Koronavīruss pastiprina depresiju

Koronavīruss ietekmē ne tikai cilvēka fizisko veselību un sociālās attiecības, bet arī garīgo veselību. To apliecina gan pasaulē veiktie pētījumi, gan aptaujas un izpēte Latvijā. Covid-19 epidēmijas laikā veiktā Veselības indeksa aptauja rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bieži jūtas satraukti, nomākti un aizkaitināti.
17.10.2020. Inga Paparde
 
MEDIĶU depresijas rādītāji Latvijā ir pat augstāki nekā tajās valstīs, kur Covid-19 izplatījās straujāk un lielākā apmērā. Tas liek apšaubīt Latvijas “veiksmes stāstu” ©Kaspars Krafts/F64

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas eksperti ārkārtas situācijas laikā sāka pētīt Latvijā maz izzināto jomu ‒ medicīnas personāla psihisko veselību. Pirmie dati liecina, ka ārkārtas situācijas laikā trauksmes simptomi novēroti piektajai daļai mediķu un tikpat daudziem - depresijas simptomi. Pētījuma dati Latvijā salīdzinājumā ar datiem citās pasaules valstīs rāda, ka Latvijā depresijas simptomi mediķiem novēroti biežāk nekā citās valstīs, arī tajās, kur Covid-19 izplatījās daudz vairāk un prasīja pat mediķu upurus.

Ar depresiju saskaras vismaz katrs desmitais

GARĪGĀ veselība daudziem joprojām ir tabu tēma, tomēr pēdējā laikā par to runā arvien vairāk, un tas ļauj cilvēkiem kļūt atklātākiem un nekautrēties runāt par savām sajūtām / Dmitrijs Suļžics/F64

Lai gan visbiežāk iedzīvotāji Latvijā jūtas priecīgi, taču pietiekami liels skaits cilvēku un diemžēl pietiekami bieži jūtas satraukti vai noraizējušies. Veselības indeksā (“Mana aptieka” un “Apotheka” veiktais pētījums) ceturtā daļa - 26 procenti - iedzīvotāju atzinuši, ka jūtas satraukti, nomākti (15 procenti) vai aizkaitināti (14 procenti). Desmitā daļa iedzīvotāju kā vienu no savas veselības problēmām min depresiju. Tātad vismaz pusei aptaujāto iedzīvotāju ikdienā nākas sajust negatīvas emocijas, kuras ne vienmēr iespējams kontrolēt un pārdzīvot. “Vivendi veselības centra” ārste psihoterapeite Ilze Maksima norāda, ka depresija ir tikai ārsta uzstādīta diagnoze un praksē tikai daļa cilvēku spēj atpazīt tās simptomus.

“Cilvēki mēdz sadzīvot ar depresiju, to pat nenojaušot vai atsakoties pieņemt, ka tie piedzīvo depresiju, tāpēc slimības izplatība varētu būt pat vēl lielāka, nekā rāda pētījuma rezultāti,”

saka psihoterapeite.

Pētījuma autori secinājuši, ka garīgā veselība daudziem joprojām ir tabu tēma, tomēr pēdējā laikā par to runā arvien vairāk, un tas ļauj cilvēkiem kļūt atklātākiem un nekautrēties runāt par savām sajūtām. Tajā pašā laikā situācija ar speciālistu - ārstu, psihologu, psihiatru un psihoterapeitu - pieejamību joprojām ir sarežģīta, īpaši lauku reģionos.

Smaidošā depresija

Lai arī lielākoties sievietes jūtas priecīgas, trešdaļa aptaujāto sieviešu norādījušas, ka ikdienā jūtas noraizējušās. Ārste Ilze Maksima skaidro, ka sievietēm nereti piemīt hiperatbildība par visām dzīves jomām, un tas ir viens no faktoriem, kas liek viņām justies satrauktām. Īpašu slogu uzliek Covid-19 epidēmija, kas saistīta ne tikai ar veselības jautājumiem, bet ar dažādiem ierobežojumiem un tagad arī attālināto mācību procesu. Vienlaikus psihoterapeite norāda arī uz tādu terminu kā “smaidošā jeb maskētā depresija”, kas ir diezgan izplatīta cilvēku uzvedība visur pasaulē, arī Latvijā. “Cilvēks ārēji ir pozitīvs, smaidīgs, veiksmīgs darbā un privātajā dzīvē un it kā bez problēmām tiek galā ar ikdienas pienākumiem, tomēr iekšēji jūtas nomākts, ar ātri izsīkstošu enerģiju, iespējamiem miega un ēšanas traucējumiem. Zem šādas ārējās maskas labākajā gadījumā slēpjas cilvēki, kuriem varētu būt viegla vai vidējas formas depresija, tomēr, ja pieminam “smaidošo depresiju”, bīstamība ir pēkšņā, nevienam nenojaušamā pašnāvības mēģinājumā, kas jau atbilst smagai depresijas formai. Būtiski ir to pieminēt, jo “smaidošie” ilgi cieš un klusē. Šī depresijas forma var būt saistīta ar identitātes problēmām, neirofizioloģiskiem traucējumiem un dažādiem sociāliem faktoriem,” atklāj ārste. Viens no risinājumiem ir vērīgāk izturēties vienam pret otru un, pamanot kādus no garīgās veselības traucējumiem, sniegt atbalstu un ieteikt vērsties pie kāda no speciālistiem.

Neapjausta problēma - mediķi depresijā

Ar Covid-19 saistītie pētījumi pasaulē liecina, ka ārstiem un māsām ir pieaudzis psihisko traucējumu, visbiežāk depresijas un trauksmes, simptomu biežums. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārsti psihoterapeiti ārkārtas situācijas laikā uzsāka pētīt Latvijā maz izzināto jomu ‒ medicīnas personāla psihisko veselību. Pirmie dati liecina, ka ārkārtas situācijas laikā trauksmes simptomi novēroti 23,2 procentiem, bet depresijas simptomi - 22,8 procentiem mediķu, tas nozīmē, ka katram ceturtajam mediķim konstatēti depresijas simptomi. Klīnikas ārste rezidente psihoterapijā Laura Valaine pastāstīja, ka Covid-19 ir radījis situāciju, kurā intensīva fiziskā un emocionālā slodze rada papildu grūtības mediķiem. Pētījumā piedalījās slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Stomatoloģijas institūta mediķi un ģimenes ārstu prakses. Pētījuma pirmajā kārtā iesaistījās 844 mediķi, no kuriem 350 bija ārsti un 385 ‒ māsas un ārstu palīgi.

Pētījuma pirmās kārtas rezultāti parāda, ka depresijas simptomi ir konstatēti 25 procentos gadījumu, bet trauksmes simptomi - 17 procentiem mediķu. Pirmajai kārtai seko nākamā - pēc trim mēnešiem - un depresijas simptomu biežums bija jau palielinājies, tāpat kā trauksmes simptomu biežums. L. Valaine norāda, ka medicīnas personālam ir biežāk sastopami trauksmes un depresijas simptomi nekā iedzīvotājiem kopumā, tomēr šis pētījums parāda, ka ārstiem Covid-19 laikā šie rādītāji ir vēl divas reizes lielāki. Pētniece norādīja uz kādu atklājumu, kas ir ievērības cienīgs un satraucošs, proti, pasaulē aptuveni 23 procentiem mediķu Covid-19 pandēmijas laikā ir trauksmes vai depresijas simptomi, tomēr lielākoties šie dati ir par tādām valstīm, kur Covid-19 izplatība bija daudz plašāka nekā pirmajā vilnī Latvijā.

“Latvijā, kas sākotnēji tika uzskatīta par veiksmes stāstu, rādītāji ir tādi paši vai pat satraucošāki nekā slimības visvairāk skartajās valstīs,” norādīja L. Valaine.

Mediķiem, kuriem ir depresija vai depresijas simptomi, ir lielāks risks pieļaut medicīniskās kļūdas. Pēc pētījuma rezultātiem jāsecina, ka psihisko traucējumu riskam pakļautas tās ārstniecības personas, kas pirmās saskaras ar pacientu, tie ir gan neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un uzņemšanas nodaļu mediķi.