Covid ēnā atstāti hroniski slimie pacienti

Hronisko slimību pacientiem ierobežotas veselības aprūpes pieejamības dēļ ir ielaistas un saasinājušās slimības. Tas ir risks, kas jau tuvā nākotnē palielinās mirstību ar tādām ārstējamām un novēršamām slimībām kā infarkts vai insults, onkoloģiskās slimības un citas, Neatkarīgajai norāda Latvijas Pacientu organizāciju tīkla pārstāve, Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.
22.06.2021. Inga Paparde
 
COVID ietekmējis visu veselības nozari un pakalpojumu pieejamību hroniskiem pacientiem, tāpēc pacientu biedrības aicina ietaupīto naudu novirzīt šo problēmu risinājumam ©Kaspars Krafts/f64

Pacientu organizācijās aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai novirzīt finansējumu, kas ietaupīts no līdzekļiem Covid-19 seku likvidēšanai.

Covid nauda ietaupās

Pacientu organizāciju tīkls, kas apvieno vairāk nekā 20 Latvijas pacientu organizācijas (C hepatīta pacientu apvienība, labdarības fonds “Rozā vilciens”, Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība, Latvijas Hemofilijas biedrība, kardioloģisko pacientu biedrība “ParSirdi.lv”, Pulmonālās hipertensijas biedrība, “Soli priekšā melanomai”, Zarnu vēža pacientu un viņu atbalsta personu biedrība „EuropaColon Latvija” un citas) atklātā vēstulē aicina Ministru kabinetu, Saeimu un citas atbildīgās iestādes un amatpersonas nekavējoties novirzīt veselības aprūpes uzlabošanai finansējumu, kas ietaupīts Covid-19 seku likvidēšanā.

Kopējie līdzekļi, kas piešķirti papildus saistībā ar Covid-19 izplatību 2020. un 2021. gadā ir 2 828,707 miljoni eiro. Piešķirtā summa veidojas no ministriju prognozētiem aprēķiniem, cik liels finansējums nozarei nepieciešams Covid-19 seku mazināšanas pasākumiem. “Atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem no 2020. un 2021. gada budžeta programmas par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem līdz šā gada 8. jūnijam ir piešķirti 2 305,707 miljoni eiro,” norāda pacientu organizāciju tīkla pārstāve Baiba Ziemele. Tajā skaitā ir nauda, kas piešķirta Veselības ministrijai - 419,1 miljons eiro. Vienlaikus pacientu organizācijas ir izpētījušas, ka Veselības ministrijas ietaupījums no šīs naudas ir 134,9 miljoni eiro. Tajā pašā laikā veselības nozarē ir virkne sasāpējušu jautājumu, piemēram, zāļu nepieejamība, kas finansējuma trūkuma dēļ netiek risināta gadiem.

Pieaug hronisko pacientu skaits, arī pēc Covid

PACIENTI. Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, kas pārstāv arī reto slimību un hemofilijas pacientus, uzsver, ka pašreiz ir svarīgākais brīdis, lai aktualizētu diskusiju par finansējuma piesaisti veselības aprūpes pieejamībai pacientiem / F64

Pandēmijas ietekmē pieaug pacientu skaits, kuriem nepieciešama veselības aprūpe: tie ir gan iedzīvotāji, kuri pārslimojuši Covid-19 un cieš no slimības izraisītām komplikācijām, un tie ir hronisko slimību pacienti, kuriem ierobežotas veselības aprūpes pieejamības dēļ slimības ir ielaistas un saasinājušās. “Tie ir riski, kas jau tuvā nākotnē palielinās mirstību ar tādām ārstējamām un novēršamām slimībām kā infarkts vai insults, onkoloģiskās slimības, HIV un citas infekciju slimības, retās slimības, multiplās sklerozes un citas smagas hroniskas slimības, nerunājot par pieaugošiem hospitalizāciju, invaliditātes, darbnespējas riskiem,” par pacientu bažām stāsta B. Ziemele. Lai arī Latvijā veselības aprūpes pakalpojumi tika pārtraukti tikai daļēji, tomēr ļoti daudz pacientu, baidoties no inficēšanās, neapmeklēja ģimenes ārstus, atcēla plānveida vizītes, izmeklējumus un operācijas. Jau tā garās rindas pie speciālistiem ir kļuvušas vēl garākas, tāpēc daudzas slimības tiek diagnosticētas novēloti. Joprojām Latvijā ir viens no augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem par medikamentiem un veselības aprūpes pakalpojumiem (aptuveni 40 procentus no visiem veselības aprūpes maksājumiem pacienti apmaksā paši), turklāt liela daļa inovatīvi un efektīvi medikamenti nemaz netiek kompensēti. Sīkāk par inovatīvu medikamentu pieejamību lasiet Neatkarīgās rakstā Latvijas pacientiem pilnībā pieejams tikai viens procents jauno medikamentu - Neatkarīgā (nra.lv).

“Jau tagad Veselības ministrija aprēķinājusi, ka nākamā gada budžetā veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai nepieciešami vairāk nekā 740 miljoni eiro.

Zinot, ka katru gadu ar lielām pūlēm izdodas atrast ap 20 procentu no nepieciešamajiem papildu līdzekļiem, būtu pārdomāti un racionāli jau laikus novirzīt ietaupītos līdzekļus tam, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem labāku veselības aprūpi - gan mazinot rindas, gan nodrošinot nepieciešamos medikamentus,”

uzsver Baiba Ziemele.

Nebūtu jāmirst ar novēršamām slimībām

Kardioloģisko slimību pacientu intereses un situāciju pandēmijas laikā aizstāv biedrība “ParSirdi.lv”. Biedrības vadītāja Inese Mauriņa saka: “No pandēmijas cieš gan pacienti, gan veselības aprūpes sistēma kopumā. Mums aiz muguras ir daļēji uzvarēta cīņa ar Covid-19, taču cīņa ar pandēmijas sekām veselības aprūpē var izrādīties daudz ilgāka un smagāka. Uzlabota ārstu pieejamība, valsts kompensēti mūsdienīgi un efektīvi medikamenti, kā arī savlaicīgi pieejami rehabilitācijas pakalpojumi ir būtisks pamatnosacījums, lai samazinātu gan mirstību, gan slimību izraisītas komplikācijas. Nav pieļaujams, ka cilvēki nokļūst slimnīcā vai priekšlaicīgi mirst ar mūsdienās laikus diagnosticējamām un novēršamām slimībām, tajā skaitā, infarktu vai insultu.” Tagad vairāk nekā jebkad ir svarīgi palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata sirds slimību pacienti.

Veselības ministrija jau ir informējusi Saeimas deputātus, kā arī savu prioritāšu sarakstu nodevusi Finanšu ministrijai, ieskaitot arī finansiālos aprēķinus. Neatkarīgā rakstīja, ka veselības nozarei nākamgad papildus nepieciešami vismaz 719 miljoni eiro. Visvairāk naudas nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī medikamentu apmaksai onkoloģijā, psihiatrijā, reto slimību ārstēšanā, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanai. Ņemot vērā, ka Veselības ministrija ir faktiski izdarījusi visu, kas ir tās spēkos, pacientu organizācijas vēršas tieši pie valdības, Saeimas ar aicinājumu lemt par papildu finansējuma piešķiršanu valsts kompensētiem medikamentiem, ārstēšanās un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai 2022. gadā.