Atsaucība vēža skrīningam zema: jāmeklē risinājums

Covid-19 epidēmijas laiks būtiski ietekmējis atsaucību vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un valsts apmaksātus izmeklējumus pēdējos gados veicis vismazākais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir ārkārtas situācijas laikā apturētie veselības pakalpojumi, tostarp nopauzētā uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana Latvijas sievietēm uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu. Valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi līdz šim 2020. gada pirmajos sešos mēnešos veikušas vien 27,8 procenti uzaicināto sieviešu, dzemdes kakla pārbaudi – 33 procenti sieviešu, savukārt profilaktisko zarnu vēža pārbaudi – 7,1 procents iedzīvotāju.
22.10.2020. Inga Paparde
 
AICINĀJUMS. Nacionālais veselības dienests un speciālisti aicina sievietes atsaukties uz aicinājuma vēstulēm un pārbaudīt veselību. Tas attiecas arī uz vīriešiem, bet viņiem vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta ©Rūta Kalmuka/F64

Aicina uz pārbaudēm

Atjaunojoties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus veikt profilaktiskās zarnu, krūts un dzemdes kakla vēža pārbaudes. Jau maijā dienests atjaunoja uzaicinājuma vēstuļu sūtīšanu sievietēm. Nacionālā veselības dienesta speciālisti atgādina, ka uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītās dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai, bet zarnu pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.

Regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas nerada sūdzības un tām nav simptomu.

Profilaktiskās pārbaudes sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.

Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, ja iedzīvotāji vēršas ārstniecības iestādē, kura ir noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par šādu pakalpojumu sniegšanu. Dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi iespējams veikt arī pie ginekologa, kurš sniedz tikai maksas pakalpojumus, bet tādā gadījumā no valsts līdzekļiem tiks apmaksāta laboratoriskā izmeklēšana, taču par vizīti pacientei būs jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim.

Ja vēstule aizmirsusies, nav liela bēda

Profilaktiskās pārbaudes ārstniecības iestādē var veikt arī tad, ja līdzi nav paņemta Nacionālā veselības dienesta nosūtītā uzaicinājuma vēstule. Tas būtiski atvieglo pārbaudes veikšanu gadījumos, kad uzaicinājuma vēstule ir nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta, piemēram, ja sieviete nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, jo informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski.

Lai noskaidrotu, vai uzaicinājums ir nosūtīts un to var izmantot, var interesēties sava ģimenes ārsta praksē vai sazinoties ar ārstniecības iestādi, kurā nodrošina šādu profilaktisko pārbaužu veikšanu. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Līga Gaigala skaidro, kam un cik bieži izsūta uzaicinājuma vēstules.

Uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātu krūšu un dzemdes kakla profilaktisko pārbaužu veikšanai tiek nosūtītas sievietēm noteiktos vecumos. Krūšu pārbaudei uzaicinājumu nosūta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem - reizi divos gados. Pārbaudes laikā tiek veikta krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana - mamogrāfija. Tā ir vienīgā metode, ar kuras palīdzību audzēju var atklāt agrīnās stadijās, kad tas vēl ir ļoti mazs un to nevar sataustīt vai citādi sajust. Tieši krūts vēzis ir viena no labāk ārstējamām onkoloģiskajām slimībām, īpaši agrīni atklātos gadījumos.

Savukārt uzaicinājumu veikt profilaktisko dzemdes kakla pārbaudi nosūta sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem - reizi trijos gados. Šī pārbaude ietver vizīti pie ginekologa un uztriepes laboratorisko izmeklēšanu, lai noteiktu dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas. Regulāra pārbaudes veikšana ir īpaši svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas nerada sūdzības un tām nav simptomu, savukārt neārstējot, tās var kļūt par vēzi.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi gadā var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Šīs pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta - pacientam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos.

Jāatgādina, ka uzaicinājuma vēstules netiek nosūtītas sievietēm, kurām gada laikā līdz uzaicinājuma sagatavošanas datumam jau ir veikta valsts apmaksāta mamogrāfija vai dzemdes kakla izmeklēšana ārpus profilaktiskās programmas.

Rezultāti… jāvērtē

Pagājušā gada dati rāda, ka uz dzemdes kakla skrīningu Nacionālais veselības dienests ar vēstules starpniecību uzaicināja 191 589 sievietes, taču izmeklējumu veica tikai 76 073 sievietes, kas ir vien 39,7 procenti no uzaicinātajām. Vairāk nekā 73 000 pārbaužu nav konstatēti dzemdes kakla bojājumi, kas var liecināt par onkoloģisku saslimšanu, bet pārējos gadījumos sievietēm ieteikts veikt papildu izmeklējumus. 2020. gada sešos mēnešos dzemdes kakla pārbaudi veica tikai 33 procenti no uzaicināto sieviešu skaita.

Uz krūts vēža skrīningu pērn tika uzaicinātas 139 428 sievietes, bet arī te izmeklējumu veica 54 582 jeb 39,1 procents uzaicināto sieviešu. Mamogrāfijas izmeklējumā konstatēts, ka lielākajai daļai sieviešu ar krūts veselību viss ir kārtībā, bet aizdomas par ļaundabīgu audzēju vai jau pierādīta slimība atklāta 614 sievietēm.

Arī krūts vēža profilaktiskās pārbaudes 2020. gada sešos mēnešos veica rekordzems sieviešu skaits - tikai nepilni 28 procenti.

Uzaicinājumu uz kolorektālā vēža skrīningu iedzīvotājiem nesūta, bet ģimenes ārsts piedāvā saviem pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem to veikt. 2019. gadā izmeklējumu veica 95 197 cilvēki jeb 15 procenti no mērķa grupas, tas ir, no iedzīvotāju skaita šajā vecumā. 3242 cilvēkiem jeb 3,4 procentiem no visiem pacientiem testa rezultāts diemžēl bija pozitīvs. Tomēr, kā norāda Nacionālā veselības dienesta speciāliste Līga Gaigala, skrīninga programmas palīdz onkoloģisku slimību atklāt agrīni, un tas ir galvenais šīs programmas mērķis - pārbaudot veselus cilvēkus bez slimības pazīmēm, atklāt vēža saslimšanu pašā sākumā.