Covid-19 vakcīna: Latvija ieliek kāju iepirkuma durvīs

Valdība slēgtajā daļā izskatījusi visu Latvijas sabiedrību interesējošu jautājumu – Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Ņemot vērā nepietiekamos gripas vakcīnas krājumus pašlaik Latvijā, pieaug bažas, vai gadījumā, ja Eiropā kāda vai vairākas Covid-19 kandidātvakcīnas izturēs visas pārbaudes un tiks reģistrētas, Latvijas iedzīvotāji to varēs saņemt pietiekamā daudzumā vai vispār saņemt.
25.10.2020. Inga Paparde
 
PIEŠĶIRTI. Eiropas Komisija rezervējusi vairākus miljardus eiro vakcīnu izstrādei un pašlaik pastāv cerība, ka vakcīna tiks reģistrēta līdz gada beigām ©Eiropas Komisija

Pašlaik vēl neviena no izmēģinājuma vakcīnām nav apstiprināta, līdz ar to var teikt, ka cerības uz vakcīnu pret Covid-19 ir lielas, bet simtprocentīgi skaidras atbildes - kad un kāda no vakcīnām tiks apstiprināta Eiropā un kad to sāks ražot ‒ nav nevienam. Saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras ziņojumu, vistuvāk rezultātam ir farmācijas kompānijas “AstraZeneca” kandidātvakcīna, kas top sadarbībā ar Oksfordas universitāti.

Ieliekam kāju durvīs

Valdības sēdes slēgtajā daļā iekļautais jautājums skāra Latvijas dalību Eiropas Komisijas vakcīnu iepirkumā un ar to saistīto līgumu. Veselības ministre Ilze Viņķele atzina, ka, visticamāk, slēgtajā daļā šo jautājumu skata, jo tas saistīts ar budžeta finansējumu, un, iespējams, tas ir Valsts kancelejas lēmums. “Nē, nemācēšu atbildēt, kāpēc slēgtajā daļā,” sacīja ministre. Valsts kancelejā gan paskaidroja, ka jautājuma statusu ‒ slepens vai atklāts - nosaka pats dokumenta iesniedzējs, tātad šajā gadījumā - Veselības ministrija.

Savukārt runājot par jautājuma būtību, Ilze Viņķele atzina, ka tas nav nekāds noslēpums. “Latvija ir pievienojusies Eiropas Komisijas veiktajiem iepirkumiem jeb, precīzāk, iepirkuma rezervācijām brīdī, kad būs iespējams iegādāties vakcīnas.

Esam ielikuši kāju durvīs kopā ar pārējām dalībvalstīm uz vakcīnu iepirkumu,”

stāstīja ministre. Pašlaik pie vakcīnas radīšanas strādā vairāki farmācijas uzņēmumi - pēc ministres teiktā - kopumā septiņi, kur līderis ir “AstraZeneca” (starptautiska kompānija ar galveno “sēdekli” Lielbritānijā). Valdības lēmums, pēc I. Viņķeles skaidrotā, paredz papildu finansējuma piešķiršanua vakcīnu rezervācijai Eiropas kopējā iepirkumā. Papildu iemaksas nepieciešamas, jo ir paplašinājies kompāniju loks, kas strādā pie vakcīnām un proporcionāli papildu summa tiek izdalīta uz visām dalībvalstīm. Latvijai noteiktās papildu iemaksas tiek plānots segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai apmaksātu Eiropas Komisijas piestādīto rēķinu. Veselības ministrija neatklāj, cik Latvijai ir jāiemaksā šajā kopējā kasē.

Vakcīnu plāno prioritārām grupām

Latvija ir pievienojusies Eiropas Komisijas rīkotajam kopējam Covid-19 vakcīnu iepirkumam. Eiropas Komisija ir noslēgusi vairākus līgumus (publiski pieejamā informācija ir par līgumiem ar sešiem farmācijas uzņēmumiem: “AstraZeneca”, “Sanofi”, “Johnson&Johnson”, “CureVac”, “Moderna”, “BioNTech/Pfizer”). Vidēji ar katru no uzņēmumiem līgums ir par 300 miljoniem vakcīnu devu.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Covid-19 vakcīna, visticamāk, parādīsies gada beigās, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkus uzreiz varēs vakcinēt atbilstoši valsts primārajām vajadzībām. Gatavu vakcīnu varētu piegādāt nākamā gada sākumā, tomēr pagaidām tās ir prognozes. Eiropas Savienības valstu vidū valda vienprātība, ka ar vakcīnu palīdzību vajadzētu nodrošināt kritisko valsts funkciju veikšanu, piešķirot vakcīnas tiem pārstāvjiem, kas ir iesaistīti šo funkciju izpildē, ieskaitot medicīnas darbiniekus, kā arī tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar Covid-19 varētu izraisīt nopietnas veselības problēmas.

Eiropas Komisija norāda, ka pašlaik ir svarīgi izlemt, kurām iedzīvotāju grupām piekļuvi vakcīnai vajadzētu nodrošināt vispirms. Komisija iesaka vairākas prioritārās grupas ‒ veselības aprūpes darbinieki, personas, kas vecākas par 60 gadiem, personas, kas veselības stāvokļa dēļ ir īpašā riska grupā, kritiski svarīgās profesijās strādājošie, kas nav veselības aprūpes nozares darbinieki. Tāpat prioritāra grupa varētu būt tādās profesijās strādājošie, kas nevar sociāli distancēties, kā arī neaizsargātās sociālekonomiskās grupas.

Kā darbosies vakcīna?

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir sākusi pirmo paātrinātu Covid-19 vakcīnas vērtēšanu, ko izstrādā “AstraZeneca” sadarbībā ar Oksfordas universitāti. Pagaidām gan nav iespējams izdarīt secinājums par šīs vakcīnas drošumu un efektivitāti, jo virkne pierādījumu vēl nav iesniegti. Paātrinātā vērtēšana tiks turpināta, līdz būs iegūti pietiekami pierādījumi, lai iesniegtu oficiālu zāļu reģistrācijas pieteikumu.

Zāļu valsts aģentūrā (Latvijā) pastāstīja, ka pašlaik tiek veikti plaši pētījumi, kuros iesaistīti vairāki tūkstoši cilvēku. Šo pētījumu rezultāti būs pieejami tuvāko nedēļu un mēnešu laikā. To rezultāti sniegs informāciju par vakcīnas efektivitāti cilvēku aizsardzībā pret Covid-19, vakcīnas drošumu un kvalitāti. Sagaidāms, ka vakcīna ar nosaukumu “Covid-19 Vaccine AstraZeneca” sagatavos organismu aizsardzībai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 infekciju.

Speciālisti skaidro, kā vakcīna varētu iedarboties. Šis vīruss izmanto uz tā ārējās virsmas esošās olbaltumvielas, ko sauc par pīķa proteīniem, lai iekļūtu organisma šūnās un izraisītu slimību. “Covid‑19 Vaccine AstraZeneca” satur citu vīrusu (no adenovīrusu dzimtas), kas modificēts, lai tas saturētu gēnu, kas nosaka SARS-CoV-2 pīķa proteīna veidošanos.

Pats adenovīruss nespēj vairoties un neizraisa slimību. Tiklīdz vakcīna ir ievadīta, tā nogādā šo SARS-CoV-2 gēnu organisma šūnās. Šūnas izmantos šo gēnu, lai veidotu pīķa proteīnus. Cilvēka imūnā sistēma uztver šo pīķa proteīnu kā svešu materiālu un sāk veidot dabisko aizsardzību pret to.

Ja vakcinētā persona vēlāk nonāk saskarsmē ar SARS-CoV-2, imūnā sistēma atpazīs šo vīrusu un būs gatava tam uzbrukt: antivielas un T šūnas var sadarboties, lai nogalinātu vīrusu, novērstu tā iekļūšanu organisma šūnās un nogalinātu inficētās šūnas, tādējādi palīdzot aizsargāt organismu pret Covid-19.