VM ierēdņi mēģinājuši ar Pabrika rokām ieviest vietējos aptiekārus diskriminējošus noteikumus

Premjera Krišjāņa Kariņa pavēle par I. Viņķeles atstādināšanu un A. Pabrika iecelšanu par ministra vietas izpildītāju tika parakstīta 7. janvārī, brīdī, kad Saeimā D. Pavļuta kandidatūrai jau pauda atbalstu lielākā daļa koalīcijas partneru un kļuva skaidrs, ka nav šķēršļu viņa apstiprināšanai veselības ministra amatā.

Pretēji loģikai

A. Pabrika īslaicīgo nokļūšanu ministra krēslā aizdomīgu dara paša A. Pabrika kategoriskā nevēlēšanās aizvietot savu partiju apvienības biedreni. A. Pabrika piekrišana aizvietot veselības ministru būtu saprotama, ja šo piecu ministrēšanas stundu laikā notiktu izrāviens Covid-19 sērgas apturēšanā tieši A. Pabrika vadībā un tieši viņa rīcība būtu izšķirošā. Tomēr, kā rāda publiski pieejamā informācija, Veselības ministrijas vadībai šajā laika posmā aktuāla bija nevis cīņa ar Covid, vakcīnu iegādes vai tautas vakcinēšanas grafiki, bet gan vietējo aptiekāru izspiešana no tirgus.

Ministru kabineta noteikumus “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji” nepaguva parakstīt atstādinātā I. Viņķele, un diezin vai tos parakstīs arī D. Pavļuts. Iespējams, likmes izrādījās pārāk augstas, un ministru maiņas burzmā Veselības ministrijas ierēdņi mēģināja panākt, ka toksiskos noteikumus paraksta īslaicīgais veselības ministra vietas izpildītājs A. Pabriks.

Notikumu hronoloģija

A. Pabrika ieguldījumu sabiedrības veselības stiprināšanā raksturo notikumu hronoloģija.

5. janvārī premjers Krišjānis Kariņš paziņo, ka prasa I. Viņķeles demisiju un piedāvā veselības ministru aizstāt ar Ministru prezidenta biedru un aizsardzības ministru A. Pabriku.

5. janvārī A. Pabriks savā “Twitter” kontā paziņo: “Šodien esmu dubultā pārsteigts. Vispirms par premjera negaidīto demisijas pieprasījumu I. Viņķelei, pēc tam par it kā manis nozīmēšanu par VM aizvietotāju. Šajā Covid-19 krīzes situācijā uzskatu, ka šie pienākumi jāuzņemas pašam valdības vadītājam.”

5. janvārī A. Pabriks notiekošo komentē aģentūrai LETA, cita starpā, solot: “Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, ka es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers.”

7. janvārī LETA, cita starpā, ziņo: “Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību,” uzskata Pabriks. ...Tomēr šodien Kariņš vēlreiz sazinājies ar Pabriku. “Ņemot vērā, ka ministra pienākumu uzņemšanās būtu uz īsu laika periodu un nav jāpieņem stratēģiski politiski lēmumi, tad premjers man lūdza uzņemties šos pienākumus. Es apliecināju, ka krīzes apstākļos uz šo īso brīdi varu uzņemties ministra pienākumus. Ja tas būtu garāks posms, tad joprojām uzstātu, ka pienākumi jāpilda premjeram,” skaidro Pabriks.

7. janvārī A. Pabriks savā “Twitter” kontā raksta: “Ņemot vērā situāciju valstī un to, ka strauji virzās jaunā veselības ministra apstiprināšana amatā, esmu piekritis uz laiku ieņemt šo amatu.”

7. janvārī, vakarā, īsi pirms 18.00, pirms balsojuma Saeimā par D. Pavļuta apstiprināšanu veselības ministra amatā Veselības ministrijas vadība mēģina panākt, lai A. Pabriks paraksta MK noteikumu “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji” grozījumus, kuru ieviešanas rezultātā samazināsies aptieku skaits lauku apvidos, bet pilsētās aptiekas nedrīkstēs mainīt atrašanās vietu.

Bīstamie noteikumi

Kā iepriekš informēja Neatkarīgā, noteikumi aptieku izvietojuma kritērijiem izraisīs konkurences samazināšanos, mazo aptieku slēgšanu, izspiedīs no tirgus vietējos uzņēmējus, sašaurinās farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un radīs draudus valsts drošībai.

Piemēram Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne savā atzinumā norādījusi: “Ņemot vērā noteikumu projektā noteikto, ir sagaidāma aptieku skaita samazināšanās atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita. Tas, savukārt, nozīmē, ka konkrētajā apdzīvotajā vietā starp aptiekām samazināsies konkurence un iedzīvotājiem samazināsies izvēles iespējas, kurā aptiekā iegādāties medikamentus un saņemt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus.” Amatpersona piedāvājusi pārdomāt noteikumu pieņemšanas lietderību: “Aicinām kopumā izvērtēt, vai esošā projekta redakcija, kas paredz aptieku komersantu konkurences samazināšanos un aptieku slēgšanu, kas samazinās patērētājiem pieejamos farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus un radīs tiešus zaudējumus slēgto aptieku komersantiem, ir sabiedrības interesēs.”

B. Bāne atzinumā uzsvērusi, ka “noteikumu projekta redakcija ir labvēlīgāka tām aptiekām, kurām telpas aptiekas darbībai ir īpašumā vai arī kurām telpu nomas līguma termiņš ir garāks”.

Draudi valsts drošībai

Neatkarīgās aptaujātie uzņēmēji norāda, ka jaunie noteikumi palīdzēšot lielveikalu “Maxima” telpās esošo Lietuvas uzņēmuma aptieku tīklam tikt galā ar vietējiem zāļu tirgotājiem. Bijušais akciju sabiedrības “Grindex” valdes priekšsēdētājs, tagad neatkarīgais akciju sabiedrības “RePharm” padomes loceklis Juris Bundulis, vaicāts, vai patiesi noteikumi par aptieku izvietojuma kritērijiem nāks par labu aptieku tīklam no Lietuvas, atbildēja: “Tieši tā! Tas atklājās arī Veselības ministrijas prezentācijā. Šo Ministru kabineta noteikumu projektā iestrādātā konstrukcija aizliegs Latvijā attīstīties lielākajam nacionālā kapitāla farmācijas uzņēmumam. Vienlaikus šie noteikumi pavērs Latvijas tirgū attīstības iespējas ārvalstu uzņēmumiem, pieminētajiem Lietuvas un citu valstu farmācijas biznesa tīkliem. Taču šīs attīstības iespējas notiks, nevis atverot jaunas aptiekas, bet gan pārdalot vietējo tirgu. Acīmredzami lielākie cietēji vispirms būs mazie uzņēmēji - gan individuālie uzņēmumi, gan vairāku aptieku īpašnieku uzņēmumi. Tieši uz viņu rēķina notiks ārvalstu biznesa attīstība. Mēs visu laiku esam lepojušies, ka Latvijā farmācijas nozare ir veiksmīgi attīstījusies un pierādījusi savu konkurētspēju atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Mums ir gan pētniecības bāze, gan ražotāji, gan lieltirgotavas, gan aptiekas. Tagad tam visam būs liels apdraudējums.”

Uz jautājumu, vai jaunie noteikumi nenovedīs pie tā, ka ar laiku aptieku biznesā vietējais kapitāls izzudīs, J. Bundulis atbildēja: “Jā. Vietējie, visticamāk, būs spiesti savus uzņēmumus pārdot. Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nacionālā kapitāla īpatsvars aptieku biznesā būtiski saruks par labu ārvalstniekiem. Līdz ar to arī lēmumi par medikamentu pieejamību un pakalpojumu kvalitāti tiks pieņemti ārpus Latvijas. Vietējiem uzņēmējiem konkurēt farmācijas tirgū būs nesalīdzināmi sarežģītāk. Jāatceras, ka vietējie farmācijas uzņēmumi nodokļus maksā šeit, Latvijai, bet ārvalstu uzņēmumi lielu daļu nodokļu iemaksās nevis Latvijas Valsts kasē, bet kaut kur citur ārpus Latvijas. Vēl ļoti būtisks aspekts - citu valstu pieredze rāda, ka nacionālais sektors valsts farmācijas biznesā ir viens no valsts drošības elementiem. Izraisoties globālai krīzei, valstis saskaras ar pārtikas, medikamentu un enerģijas resursu problēmām. Tieši nacionālie uzņēmumi ir tie, kuri nodrošina šo medikamentu pieejamību arī krīzes situācijās, ļoti bieži pat uzņemoties finansiālu risku. Ārvalstu uzņēmumi vienā mirklī var pieņemt lēmumu izbeigt savu darbību Latvijā vai pārtraukt kāda medikamenta reģistrāciju un izplatīšanu, tādā veidā samazinot izvēles iespējas gan pacientiem, gan ārstiem. Vietējie uzņēmēji to nekad nedarīs.”

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā