Pētījums: puse iedzīvotāju Latvijā lieto zāles bez ārsta receptes

Medikamentus, kurus nav izrakstījis ārsts, Latvijā lieto vismaz puse Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas dati. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā bezrecepšu medikamentu, tāpat kā ārstu izrakstīto zāļu patēriņš ir samazinājies par apmēram pieciem procentpunktiem. Dati rāda, ka ārsta izrakstītu medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu.
19.04.2021. Inga Paparde
 
ZĀLES. Ārsta izrakstītās zāles visbiežāk lieto gados vecāki cilvēki, bet bezrecepšu medikamentu lietošanas paradumus iedzīvotāju vecums tik izteikti neietekmē ©Oksana Džadana/ F64

Aptauja atklāj arī šādu faktu: katrs desmitais iedzīvotājs medikamentus iegādāties nespēj finansiālu iemeslu dēļ.

Jo vecāks, jo vairāk lieto ārsta izrakstītās zāles

Medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, kuru lietošanu nav izrakstījis ārsts, lieto puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, savukārt ārsta izrakstītus medikamentus - 46,2 procenti iedzīvotāju, liecina Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas dati. Piecu gadu laikā bezrecepšu medikamentu patēriņš ir samazinājies par četriem procentpunktiem, bet ārsta izrakstītu zāļu patēriņš pieaudzis par pieciem procentpunktiem. Medikamentu lietošanas paradumi būtiski atšķiras starp vīriešiem un sievietēm. Bezrecepšu medikamentus lieto turpat 60 procenti sieviešu, bet vīriešu vidū bezrecepšu medikamentus lietojošo īpatsvars ir būtiski mazāks - 39,1 procents, savukārt ārsta izrakstītus medikamentus lieto 54 procenti sieviešu un 36,6 procenti vīriešu.

Aptauja parāda, ka, pieaugot vecumam, palielinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri lieto ārsta izrakstītas zāles. Recepšu medikamentus lieto 17,8 procenti jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, bet senioru vidū (vecumā no 75 gadiem) ārsta izrakstītu zāļu patēriņš ir 4,8 reizes lielāks - recepšu medikamentus lieto 86,1 procenti senioru. Gada laikā straujākais kāpums ārsta izrakstītu medikamentu lietotāju īpatsvarā ir vērojams starp iedzīvotājiem vecuma grupās 45-54 un 55-64 gadi - no 42,8 procentiem līdz 61 procentam jeb par 18,2 procentpunktiem, taču piecu gadu posmā ārsta izrakstītu medikamentu lietotāju īpatsvars ir pieaudzis visās vecuma grupās, izņemot jauniešus. Medikamentu patēriņš visstraujāk ir palielinājies senioru vidū.

Visvairāk ārsta izrakstītus medikamentus lieto vecāka gadagājuma iedzīvotāji, ekonomiski neaktīvie, iedzīvotāji mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji ar lieko svaru un aptaukošanos.

Iespējams, to varētu skaidrot ar to, ka ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, darbspējas vecumā, kuriem ir pietiekami iztikas līdzekļu, ir iespējas iegādāties bezrecepšu medikamentus, nedomājot par to cenu, kā arī pašiem izdomājot, kādu medikamentu iegādāties. Tas gan ir tikai pieņēmums, kas sasaucas ar vēl vienu faktu, kas konstatēts šajā aptaujā - bezrecepšu zāles biežāk iegādājas un lieto cilvēki ar augstāko izglītību.

Bezrecepšu medikamentus vairāk lieto izglītotie un turīgie

Atšķirībā no ārsta izrakstītām zālēm bezrecepšu medikamentu lietošanas paradumus iedzīvotāju vecums tik izteikti neietekmē. Sieviešu vidū gandrīz visās vecuma grupās medikamentu patēriņš ir vienmērīgi augsts - ap 60 procentiem. Vīriešiem šis rādītājs svārstās no 31,5 procentiem (15-24 gadu vecumā) līdz 46 procentiem (35-44 gadu vecumā). Salīdzinot ar 2014. gadu, bezrecepšu medikamentu patēriņš ir samazinājies visās vecuma grupās, izņemot sievietes 25-34 gadu vecumā un vīriešus 35-44 gadu vecumā.

Visbiežāk bezrecepšu medikamentus lieto iedzīvotāji ar augstāko izglītību (58,2 procenti), nodarbinātie (50,9 procenti), kā arī iedzīvotāji turīgākajās mājsaimniecībās (53,4 procenti). Savukārt vismazāk - iedzīvotāji ar zemāku nekā pamatizglītības līmeni, bezdarbnieki un iedzīvotāji mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem.

Katrs desmitais zāles iegādāties nevar

Atšķirības bezrecepšu medikamentu lietošanas paradumos pastāv arī reģionu griezumā. Recepšu medikamentus vairāk nekā vidēji Latvijā lieto Vidzemes, Latgales un Rīgas reģionā - attiecīgi 48,1, 47,8 un 46,5 procenti iedzīvotāju, bet vismazāk Zemgalē - 43,8 procenti iedzīvotāju. Rīgas, Kurzemes un Pierīgas reģionā vairāk nekā puse iedzīvotāju lieto bezrecepšu medikamentus, bet vismazāk Vidzemes reģionā, kur visbiežāk lietoti recepšu medikamenti.

Lai arī aptauja atklāj, ka cilvēki lieto gan bezrecepšu, gan recepšu zāles, tomēr tā parāda arī faktu, ka gandrīz katrs desmitais iedzīvotājs nevarēja finansiāli atļauties ārsta izrakstītu medikamentu iegādi. Tiesa, piecu gadu laikā par 4,5 procentpunktiem ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri finansiāli nevar atļauties iegādāties recepšu medikamentus. Pērn astoņiem procentiem Latvijas iedzīvotāju bija gadījums, kad nevarēja atļauties ārsta izrakstītu medikamentu iegādi. 60 procenti iedzīvotāju vienmēr varēja samaksāt par ārsta izrakstītajiem medikamentiem, bet gandrīz trešdaļai nebija vajadzības iegādāties medikamentus. Medikamentu iegādi biežāk nevarēja atļauties iedzīvotāji vecumā no 55 gadiem un iedzīvotāji ar viszemākajiem ienākumiem.

DATI

Bezrecepšu medikamentu lietošanas biežums pa vecuma grupām (procentos)

Vecums Vīrieši Sievietes
15-24 31 50
25-34 36 61
35-44 45 60
45-54 38 61
55-64 41 60
65-74 38 60
75+ 40 57

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde