Slimnīcas visus spēkus neveltīs tikai Covid-19 pacientiem

Atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, slimnīcas varēs brīvāk rīkoties ar resursiem, nekoncentrējoties tikai un vienīgi uz Covid-19 pacientu ārstēšanu. Sagaidāms, ka pilnībā varētu atjaunoties plānveida veselības aprūpe un pacienti varēs ātrāk saņemt arī ambulatoro ārstēšanu un konsultācijas.
30.06.2021. Inga Paparde
 
SLIMNĪCAS, visticamāk, nevarēs būtiski mazināt saspringumu, atceļot ārkārtas situāciju, jo jābūt gatavām nākamajam saslimstības pacēlumam, ko neviens nevar izslēgt ©Dmitrijs Suļžics/F64

Par ārkārtas situācijas medicīnā Covid-19 pandēmijas dēļ atcelšanu plānots lemt 30. jūnija Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē. Ārkārtas situācija veselības aprūpē noteikta jau kopš pagājušā gada decembra.

Slimnīcās samazinās Covid-19 pacientu skaits

VM

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati rāda, ka slimnīcās samazinās Covid-19 pacientu skaits, arī tādu saslimušo, kuri ir smagā stāvoklī un tiek ārstēti intensīvās terapijas nodaļās. Pašlaik Covid-19 pacientu ārstēšana notiek trīs klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā un septiņās reģionālajās slimnīcās. Šīs nedēļas operatīvie dati par Covid-19 pacientu gultu noslodzi liecina, ka kopumā ir aizņemti 27 procenti Covid-19 pacientiem paredzēto gultu, arī intensīvās terapijas gultas tieši Covid-19 pacientiem ir noslogotas līdzīgi - 28 procenti. Tomēr situācija atšķiras dažādās slimnīcās, piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcā noslogotas ir puse no Covid-19 intensīvās terapijas gultām, bet Liepājas reģionālajā slimnīcā - intensīvajā terapijā nav neviena Covid-19 pacienta. Vislielākā noslodze ir Jelgavas pilsētas slimnīcā - 75 procenti intensīvās terapijas gultu ir aizņemtas.

Covid-19 pacientu skaita stacionāros samazinājums ir iemesls, kāpēc ārkārtas situāciju veselības aprūpē varētu atcelt un gultas (vai nodaļas), kas tika izveidotas tieši Covid-19 pacientiem, varētu atkal pārprofilēt. Tomēr, kā norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule,

lai arī pašlaik Covid-19 pacientu skaits samazinās un šiem pacientiem paredzēto gultas vietu skaits arī, ārstniecības iestādēm ir jābūt gatavām tās trīs dienu laikā atjaunot, ja gadījumā Latvijā atkal būtiski palielināsies Covid-19 slimnieku skaits.

Jūnijā samazinājies arī izsaukumu skaits pie Covid-10 pacientiem, un diennaktī slimnīcā nonāk 10 līdz 15 pacienti.

Bažas rada vīrusa delta variants

Veselības ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka, neraugoties uz ārkārtas situācijas atcelšanu medicīnā, atsevišķās slimnīcās (īpaši klīniskajās universitāšu slimnīcās) ārkārtas pasākumi arvien būs nepieciešami, jo tur koncentrēsies Covid-19 pacienti. Bažas rada arī jaunā Covid-19 varianta (SARS-CoV-2 vīrusa delta variants) izplatība Eiropā un arī Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka šis variants visvairāk ir izplatījies pašlaik Lielbritānijā (91 procents no visiem gadījumiem), Krievijā (88 procenti), kā arī Indijā, Singapūrā, Indonēzijā. Latvijā pēdējās nedēļas laikā ir ievesti 106 Covid-19 gadījumi (tie ir noskaidrotie), no kuriem lielākais skaits ir no Krievijas (30 gadījumi). Latvijā pagājušajā nedēļā Covid-19 slimību izraisošā vīrusa delta variants konstatēts 45 cilvēkiem jeb 15 procentiem no sekvencētajiem paraugiem.

“Daudzās valstīs, arī Eiropā, šis jaunais paveids ir radījis saslimstības pieaugumu, tas arī mūs dara bažīgus, un, ņemot vērā, ka visi šie gadījumi ir ievesti, tiek apsvērta doma ieviest testēšanu uz Latvijas austrumu robežas,” sacīja D. Pavļuts.

Vai slimnīcas uzelpos?

AUSTRUMU slimnīca joprojām uzņem lielāko daļu Covid-19 pacientu, un tās intensīvās terapijas gultas Covid-19 pacientiem ir noslogotas visvairāk - 50% apmērā / Kaspars Krafts/F64

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020. gada decembrī. Šāds lēmums tika pieņemts, jo strauji palielinājās Covid-19 pacientu skaits, kuriem bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Veselības ministrija tobrīd skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana medicīnā ir “pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu”.

Ārstniecības iestādēm ārkārtas situācijas laikā ir plašākas iespējas rīkoties ar resursiem un, pirmkārt, tas attiecas uz mediķiem. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē var iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādā ar infekcijas slimības pacientiem, piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Slimnīcas drīkst pārplānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama.

Tas nozīmē, ka, atceļot ārkārtas situāciju, slimnīcas varēs dot nosacītu atelpu mediķiem, daļu mediķu atslogojot no darba Covid-19 nodaļās.

Tāpat ārkārtas situācijas laikā slimnīcas ierobežoja dažādu pakalpojumu sniegšanu - gan ambulatoro veselības aprūpi, gan plānveida veselības pakalpojumus, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību. Atbrīvojoties slimnīcu resursiem - gan mediķiem, gan telpām - slimnīcas varēs atsākt lielākā apmērā sniegt visu medicīnisko aprūpi un samazināt vai pat pilnībā atcelt ierobežojumus veselības aprūpes sniegšanā visiem pacientiem.

Covid-19 pacientiem paredzēto intensīvās terapijas gultu noslodze (%)

Rīgas Austrumu slimnīcā 50
P. Stradiņa slimnīcā 26
Liepājas reģionālajā slimnīcā 0
Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā 10
Vidzemes slimnīcā 33
Daugavpils reģionālajā slimnīcā 13
Rēzeknes slimnīcā 33
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā 40
Jelgavas pilsētas slimnīcā 75

Avots: Ziņojums Krīzes vadības padomes sēdē