Medicīnas attīstību koronavīruss neaptur: Rīgas 1. slimnīca atklāj jaunu klīniku

Koronavīrusa epidēmija nav bijis šķērslis, lai medicīnas jomā apturētu attīstības projektus. Rīgas 1. slimnīca atjaunojusi vēsturisku ēku, kurā darbību sākusi Rehabilitācijas klīnika.
19.09.2020. Inga Paparde
 
JAUNĀ Rehabilitācijas klīnika atrodas slimnīcas 14.A korpusā, 1890. gadā būvētā ēkā, kas pašlaik renovēta (ieeja no K. Valdemāra un A. Briāna ielas stūra) ©Rūta Kalmuka/F64

“Mūsu galvenais mērķis bija rehabilitāciju Rīgā pacelt jaunā līmenī, galvenokārt, domājot par mūsu pacientiem, kuriem rehabilitācija pēc traumas vai slimības palīdz atgriezties normālā dzīvē un arī darba tirgū,” sarunā ar Neatkarīgo saka Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina.

Atjauno arī vēsturisku ēku

Praktiski visas Rīgas 1. slimnīcas ēkas Rīgas centrā ir vēstures pieminekļi. Pati slimnīca atklāta jau 19. gadsimta sākum, un liela daļa ēku ir no slimnīcas dibināšanas laika vai uzceltas 20. gadsimta sākumā, slimnīcai paplašinoties.

Jaunās Rehabilitācijas klīnikas telpas atrodas ēkā, kur iepriekš ilgu laiku atradās dermatoveneroloģijas speciālistu kabineti. “Ēka kopumā nebija atbilstoša nekādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tā faktiski stāvēja tukša,” stāsta Rīgas 1. slimnīcas vadītāja Natālija Zlobina. “Tomēr ēka ir liela, skaista, atrodas labā vietā, un tai ir arī vēsturiska nozīme, tāpēc nolēmām to atjaunot un izmantot medicīniskiem nolūkiem.” Ideja par nama rekonstrukciju un Rehabilitācijas klīnikas izveidi šajā ēkā radās 2017. gadā, bet reāli plānošanas darbi ‒ 2018. gadā. N. Zlobina norāda, ka būtisks bija Rīgas pašvaldības vadības atbalsts, piešķirot slimnīcai investīcijas tieši šī projekta realizācijai. Kopējās projekta izmaksas vairāk par četriem miljoniem eiro, no tiem Rīgas domes finansējums ‒ 3,2 miljoni eiro, bet Rīgas 1. slimnīcas līdzfinansējums ‒ 1,1 miljons eiro.

Raugās gan uz valsts finansētu, gan maksas

ATTĪSTĪBA. Rīgas 1. slimnīcas direktore Natālija Zlobina norāda, ka mūsdienīga rehabilitācija nav tikai vingrošana un fizikālās procedūras, tā ir būtisks posms cilvēka kopējā atveseļošanā, un pacienti ir pelnījuši strādāt ar mūsdienu metodēm / Rūta Kalmuka/F64

Kāpēc Rīgas 1. slimnīca izvēlējusies īstenot projektu ‒ rehabilitācija attīstībā? “Vairāku iemeslu dēļ,” Neatkarīgajai atbild Natālija Zlobina. “Šodien mūsdienīga rehabilitācija nav tikai vingrošana un fizikālās procedūras, tā ir būtisks posms cilvēka kopējā atveseļošanā, un pacienti ir pelnījuši strādāt ar mūsdienu metodēm. Rehabilitācija ir nepieciešama ne tikai pēc traumām, bet tā ir atveseļošanās pēc daudzām slimībām, tostarp insulta un kardioloģiskām saslimšanām, kas Latvijā ir ļoti izplatītas.” N. Zlobina uzsver, ka rehabilitācijai visā Latvijas līmenī pašlaik tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un Rīgas 1. slimnīca nav izņēmums. “Mēs nolēmām arī mūsu slimnīcā rehabilitācijas klīniku izveidot jaunā līmenī. Klīnika gan darbojās jau kopš 2018. gada, bet pakalpojumi tika sniegti dažādos korpusos un darba vide nebija atbilstoša šim profilam. Sapratām, ka šādas veselības aprūpes trūkst ne tikai slimnīcai, bet arī Rīgas un visas Latvijas iedzīvotājiem.”

Ņemot vērā sarežģīto situāciju medicīnas nozares finansēšanā, aktuāls ir jautājums, vai Rīgas 1. slimnīca orientējas uz valsts finansētu vai maksas veselības aprūpes sniegšanu? “Mēs raugāmies gan uz valsts finansētu veselības aprūpi, bet arī uz maksas pakalpojumiem, jo, kā zināms, valsts maks nav bezizmēra un ir diezgan lieli ierobežojumi tieši pieejamā finansējuma dēļ,” saka N. Zlobina. “Līdz ar to pie mums jau ir pieejami maksas pakalpojumi un ir iespējams arī pieteikties valsts finansētai rehabilitācijai. Pacienti, kuriem būs nosūtījums rehabilitācijai, varēs to saņemt šeit.” Slimnīcas vadītāja arī uzsver, ka slimnīcā ir pietiekami jaudas šo aprūpi nodrošināt, jo ir gan personāls, gan telpas. “Slimnīcā personāla resurss pašlaik nav liela problēma, jo visas vakances, vismaz ja runājam par vidējo medicīnas personālu, faktiski ir aizpildītas,” tā N. Zlobina.

Aktuālais medicīnā ‒ tarifi

Aktualitāte veselības aprūpes nozarē Latvijā nav tikai mediķu algas, kas neapšaubāmi ir svarīgas. Kopumā, pēc N. Zlobinas domām, galvenais jautājums, par ko Latvijā joprojām jārunā, ir sistēmas sakārtošana, kur svarīgākie jautājumi ir medicīniskais personāls kā resurss un tarifi, kas valsts finansētajā veselības aprūpē nav atbilstoši reālajai situācijai. “Ja arī mūsu slimnīcai uz šo brīdi ir pietiekams skaits personāla, tad mēs labi zinām, ka valstī kopumā tā ir ļoti liela problēma, turklāt mediķu vidējais vecums arvien pieaug. Tāpat aktuāls jautājums ir medicīnisko pakalpojumu tarifu jautājums. Protams, sistēma lēnām sakārtojas, taču vairākus gadu desmitus tā strādāja pašplūsmā, un tagad vienā dienā to sakārtot nevar,” norāda N. Zlobina.

“Atslēgas vārds medicīnā ir pacients, un sistēma ir jāsakārto tā, lai pacientam tā ir pieejama, lai pacients būtu vislielākais ieguvējs. Rehabilitācijas kontekstā mums jādomā, lai visiem, kam ir nepieciešama rehabilitācija, tā ir pieejama, lai tā notiek laikus un cilvēks var atgriezties darba dzīvē.”

Slimnīcas vadītāja atklāj, ka nākamais slimnīcas attīstības projekts ir saistīts ar ķirurģiskās palīdzības attīstību, jo ir ļoti liels pieprasījums no pacientu puses un interese no speciālistiem, kuri vēlas strādāt ar jaunām un mazinvazīvām metodēm.

ROBOTI. Rehabilitācijas klīnikā ir pieejamas arī jaunākās paaudzes robottehnoloģijas, bet, kā uzsver mediķi, vissvarīgākais rehabilitācijā bija un būs pacienta gribasspēks / Rūta Kalmuka/F64

Ergoterapeiti: dažādojam atveseļošanos

Rīgas 1. slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeites Olga Gluza un Agnese Rancāne jau sākušas darbu ar pacietiem jaunajās klīnikas telpās. Speciālistes Neatkarīgajai demonstrē, kādā veidā ar speciāli aprīkotu datoru un programmu var trenēt pacienta roku kustības pēc traumas, insulta, nervu bojājumiem, arī pacientiem, kuriem ir multiplā skleroze, un citās situācijās. Piemēram, tas notiek tā: pacients uzliek roku uz speciāla roktura, bet datora ekrānā parādās ābeļdārzs, un viens no uzdevumiem ir, kustinot plaukstu pa labi vai kreisi, noķert krītošos ābolus. Šim uzdevumam ir vairāki līmeņi. “Mēs varam sekot pacienta roku kustību dinamikai, atveseļošanās procesam,” stāsta ergoterapeites. “Esam jau izmēģinājuši ar pacientiem, pacienti ir ieinteresēti, un šī metode ir pieņemama arī gados vecākiem pacientiem.” Olga Guza stāsta, ka jaunās tehnoloģijas, jaunā pieeja ļauj būtiski dažādot atveseļošanās procesu, tomēr “mēs, ergoterapeiti, strādājam arī ar “vecām” metodēm, kas nav jāatmet, piemēram, ergoterapijā mums ir svarīgi pacientam arī parādīt vingrinājumus, kurus pildīt mājās, pacienti ir jāapmāca.”

ĀBOLI. Šķietami ar tik vienkāršu uzdevumu - ķert ābolus ‒ strādā ergoterapeites Agnese Rancāne un Olga Gluza. Tomēr daudziem pacientiem tas ir pirmais solis uz atveseļošanos / Inga Paparde/F64

FAKTI

Rīgas 1. slimnīcas Rehabilitācijas klīnika

* Atrodas slimnīcas 14.A korpusā, 1890. gadā būvētā ēkā, kas pašlaik renovēta, piemērojot rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai

* Pieejamību pacientiem ar kustību traucējumiem nodrošina ēkai piebūvētais lifts

* Pacientu ērtībām klīnikā izvietota reģistratūra, komforta palātas ar atpūtas krēsliem, dienas stacionāra nodaļa, mazajiem pacientiem izveidota bērnu nodaļa

* Klīnikā strādā fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, fizikālās terapijas māsas, fizioterapeiti, ultrasonogrāfijas speciālisti, kuri veic muskuloskeletālo ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, un ergoterapeiti darbā ar pacientiem izmanto modernu specializēto aprīkojumu, tai skaitā robotizētas iekārtas

* Piemēram, robots “Alter G” izgatavots, balstoties uz NASA (National Aeronautics and Space Administration) tehnoloģijām. Pacientiem ar kustību traucējumiem samazinot gravitācijas spēku, mazinās sāpes, ko izraisa locītavu noslodze, un tiek uzlabota līdzsvara kontrole. Terapijas laikā robots izmēra soļa garumu un platumu, pēdas nospiedumu uz skrejceļa, kas pēc iespējas precīzāk ļauj labot gaitas stereotipu

* Pacientiem ar smagākiem pārvietošanās traucējumiem piemērota robotizēta iekārta “ReoAmbulator”, kura var uzņemties vairāk nekā 90% lielu gravitācijas slodzi iešanas laikā, automātiski labo kāju kustību, soļu garumu un gaitas ātrumu

Avots: Rīgas 1. slimnīca