Vakcīna "AstraZeneca": saistība ar trombiem ir, bet ļoti, ļoti retos gadījumos

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja secinājusi, ka neparasti trombu veidošanās gadījumi ar trombocītu skaita samazināšanos ir ļoti reti sastopama “AstraZeneca” vakcīnas “Vaxzevria” blakne.
LATVIJA turpinās vakcinēt iedzīvotājus ar “AstraZeneca” vakcīnu. Imunizācijas padome arī uzsver, ka cilvēkiem, kuri ir saņēmuši pirmo vakcīnas devu, stingri rekomendēts saņemt arī otro šīs vakcīnas devu, jo tas ir svarīgi, lai veidotos noturīga aizsardzība pret Covid-19 ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Imunizācijas valsts padome, izvērtējot Eiropas ziņojumu un konsultējoties ar citām Latvijas atbildīgajām iestādēm un ārstiem speciālistiem, pieņēmusi lēmumu ieteikt arī turpmāk šo vakcīnu izmantot vakcinācijai visām iedzīvotāju grupām, jo pašlaik ne zinātniski, ne epidemioloģiski nav pamata ierobežot “AstraZeneca” vakcīnas izmantošanu.

Vakcīnai saistība ar ļoti retiem trombu veidošanās gadījumiem

Eiropas Zāļu aģentūra konstatējusi vakcinācijas ar “AstraZeneca” vakcīnu saistību ar ļoti retiem un neparastiem trombu veidošanās gadījumiem ar trombocītu skaita samazināšanos, vienlaikus secinot, ka vakcīnas kopējais ieguvums pret risku saglabājas pozitīvs. Iespējamākais ļoti retu neparastu trombu veidošanās skaidrojums ir imūnreakcija, kas noved pie līdzīga stāvokļa, kāds dažkārt novērojams pacientiem, kas tiek ārstēti ar heparīnu (heparīna izraisīta trombocitopēnija).

EZA Drošuma komiteja veikusi detalizētu izvērtējumu par 62 cerebrālās vēnas sinusa trombozes un 24 vēdera dobuma vēnu trombozes gadījumiem (18 gadījumos cilvēki nomira). Līdz 2021. gada 4. aprīlim “Eudravigilance” datu bāzē bija informācija attiecīgi par 169 un 53 vēnu trombozes gadījumiem, bet kopumā savakcinēto šajā laikā bija jau 34 miljoni cilvēku. Ņemot vērā šo informāciju, eksperti sagatavojuši ieteikumus un aicina pastiprināti sekot līdzi veselības stāvoklim.

Riski mazāki par vakcīnas ieguvumiem

Eiropas Zāļu aģentūra atgādina veselības aprūpes speciālistiem un cilvēkiem, kuriem veikta vakcinācija ar “Vaxzevria”, par retiem gadījumiem, kad divu nedēļu laikā pēc vakcinēšanās var veidoties trombi, ko pavada zems trombocītu līmenis. Līdz šim trombu veidošanās galvenokārt novērota sievietēm līdz 60 gadu vecumam divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Tomēr, balstoties uz pašlaik pieejamiem pierādījumiem, nav apstiprināti specifiski riska faktori. Cilvēkiem, kas ir saņēmuši šo vakcīnu, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, ja viņiem rodas šo neparasto trombu simptomi. Pamanot trombu veidošanās pazīmes un zemu trombocītu līmeni un savlaicīgi tās ārstējot, veselības aprūpes speciālisti var palīdzēt atveseļoties un izvairīties no komplikācijām.

SECINĀJUMI. Lai arī Eiropas Zāļu aģentūra atzinusi “AstraZeneca” vakcīnas saistību ar ļoti retiem trombu veidošanās gadījumiem, ieguvumi no vakcinācijas ir daudzkārt lielāki nekā riski / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Vērtējot vakcīnas blakusparādības, eksperti ņem vērā to, ka trombu un zema trombocītu līmeņa kombinācija ir ļoti reta, tāpēc kopējie guvumi, ko sniedz vakcīna, novēršot Covid-19 infekciju, atsver blakņu risku, jo Covid-19 infekcija ir saistīta ar ievērojami lielāku hospitalizācijas un letalitātes risku.

Eiropas ziņojumā viens Latvijas gadījums, kas neesot apstiprinājies

Eiropas Zāļu aģentūras ziņojumā par “AstraZeneca” vakcīnas vērtējumu saistībā ar blaknēm minēts, ka no 45 nāves gadījumiem pēc vakcinēšanās 30 ziņojumi saņemti no Eiropas Savienības valstīm: seši no Vācijas, pieci no Zviedrijas, pieci no Austrijas, divi no Īrijas, divi no Francijas un pa vienam no Dānijas, Norvēģijas, Itālijas, Somijas, Horvātijas, Kipras, Igaunijas, Čehijas, Grieķijas un Latvijas. 19 gadījumos mirušas sievietes, bet 11 gadījumos - vīrieši, un desmit gadījumos nāves iemesls bijis saistīts ar trombu veidošanos.

Zāļu valsts aģentūrā Neatkarīgajai skaidro, ka sākotnējā statistiskā Eiropas Zāļu aģentūras ziņojumā tika iekļauts arī gadījums, par kuru ziņots Latvijā. Tomēr turpmākā padziļinātas izvērtēšanas gaitā tika konstatēti un atlasīti tie gadījumi, par kuriem bija atbilstoši un pietiekami dati, kas liecināja par konkrēto signālu (trombu veidošanās neparastās vietās, ko pavada trombocitopēnija un asiņošana).

“Eiropas Zāļu aģentūras noslēguma ziņojumā Latvijas ziņojums nav iekļauts, jo Latvijā nav apstiprināts neviens ziņojums par trombu veidošanās gadījumiem pēc Covid-19 vakcinācijas,”

Neatkarīgajai uzsvēra Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

Tomēr jāsecina, ka pārbaudes turpinās, jo pagājušās nedēļas valdības sēdē Veselības ministrija informēja, ka atbildīgās iestādes ir sākušas pārbaudes, lai izvērtētu 80 gadus vecas sievietes nāves iemeslu neilgi pēc vakcinācijas pret Covid-19. Sieviete 1. martā vakcinēta ar “AstraZeneca”, 25. martā hospitalizēta un 27. martā mirusi.

Izvērtē vakcīnu blakusparādības

Jaunākā pieejamā informācija par Covid-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām liecina, ka pašlaik ir saņemts 771 ziņojums, no tiem 668 ziņojumi ir izvērtēti, tai skaitā ir izvērtēti 297 ziņotie gadījumi pēc vakcinācijas ar vakcīnu “Comirnaty” (“BioNTechPfizer”), 57 gadījumi pēc vakcinācijas ar vakcīnu “Moderna” un 314 ziņotie gadījumi pēc vakcinācijas ar vakcīnu “Vaxzevria”(“AstraZeneca”). Zāļu valsts aģentūra norāda, ka Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu.

Cilvēkiem, kuri ir saņēmuši pirmo vakcīnas “Vaxzevria” devu, ir nepieciešams un stingri rekomendēts saņemt arī otro šīs vakcīnas devu, jo tas ir svarīgi, lai veidotos noturīga aizsardzība pret Covid-19, uzsver Imunizācijas valsts padome. Nav pamata bažām par ļoti reto neparasto trombu rašanās riska pieaugumu pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas, jo Eiropas Savienībā, kā arī Lielbritānijā nav saņemts neviens ziņojums par šo ļoti reto neparasto trombu veidošanās gadījumu pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas.

UZZIŅA

“AstraZeneca” vakcīna “Vaxzevria”

“Vaxzevria” (agrāk zināma kā Covid-19 vakcīna “AstraZeneca”) ir vakcīna koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 novēršanai cilvēkiem no 18 gadu vecuma

Covid-19 izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Covid-19 vakcīna “AstraZeneca” sastāv no cita vīrusa (no adenovīrusu dzimtas), kas ir modificēts, lai saturētu gēnu olbaltumvielas iegūšanai no SARS-CoV-2. Covid-19 vakcīna “AstraZeneca” nesatur pašu vīrusu un nevar izraisīt Covid-19.

Visbiežāk novērotās blaknes parasti ir vieglas vai mērenas un pāriet dažu dienu laikā pēc vakcinācijas

Avots: Zāļu valsts aģentūra

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā