Mēnesī Latvijā pārbauda piecus miljonus zāļu iepakojumu, viltotas Covid-19 zāles nav atklātas

Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas rīcībā nav ziņojumu par iespējamiem zāļu viltošanas gadījumiem, tai skaitā par Covid-19 zāļu viltojumiem, norāda Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.
11.01.2021. Inga Paparde
 
PASARGĀTAS. Aptiekās darbojas šāda zāļu verifikācijas sistēma, ka, pacientam izsniedzot zāles, ikviens zāļu iepakojums tiek noskenēts. Tomēr tas nenotiek, ja zāles iegādājas apšaubāmās vietās ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Jau pavasarī, pirmajā Covid-19 epidēmijas vilnī internetā parādījās virkne piedāvājumu iegādāties zāles un uztura bagātinātājus, kas var pasargāt no inficēšanas ar Covid-19 vai pat izārstēt. Arī pašlaik šis jautājums ir ļoti aktuāls, un publiskajā telpā izskan brīdinājumi un ziņojumi par iespējamām viltotām Covid-19 zālēm, kas tiek piedāvātas arī Latvijā. Jāatgādina, ka pašlaik faktiski ir reģistrēts tikai viens medikaments Covid-19 ārstēšanai - remdesevirs, turklāt to izplata tikai un vienīgi slimnīcās un iegādāties aptiekās individuāli nav iespējams.

Aicina ziņot par iespējamiem zāļu viltojumiem

VILTOJUMI. “Mēs aicinām visus, kam ir informācija un fakti par, iespējams, viltotu zāļu pārdošanu, nekavējoties tos sniegt Veselības inspekcijai,” uzsver Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane / Rūta Kalmuka/F64

Izsekot zāļu drošumam visā Eiropas Savienībā ir iespējams, izmantojot zāļu verifikācijas sistēmu, kas darbojas arī Latvijā. Tās darbības mērķis ir ne tikai zāļu drošuma pārbaude, bet arī aizsardzība no viltotiem medikamentiem. Šī sistēma strādā divus gadus. Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane norāda, ka izskan brīdinājumi un ziņojumi par iespējamām viltotām Covid-19 zālēm, kas tiekot piedāvātas arī Latvijā, tomēr organizācijas rīcībā pašlaik nav ziņojumu par iespējamiem zāļu viltošanas gadījumiem, tai skaitā par viltotām Covid-19 zālēm. “Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija uztur zāļu verifikācijas sistēmu, un mēs aicinām visus, kam ir šāda informācija un fakti, nekavējoties tos sniegt Veselības inspekcijai - valsts institūcijai, kas Latvijā kontrolē zāļu apriti,” uzsver I. Erdmane.

Trauksmes signāli līdz šim - tikai tehniskas dabas

Zāļu verifikācijas sistēmā, kas kopš 2019. gada februāra vienoti darbojas vairāk nekā 30 Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, tiek pārbaudīts visu recepšu zāļu un viena bezrecepšu medikamenta - omeprazola - drošums.

Verifikācijas sistēmas pamatprincips ir, ka katra zāļu paciņa ražošanas procesā tiek marķēta ar unikālu kodu un šis kods tiek pārbaudīts tieši pirms zāļu pārdošanas aptiekā vai izlietošanas ārstniecības iestādē.

Gadījumā, ja sistēma neatpazīst unikālo kodu, tiek ģenerēts trauksmes brīdinājums, ko saņem Veselības inspekcija.

Trauksmes brīdinājuma gadījumā Zāļu verifikācijas organizācija sazinās gan ar gala lietotājiem, gan ražotāju pārstāvjiem par brīdinājuma iemesliem, rīcību un rezultātu. Pēc organizācijas rīcībā esošās informācijas, visi trauksmes brīdinājumi līdz šim Latvijā bijuši ar tehnisku izcelsmi, nevis viltojumu trauksmes. Trauksmes paziņojumi Latvijā tiek saņemti par mazāk nekā 0,1 procentpunktiem no visām transakcijām sistēmā.

Sistēma pārbauda visas recepšu zāles, tomēr tikai aptieku sistēmā

Inese Erdmane stāsta, ka verifikācijas sistēmai ir pieslēgušās un zāļu drošuma pārbaudi veic visas aptiekas Latvijā - gan atvērta tipa aptiekas, kas pieejamas visai sabiedrībai, gan slēgta tipa aptiekas slimnīcās. Tāpat zāļu pārbaudi veic ārstniecības iestādes, kam ir zāļu iegādes atļauja, un zāļu lieltirgotavas.

Vidēji mēnesī Latvijā tiek pārbaudīti vairāk nekā pieci miljoni zāļu iepakojumu.

“Verifikācijas sistēmā pārbauda visus recepšu medikamentus un bezrecepšu zāles omeprazolu, kas tiek pārdoti vai izlietoti aptiekās un ārstniecības iestādēs, tādēļ varam ar pārliecību atbildēt par sistēmas darbību un zāļu drošumu, kas caur to nonākušas līdz Latvijas iedzīvotājiem,” uzsver Inese Erdmane. “Taču verifikācijas sistēma, kas ir ieviesta Eiropas līmenī, vismaz pašlaik neparedz visu bezrecepšu medikamentu un pārtikas piedevu pārbaudi sistēmā.” Omeprazols ir vienīgais bezrecepšu medikaments, ko šajā sistēmā pārbauda, tas sarakstā iekļauts, jo tieši to visbiežāk skar viltojumi.

Ņemot vērā šo apstākli, ka visas bezrecepšu zāles tomēr nepārbauda, kā arī to, ka daudzus medikamentus tirgo dažādās interneta vietnēs, arī nelegālās, Zāļu verifikācijas organizācija aicina visus Latvijas iedzīvotājus iegādāties zāles tikai legālās aptiekās un interneta aptiekās, neizmantot nezināmas un nepārbaudītas interneta vietnes jebkādu zāļu un uztura bagātinātāju iegādei, kā arī nekādā gadījumā nepirkt zāles no fiziskām vai juridiskām personām pēc sludinājumiem interneta portālos vai sociālajos tīklos.

Viltotas zāles - neīstas zāles

Jau pavasarī, sākoties Covid-19 pandēmijai, parādījās virkne ziņu par to, ka internetā tiek tirgotas zāles, lai izsargātos no Covid-19 vai pat ārstētu šo infekciju. Eiropas Zāļu aģentūra reaģēja uz šo ar aicinājumu sabiedrībai neiegādāties zāles nelicencētās interneta vietnēs, kuru mērķis ir izmantot cilvēku bailes un bažas Covid-19 laikā. Zāļu aģentūra norādīja, ka viltoto zāļu tirgotāji var apgalvot, ka viņu produkti spēj izārstēt vai novērst Covid-19, vai pat piedāvāt piekļūt zālēm, kas citādi nav uzreiz pieejamas.

Viltotas zāles ir neīstas zāles, ko to tirgotāji cenšas pārdot kā īstas un reģistrētas zāles. Tās var saturēt nepareizu aktīvo vielu, nesaturēt aktīvo vielu vispār vai saturēt aktīvo vielu nepareizā daudzumā. Šādi produkti var pilnīgi neko nedot cilvēka veselībai, bet sliktākajā gadījumā - nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai. Par visām reģistrētajām zālēm informāciju var atrast Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrā.