Ekspertu prognoze: Covid-19 ēnā palielināsies mirstība ar tuberkulozi

Tuberkulozes kontrole Covid-19 pandēmijas dēļ ir apdraudēta, tāpēc var sagaidīt, ka šī un nākamā gada laikā par 25 līdz 30 procentiem samazināsies jaunatklāto tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaits un par 13 procentiem pieaugs mirstība ar tuberkulozi, uzsver Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs Rišards Zaļeskis, pamatojoties uz Pasaules veselības organizācijas datiem.
27.10.2020. Inga Paparde
 
DATI. Diemžēl Latvijā jau divus gadus nav pieejami precīzi dati par tuberkulozes izplatību nesakārtota reģistra dēļ. Mediķu rīcībā ir pašu apkopota informācija, kas liecina, ka piepildās Pasaules veselības organizācijas bažas – cilvēki Covid-19 dēļ neiet pārbaudīt, vai nav saslimuši ar tuberkulozi ©Mikael Häggström

Diemžēl tās nav tikai bažas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka diagnosticēto tuberkulozes pacientu skaits šogad Latvijā būtiski samazinājies, un tā šoreiz nav laba ziņa. Cilvēki saslimst, bet nenonāk veselības aprūpes sistēmā un nesaņem ārstēšanu. Neārstēta tuberkuloze ir ļoti bīstama ne tikai pašam cilvēkam, bet arī viņa ģimenei un sabiedrībai.

Prognozes dramatiskas

TUBERKULOZE. Prognozes nav iepriecinošas: varam sagaidīt tuberkulozes mirstības pieaugumu par 13 procentiem, un tā būtu atgriešanās pie tādiem tuberkulozes mirstības rādītājiem, kādi tie bija pirms pieciem gadiem, saka Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs Rišards Zaļeskis / tblatvia.com

Pagājušajā gadā no 10 miljoniem pacientu visā pasaulē, kuriem atklāja tuberkulozi, 1,4 miljoni šīs slimības dēļ nomira. Tuberkuloze nav nāvējoša slimība, ja to laikus atklāj un ārstē, un tieši savlaicīga tuberkulozes diagnosticēšana Covid-19 epidēmijas apstākļos liek bažīties mediķiem un citiem veselības aprūpes ekspertiem. “Pasaules veselības organizācija uzskata, ka tuberkulozes kontroles process pašlaik ir apdraudēts. Covid-19 pandēmija var novest pie globāla tuberkulozes pacientu atklāšanas samazinājuma pat par 25 līdz 30 procentiem. Ņemot vērā tuberkulozes aprūpes ierobežojumus daudzās valstīs,

varam sagaidīt tuberkulozes mirstības pieaugumu par 13 procentiem, un tā būtu atgriešanās pie tādiem tuberkulozes mirstības rādītājiem, kādi tie bija pirms pieciem gadiem,

uzsver Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs, starptautisks tuberkulozes eksperts Rišards Zaļeskis. Tuberkulozes apkarošanas biedrības rīkotajā diskusijā “Vai tuberkuloze ir pazudusi?” eksperti sprieda, kāda ir situācija Latvijā un kā panākt, lai tomēr pēc iespējas vairāk pacientu ar tuberkulozi nepaliktu ēnā, bet saņemtu ārstēšanu.

Gaidāms tuberkulozes uzliesmojums

Speciālisti novērojuši satraucošu tendenci ‒ jauno diagnosticēto tuberkulozes gadījumu īpatsvars ir sarucis vidēji par 20 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tāpat pieaudzis to pacietu skaits, kuriem tuberkuloze tiek diagnosticēta jau smagā, ielaistā slimības formā. Speciālisti vērš uzmanību, ka šīs tendences varētu būt saistītas ar to, ka daļa tuberkulozes pacientu nemaz nav nonākuši līdz plaušu speciālistiem, lai saņemtu palīdzību, tāpat arī daļa pacientu vēršas pie speciālistiem novēloti, kad slimība ir smagi ielaista. Daļēji šādas izmaiņas varētu būt saistītas ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ietekmi uz tuberkulozes kontroles un veselības aprūpes sistēmu.

Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs apstiprina: no Pasaules veselības organizācijas ziņojuma redzam, ka šogad laika posmā līdz jūlijam vairākās valstīs tuberkulozes diagnostikas līmenis ir ievērojami krities, un daudzās valstīs tas samazinājies par vairāk nekā 50 procentiem. Precīzus datus diemžēl par saslimstību ar tuberkulozi (arī vēzi) Latvijā nav iespējams iegūt, jo kopš 2018. gada nedarbojas datu reģistrs, kas nonācis Nacionālā veselības dienesta pārziņā.

KRĪZE. Saslimstība ar tuberkulozi saasinās krīzes situācijā, kāda tā ir vērojama arī pašlaik Latvijā, līdz ar to jādomā, ka arī Latvijā mēs izjutīsim tās pieaugumu, secina Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule / Rīgas Austrumu slimnīca

Kā norāda Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule, datu par saslimstību ar tuberkulozi visā valstī mums nav, bet ir dati par saslimstību ar multirezistento tuberkulozi, ko apkopo slimnīca, un faktiski šie dati apliecina, ka šā gada desmit mēnešos pacientu skaits ir būtiski mazāks nekā 2019. gadā. Šogad multirezistenta tuberkuloze atklāta 22 pacientiem (iepriekšējos gados vismaz uz pusi vairāk). “Vai tā ir realitāte vai tomēr maldīgs skats uz tuberkulozes izplatību?” retoriski vaicā A. Cīrule. “Aktuāls ir jautājums, vai visi pacienti, kuriem ir sūdzības, nonāk pie ārstiem un vai tiek diagnosticēta tuberkuloze, ņemot vērā Covid-19 izplatību? Saslimstība ar tuberkulozi pieaug ekonomiskās un sociālās krīzes apstākļos, mēs domājam, ka pašlaik ir šāda krīze un mums ir jābūt gataviem tuberkulozes uzliesmojumam.”

Pacienti nomirst

Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste, epidemioloģe Elīna Dimiņa stāsta, ka par saslimstību ar tuberkulozi liecina steidzamie paziņojumi no ārstniecības personām par diagnosticētu tuberkulozes gadījumu. Arī šie dati apliecina ekspertu bažas, proti, 2018. gadā bija 404 šādi paziņojumi, bet 2020. gadā tādā pašā laika posmā tikai 276. Tas ir par ceturto daļu mazāk. Atbildot uz jautājumu, vai nevar būt tā, ka cilvēki mazāk saslimst ar tuberkulozi, jo neapmeklē sabiedriskas vietas un tamlīdzīgi, epidemioloģe uzsvēra, ka Latvijā katru gadu bija vērojama saslimstības ar tuberkulozi samazinājuma tendence, “tomēr 25 procentu samazinājums ir pārāk liels, lai to varētu izskaidrot ar pozitīvām tendencēm”.

Tuberkulozes un plaušu slimību centra Multirezistentās tuberkulozes nodaļas vadītāja, PVO sadarbības centra vadītāja Līga Kukša norāda, ka viens no iemesliem ir sabiedrības noskaņojums ‒ pacienti domā, ka viņus nepieņems un neiet pie ārsta. “Veselības pakalpojumu ierobežošana bija tikai pavasarī, un daļa pacientu patiešām neatnāca vai kavējās nākt šī iemesla dēļ, tomēr jāatceras, ka ar tuberkulozi slimo dažādas pacientu grupas - daļa aktīvi iet uz izmeklējumiem un ārstējas, bet daļa ir tādi pacienti, kuri jāmeklē un jāuzrauga ārstēšanās procesā,” saka L. Kukša. Ārsti ir ļoti nobažījušies par situāciju, jo slimnīcā parādās jau pacienti galējā stāvoklī, kuri laikus nav izmeklēti un ārstējušies. Šogad reģistrēti 14 nāves gadījumi, kad pacieti pēc ievietošanas slimnīcā nomiruši ļoti ātri, un tas nozīmē, ka diagnoze ir uzstādīta stipri novēloti.

Savukārt Tuberkulozes un plaušu slimību centrs un stacionāra Rīgas ambulatorās nodaļas mediķi stāsta, ka nodaļa vispār šogad nav pārtraukusi savu darbību, tomēr pacientu skaits arī sarucis. Tas skaidri parāda, ka pacienti nenonāk pie ārstiem, kā arī to, ka pacientu uzvedību kopumā ietekmējis Covid-19. Eksperti ir vienisprātis: jāstiprina tuberkulozes diagnosticēšanas darbs reģionos, kas situācijās kā Covid-19 izplatība ļautu atklāt tuberkulozes gadījumus pacientu dzīvesvietā.

Klepo, bet Covid nav

Pasaules veselības organizācija norāda, ka, ņemot vērā līdzīgu slimības ainu pie Covid un pie tuberkulozes, piemēram, klepu, būtu ārkārtīgi svarīgi sadarboties visiem dienestiem, lai laikus reaģētu uz divkāršajiem draudiem - gan Covid-19, gan tuberkulozi.

“Ja cilvēkam ir klepus, pašreiz visa uzmanība vērsta koronavīrusa virzienā, un tas ir svarīgi, tomēr būtu jārīkojas pastiprināti profesionālā līmenī un cilvēku, kam ir klepus, neuztvert tikai kā Covid vīrusa nēsātāju, bet apjautāties - cik ilgi ir klepus, vai ir bijis kontakts ar tuberkulozes pacientu. Lai pacients ar klepu, kuram nav Covid-19, neaiziet uz mājām un negaida brīdi, kad paliks vēl sliktāk,” norāda ārste Līga Kukša.

Eksperti diskusijā arī secināja, ka Covid-19 pandēmija dod iespēju pārveidot un uzlabot tuberkulozes pacientu aprūpi - nodrošināt to tuvāk cilvēkam, izglītot ģimenes ārstus, attīstīt tieši ambulatoros pakalpojumus un attālinātu veselības aprūpi.