Vai labklājības ministre atbildību par Covid-19 izplatību pansionātos noveļ uz citiem?

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sasaukusi sēdi, lai vērtētu situāciju sociālās aprūpes centros Covid-19 pandēmijas apstākļos. “Diemžēl mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka situācija aprūpes centros ir kritiska, turklāt mums absolūti nav skaidra un zināma, kāda ir Labklājības ministrijas un pašas ministres rīcība situācijā, kad aprūpes centros pieaug Covid-19 izplatība straujos tempos,” Neatkarīgajai atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”).
12.01.2021. Inga Paparde
 
REITINGI KRĪT. Iedzīvotāju vidū labklājības ministres Ramonas Petravičas atpazīstamība un pozitīvs vērtējums samazinās ar katru mēnesi. Covid-19 izplatība aprūpes centros, protams, šo situāciju tikai pasliktina ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Slimību profilakses un kontroles dati rāda, ka līdz decembra vidum sociālās aprūpes centros ar Covid-19 bija inficējušies 1087 klienti un 427 darbinieki, bet pašlaik saslimušo skaits jau ir daudzkārt lielāks. Pirmdienas pēcpusdienā labklājības ministre Ramona Petraviča (“Par cilvēcīgu Latviju”) gan izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka visiem sociālās aprūpes centriem ir nosūtīta vēstule, atkārtoti vēršot uzmanību uz institūcijās veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 infekcijas riskus.

Problēmas atklāj inspekcija

Deviņdesmit procentos sociālās aprūpes centru ir grūtības nodrošināt fizisko distancēšanos, kā to pieprasa drošības noteikumi, pārbaudē sociālos aprūpes centros secinājusi Veselības inspekcija. 72 procentiem sociālās aprūpes centru nav iespējams izolēt un aprūpēt cilvēkus, kuriem ir atklāts Covid-19, vai to ir ļoti sarežģīti izdarīt.

Vēl viena problēma, ko konstatēja inspekcija, ir saistīta ar personāla uzvedību, proti, ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī veselības skrīningu. Centros ir problēmas nodrošināt darbinieku regulāru testēšanu, lai konstatētu saslimšanu ar Covid-19 pirms tās izplatīšanās, jo darbinieki atsakās šos testus veikt. Kā norāda Veselības inspekcijā, daudzos aprūpes centros nemaz nevēlas šos testus veikt, jo tas prasa papildu darbu no cilvēkiem, kuri jau tā ir pārstrādājušies.

Problēmas nodrošināt distancēšanos ir tāpēc, ka sociālās aprūpes centros ir apgrūtinoši organizēt atbilstošu cilvēku plūsmu koplietošanas telpās, īpaši personām ar garīgā rakstura traucējumiem,

nav nodrošināti bezkontakta termometri vai termometri klientiem individuālai lietošanai un nav iespējams klientu gultas izvietot maksimāli attālināti - ne tuvāk par diviem metriem vienu no otras.

Jāpiebilst, ka Veselības inspekcija veica pārbaudes gan pavasarī, gan rudenī, izsakot ieteikumus, kā situāciju uzlabot, bet diemžēl plašā koronavīrusa izplatība ziemā rāda, ka ieteikumi tikai daļēji un ne visur ir ievēroti.

Prasīsim skaidrojumu un rīcības plānu

Vai Labklājības ministrijai ir rīcības plāns, lai situāciju mainītu, - tāds ir aktuālākais jautājums, kas premjerministram būtu jāuzdod labklājības ministrei Ramonai Petravičai, pagājušajā nedēļā rakstīja Neatkarīgā. Tagad šo jautājumu ministrijai uzdos Saeimas deputāti, un jāatgādina, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad par situāciju aprūpes centros ir satraukušies arī tautas kalpi. Gan pērn pavasarī, gan pērn rudenī komisija jau vērtēja Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros, un, ņemot vērā datus par epidēmijas pieņemšanos spēkā, taujāja pēc rīcības plāna no atbildīgās ministrijas. Tā vairākkārt atsaukusies uz vadlīnijām no Slimību profilakses un kontroles centra, pašu rīkojumiem, kurus acīmredzot ne visi sociālās aprūpes centri izpilda vai kurus nav iespējams kaut kādu iemeslu dēļ izpildīt.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sarunā ar Neatkarīgo sacīja, ka informācija no kolēģiem, kuri iepazinušies ar situāciju aprūpes centros, kā arī žurnālistu publikācijas liek steidzami risināt jautājumu par Covid-19 pansionātos. “Informācija, kas ir mūsu rīcībā, liecina, ka situācija ir kritiska, piemēram, sociālās aprūpes centros nemaz nav skābekļa piesātinājuma mērītāju - oksimetru, kas ir nepieciešami Covid-19 pacientu situācijas monitorēšanai. Pat nav viena šāda aparāta uz visu aprūpes centru, lai gan tieši šajos centros dzīvo pret Covid-19 neaizsargātākās iedzīvotāju grupas!” saka Andris Skride. Uzaicinot Labklājības ministrijas atbildīgās amatpersonas uz Saeimu, deputāti vēlas noskaidrot, kāda ir ne tikai situācija aprūpes centros, bet galvenais - kāda ir vai būs konkrēta Labklājības ministrijas rīcība, lai apturētu Covid-19 vai mazinātu vīrusa izplatību aprūpes centros.

Labklājības ministre: atbildīgi ir vadītāji

Labklājības ministre Ramona Petraviča nosūtījusi vēstuli visiem sociālās aprūpes centriem, kurā atgādina par epidemioloģisko pasākumu nodrošināšanu un obligāti veicamiem pasākumiem. Piemēram, centros ir jāseko līdzi klientu un darbinieku veselības stāvoklim, nepieļaujot darbinieku ar infekcijas slimības pazīmēm atrašanos darba vietā; neatliekami jāizolē klienti ar infekcijas slimības pazīmēm un kontaktpersonas; jāturpina klientu un darbinieku skrīnings - vienu reizi nedēļā darbiniekiem un iespēju robežās arī klientiem, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

PANSIONĀTI. Saeimas komisija aicina Labklājības ministriju īstenot skaidru rīcības plānu, lai nepieļautu turpmāk tik strauju Covid-19 izplatību aprūpes centros, kur dzīvo visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas / Oksana Džadana/ F64

Uzdots arī strādāt “proaktīvi tajās institūcijās, kurās Covid-19 nav vēl izplatījies, nodrošinot personāla kontroli un epidemioloģiski drošu klientu aprūpi, piemēram, izstrādājot ieteikumus, kā aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem piesardzības pasākumu ievērošanai arī ārpus darba vietas”. Iestādēs jānodrošina ierīces, lai varētu sekot līdzi klientu veselības stāvoklim, piemēram, jau minētos oksimetrus.

Petraviča arī uzsver, ka par epidemioloģiskās drošības pasākumu precīzu ievērošanu un to ievērošanas kontroli atbild katras institūcijas vadītājs personīgi.

Deputāti prasa arī Kariņam

Saeimas deputāti sagatavojuši arī vēstuli premjerministram Krišjānim Kariņam, aicinot viņu pievērst uzmanību notiekošajam aprūpes centros, Neatkarīgajai pastāstīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”). Vēstulē atgādināts, ka jau 2020. gada pavasarī tika izteikta prognoze, ka rudenī būs otrais Covid-19 vilnis, līdz ar to Labklājības ministrijai bija laiks, lai varētu savlaicīgi sagatavot sociālās aprūpes centru darbiniekus infekcijas izplatīšanās gadījumiem. Vēstulē arī atgādināts, ka decembrī pats premjers rezolūcijā veselības un labklājības ministrēm nekavējoties uzdevis pastiprināt epidemioloģisko prasību ievērošanu. Tomēr Covid-19 turpina izplatīties. “Jāņem vērā, ka 40 Labklājības ministrijas darbinieki pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saņēma piemaksās 26 874 eiro par dažādu atbalsta mehānismu izstrādi, taču netika laicīgi ierosinātas tik nozīmīgās piemaksas sociālās aprūpes centru personālam paaugstināta riska apstākļos,” teikts vēstulē. Deputāti aicina sniegt detalizētu skaidrojumu par papildu kontroles mehānismiem, lai apturētu Covid-19 pansionātos, kā arī aicina premjeru izvērtēt Labklājības ministrijas darbību.

Ministres darbu vērtē drīzāk negatīvi, negatīvi

Pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka puse Latvijas iedzīvotāju labklājības ministres darbu vērtē negatīvi vai ļoti negatīvi, bet liela daļa aptaujāto - 38 procenti nav dzirdējuši par tādu ministri vai viņiem ir grūti novērtēt ministres darbu. Zināmā mērā tā ir arī atbilde uz jautājumu, ko un kā dara ministre. Salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, 2020. gada decembrī negatīvais vērtējums par labklājības ministres darbu ir būtiski pieaudzis, vēl jo vairāk šis negatīvais vērtējums ir audzis, salīdzinot 2019. gada sākumu un jaunākos datus - no 19 procentiem negatīvo vērtējumu uz 50 procentiem.