Vai pacienti Latvijā vairāk lieto lētākas zāles?

Patentbrīvo zāļu, kas tiek uzskatītas par oriģinālo zāļu analogu, patēriņš Latvijā pagājušajā gadā pieaudzis un pēc izlietoto iepakojumu skaita apsteidz oriģinālo zāļu patēriņu. Tomēr salīdzinājumā pēc zāļu iegādei iztērētās naudas oriģinālajiem medikamentiem tērēts daudz vairāk – 54 procenti no visa zāļu apgrozījuma.
08.03.2021. Inga Paparde
 
VAIRĀK. Patentbrīvās zālēs 2020. gadā Latvijas pacienti lietojuši divreiz vairāk nekā oriģinālās zāles – 76 procentos iegādātas tieši šādas zāles ©Oksana Džadana/ F64

76% patērē patentbrīvās zāles

Patentbrīvās zāles ir oriģinālu jeb patentētu zāļu analogs, skaidro Zāļu valsts aģentūrā, un tās satur to pašu aktīvo vielu - galveno zāļu sastāvdaļu, kas nodrošina ārstēšanu - tādā pašā daudzumā kā patentētās zāles. Patentbrīvās zāles lieto tādu pašu slimību ārstēšanai kā oriģinālās zāles, bet šo zāļu izskats un iepakojums var atšķirties. Kā zināms, Latvija 2019. gadā sāka īstenot reformu kompensējamo zāļu izrakstīšanā, nosakot, ka receptēs drīkst rakstīt tikai zāļu aktīvās vielas nosaukumu, bet aptieku pienākums ir izsniegt tajā brīdī lētāko medikamentu. Tas ne vienmēr nozīmē to, ka pacients saņems patentbrīvo medikamentu, bet lielā daļā gadījumu - gan.

Zāļu valsts aģentūras apkopotā zaļu patēriņa statistika liecina, ka 2020. gadā ir palielinājies patentbrīvo zāļu patēriņš, sasniedzot 76 procentus no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumu skaita. Savukārt oriģinālo zāļu patēriņš bija 23 procenti no visiem pacientu izlietotajiem zāļu iepakojumiem. Trīs no četriem pārdotajiem zāļu iepakojumiem Latvijā pērn bija patentbrīvās zāles. Kopumā Latvijā patērēti aptuveni 35 miljoni patentbrīvo zāļu iepakojumu un 11 miljoni oriģinālo zāļu iepakojumu. Pārējo zāļu patēriņu - pusmiljonu iepakojumu - veidoja homeopātiskās, augu izcelsmes un citas zāles, kas veido vienu procentu no visām patērētajām zālēm.

Zāļu valsts aģentūrā precīzi norāda, ka patentbrīvo medikamentu realizācija pieaugusi, tomēr jāsecina, ka procentuāli tas pagaidām ir pavisam neliels pieaugums - no 74 procentiem realizēto visu zāļu iepakojuma skaita 2019. gadā līdz 76 procentiem pērn.

Miljonos eiro gan līderos oriģinālās zāles

Zāļu patēriņš analizēts arī no izlietotā finansējuma dažādām zālēm. Patentbrīvās zāles pērn veidoja 45 procentus no kopējā zāļu apgrozījuma eiro jeb 175 miljonus eiro, līdz ar to var teikt, ka arī vērojams pieaugums, jo 2019. gadā - 44 procenti, bet 2018. gadā - 43 procenti no kopējā zāļu apgrozījuma naudas izteiksmē (eiro). Tomēr no medikamentu apgrozījuma naudā līderos ir oriģinālās zāles, jo tās veido 54 procentus apgrozījuma eiro jeb 216 miljoni eiro.

Apkopotie dati liecina, ka patentbrīvo zāļu patēriņš Latvijā aptiekām un ārstniecības iestādēm palielinājies, jo 2018. gadā tas bija 157 miljoni eiro. Vienu procentu zāļu apgrozījuma eiro veido homeopātiskās un citas zāles, kas ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Jāpierāda, ka tā pati aktīvā viela

“Patentbrīvās zāles drīkst reģistrēt tikai tad, kad oriģinālām zālēm ir beidzies ražotāja pieteiktais datu aizsardzības darbības laiks, proti, ne mazāk kā pēc desmit gadiem kopš oriģinālo zāļu reģistrēšanas, līdz ar to šīs zāles pacienti ir lietojuši jau vismaz šādu laika periodu,” skaidro Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane. Lai šādas patentbrīvas zāles tiktu reģistrētas un nonāktu tirgū, bioekvivalences pētījumos jāpierāda, ka, lietojot patentbrīvās zāles un oriģinālās zāles vienādā devā noteiktu periodu, cilvēka organismā nokļūst tāds pats aktīvās vielas daudzums. Zāļu aģentūrām rūpīgi jāizvērtē visi dati par zālēm un to ražošanas procesu gan pirms zāļu reģistrēšanas, gan to pēcreģistrācijas laikā neatkarīgi no tā, vai zāles ir patentētas vai ģenēriskas. “Ja prasības ir izpildītas, tikai tad zāles tiek reģistrētas un nonāk tirgū. Savukārt pēc zāļu reģistrācijas visām zālēm vienādi tiek uzraudzītas blakusparādības,” uzsver D. Okmane.