro vismaz 90 kilometrus garš ceļš. Jau pašlaik no Saldus tuvākā dzemdību nodaļa ir vairāk nekā 50 kilometru attālumā. Kuldīgas, kā arī Dobeles slimnīcas dzemdību nodaļu saglabāšana ļautu arī ātrās palīdzības mediķiem grūtnieces ar asiņošanām iespējami ātrāk nogādāt stacionārā, kur ir dzemdību‒ginekoloģijas nodaļa.

“Lai Latvijas 100 gudrās galvas domā par iedzīvotāju labklājību, tad arī celsies demogrāfiskais stāvoklis un būs vairāk dzemdību mazās ‒ Kuldīgas, Dobeles - slimnīcās,” uzsver Sandis Miļauskis. “Mazāk naudas jātērē visur citur, bet tā jāiegulda Latvijas medicīnā un slimnīcu uzturēšanai.”

Saldus aktīvists Sandis Miļauskis manabalss.lv aicina parakstīt iniciatīvu, lai nepieļautu divu slimnīcu dzemdību nodaļu slēgšanu / Ekrānšāviņš

Kuldīgas slimnīcā norāda, ka katru gadu tās dzemdību nodaļā tiek sagaidīti 580 mazuļi, un slimnīca vienmēr lepojusies ar dzemdību nodaļas tradīcijām. Arī pašlaik slimnīca uzsver savu spēcīgo mediķu komandu tieši dzemdību nodaļā - tie ir divi ginekologi - dzemdību speciālisti, sešas vecmātes, neonatologs, bērnu māsas, māsu palīgi.

Tieši nupat Kuldīgas slimnīca sociālajos tīklos arī priecājas par augustā dzimušiem 48 mazuļiem. “Visvieglākais mazulis svēra 2,440 kilogramus, bet dūšīgākais bērniņš bija 4,830 kilogramus smags,” ziņo slimnīca. Lielākā daļa māmiņu bija no Kuldīgas un Saldus, taču mazuli Kuldīgas slimnīcā laidušas pasaulē arī sievietes no Kandavas, Ventspils, Aizputes, Talsiem un Rīgas. Līdz septembrim dzemdību nodaļā dzimuši 347 mazuļi.

Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļa lepojas ar katru jaundzimušo / Publicitātes foto

Tikai dažas slimnīcas atbilst

Veselības inspekcija, kas vērtējusi reģionālās un lokālās slimnīcas šovasar, lai noskaidrotu situāciju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un dotu priekšlikumus Veselības ministrijas darba grupai, pievērsa uzmanību arī dzemdībpalīdzības organizācijai, tostarp vērtējot slimnīcas cilvēkresursus. Pašlaik dzemdību pakalpojumu piedāvā 15 dažāda līmeņa reģionālās (Ventspils, Liepāja, Jelgava, Vidzemes slimnīca) un lokālās (piemēram, Jūrmalas slimnīca, Madonas slimnīca un citas), kā arī specializētās slimnīcas (Siguldas slimnīca). Dzemdības notiek gan visaugstākā līmeņa slimnīcās, piemēram, Stradiņa slimnīcā, Rīgas dzemdību namā, kā arī ceturtā, trešā un otrā līmeņa slimnīcās. Veselības inspekcijas eksperti norāda, ka

pēc OECD standarta par drošu uzskatāma dzemdību nodaļa, kurā ir vismaz tūkstoš dzemdību gadā. Tādas Latvijā ir tikai dažas slimnīcas.

Latvija par šādu standartu pieņēmusi 500 dzemdības gadā, taču, ja skatāmies uz datiem par dzemdībām lokālajās slimnīcās, pašlaik arī daudzās šajās slimnīcās gada laikā nenotiek tik daudz dzemdību. Vismaz piecās slimnīcās 2019. gadā bija mazāk par 500 dzemdībām. Kā skaidro eksperti, noteikts dzemdību skaits kādā dzemdību nodaļā ir nepieciešams, lai ārsti, vecmātes un māsas nezaudētu savu kvalifikāciju, un to iespējams uzturēt tikai pie noteikta dzemdību pieņemšanas skaita, līdzīgi kā ķirurgiem ar operācijām.

Veselības inspekcija izvērtējumā gan neiesaka kādu slimnīcas dzemdību nodaļu slēgt, bet piedāvā “dzemdībpalīdzību izvērtēt atsevišķi katrai slimnīcai, ņemot vērā pakalpojumu pieejamību un personālresursus reģionā”.

Nekas vēl nav izlemts

Neatkarīgā

To, ka ne Kuldīgas, ne Dobeles slimnīcu dzemdību nodaļu liktenis vēl nebūt nav izlemts, Neatkarīgajai apliecina veselības ministre Ilze Viņķele. “Analizējot konkrētu veselības pakalpojumu sniegšanu slimnīcās un to nākotni, jāskatās attālums, kur atrodas slimnīca un kur ir tuvākā vieta konkrētā pakalpojuma saņemšanai, šajā gadījumā dzemdību palīdzība, un laika izteiksme, kādā var slimnīcā nogādāt pacientu,” stāsta Ilze Viņķele. Ministre arī uzsvēra, ka “mehāniski neviens lēmums par izmaiņām slimnīcu pakalpojuma grozā netiks pieņemts, pat ja snieguma kvalitāte liek uzdot jautājumus”. Diskusijās ar pašvaldībām ir mērķis panākt vienošanos, vai slimnīcās, kur reālais pakalpojums neatbilst prasībām, to vairs slimnīcā nesniegt vai arī strādāt pie tā, lai slimnīca sniegumu uzlabotu. Tomēr par iniciatīvu manabalss.lv ministre saka: šādus lēmumus nevajadzētu pieņemt šādā balsojumā.

Slimnīcas interesē politiķus

Reģionālo un lokālo slimnīcu pastāvēšana nereti bijis politiski sakāpināts jautājums, jo pašvaldības nereti izmantojušas to savu politisko ambīciju stiprināšanai. Par Kuldīgas un Dobeles slimnīcu dzemdību nodaļu saglabāšanu publiski nupat iestājies partijas KPV LV Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks, ar Kuldīgu saistītais politiķis Ēriks Pucens. Viņš “kategoriski iestājas pret reģionālo slimnīcu kapacitātes un ārstēšanas potenciāla vājināšanu”, jo tas apdraud lauku iedzīvotāju tiesības saņemt savlaicīgu veselības aprūpi. Visticamāk, drīzumā dzirdēsim arī citu politisko spēku balsi.