Smēķētāj, runa nav tikai par tevi

Moralizēšana par to, ka smēķēt ir kaitīgi, bieži vien neiedarbojas. Izplatīts pīpmaņu pretarguments ir: mana veselība – kā gribu, tā bojāju. Viņi ignorē faktu, ka cigarešu radītie dūmi apdraud apkārtējo cilvēku veselību un pat dzīvību.
06.08.2021. ZSZenta Sokolova
 
©Oļesja Sokolova/F64

Arī kopējā sabiedrības izpratne šajā jautājumā ir nepilnīga. Piemēram, daudzi cilvēki mēdz ikdienā pētīt pārtikas produktu aprakstus un šausmināties, ja tur ir pievienotas dažas E vielas vai hidrogenētie tauki, bet tajā pašā laikā viņi neuztraucas par cigarešu dūmiem un pasīvo smēķēšanu. Tomēr būtu jāzina, ka, sadegot tabakai un cigarešu papīram, gaisā nonāk vairāk nekā 6000 dažādu ķīmisku vielu, turklāt simtiem no tām ir toksiskas, bet ap 70 izraisa vēzi. Šo “kokteili” ir spiesti ieelpot visi, kas atrodas smēķētāja tuvumā.

Kāpēc tik grūti atmest

Mediķi un sabiedrības veselības speciālisti cenšas mūs brīdināt, ka smēķēšana izraisa atkarību, tāpēc labāk to nemaz nesākt. Dažādi ir stāsti par to, kāpēc cilvēki tomēr sāk: viens - kompānijas pēc, cits pusaudžu vecuma dumpīgumā, vēl cits, uzvelkot dūmu, cer mazināt stresu. Aptuveni divas trešdaļas smēķētāju agrāk vai vēlāk mēģina atmest šo kaitīgo ieradumu, taču tas izdodas labi ja desmitajai daļai, jo atkarība ir ļoti spēcīga. Dažkārt ārsti nespēj atrunāt no smēķēšanas pat plaušu vēža slimniekus, kuru veselības stāvoklis jau ir kritisks, bet izārstēšanās izredzes lielā mērā atkarīgas tieši no spējas atmest smēķēšanu.

Organisma regulāra mocīšana

Tieši tā var raksturot smēķēšanu, kas ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Atkarību no smēķēšanas rada nikotīns, bet galvenais ar smēķēšanu saistīto slimību un priekšlaicīgas nāves izraisītājs ir tabakas degšanas blakusproduktu ieelpošana. Ķīmiskās vielas, ko satur tabakas dūmi, vispirms nokļūst plaušās un pēc tam asinīs, ar kurām tās izplatās tālāk pa visu ķermeni. Indīgo vielu iedarbība un pastāvīga imūnsistēmas novājināšana rada nepārejošu stresu un var izraisīt saslimšanu jebkurā ķermeņa daļā. Katrā smēķēšanas reizē šīs vielas rada tūlītēju asinsspiediena paaugstināšanos un asinsvadu sašaurināšanos, savukārt tvana gāze samazina skābekļa daudzumu asinīs. Parādās aizdusa, biežs klepus, samazinās fiziskās spējas. Ilgstoša smēķēšana būtiski grauj imūnsistēmas aizsardzības potenciālu, izraisa smagas un hroniskas slimības, apgrūtina izārstēšanos un pagarina atlabšanas periodu. Ikviena uzsmēķēšanas reize rada organismam milzīgu stresu. Indes un kancerogēnās vielas nonāk dziļāk ķermeņa audos, izraisot nopietnus bojājumus, līdz ar to ķermenim ir jāmobilizē iekšējie resursi radīto bojājumu ārstēšanai. Sākumā tas varbūt izdodas, tomēr laika gaitā organisms novājinās un šo ķīmisko vielu nodarītie bojājumi sāk izraisīt slimības, piemēram, plaušu vēzi, tuberkulozi, astmu un hroniskas plaušu slimības. Apmēram 85% plaušu emfizēmas slimnieku ir smēķētāji. Plaušu emfizēma ir stāvoklis, kad sašaurinās elpceļi, mazinās plaušu un elpceļu sieniņu elastība, ir apgrūtināta izelpa un neizelpotais gaiss uzkrājas alveolās, samazinot elpošanas virsmu un plaušu tilpumu, ar laiku sākas elpas trūkums. Risks saslimt ar plaušu vēzi smēķētājiem ir 9-10 reizes lielāks nekā nesmēķētājiem, bet mirstība ar plaušu vēzi smēķētājiem ir 10-12 reižu lielāka nekā nesmēķētājiem. Smēķētājiem vērojams arī darbaspēju kritums, viņi biežāk slimo, līdz ar to nākas vairāk laika un naudas atvēlēt ārstniecībai. Salīdzinoši biežāk smēķētāji ir pakļauti nabadzības riskam.

Fakti par smēķēšanu un dūmu “kokteili”

* Cigaretes degšanas laikā temperatūra var pārsniegt pat 800 grādus pēc Celsija, ar dūmiem izdalot darvu, sveķus un oglekļa monoksīdu, amonjaku un daudzas citas organismam nedraudzīgas vielas.

* Starp veselībai bīstamajām vielām cigarešu dūmos ir svins, kas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.

* Kadmijs bojā aknas, nieres, smadzenes un cilvēka organismā saglabājās gadiem ilgi. Rūpniecībā to izmanto bateriju ražošanā.

* Acetons izraisa nervu, nieru un aknu bojājumus, to izmanto arī nagu lakas ražošanai un kā šķīdinātāju dažādām sadzīves vajadzībām.

* Darva rada elpceļu bojājumus, bet toluols izraisa nogurumu, nespēku un apetītes zudumu.

* Cigarešu dūmi satur arī arsēnu un ūdeņraža cianīdu. Šīs indes parasti izmanto žurku nogalināšanai, bet, smēķējot cigaretes, tās pakāpeniski nogalina cilvēkus.

* Cita starpā cigarešu dūmi satur arī tādas vēzi izraisošas vielas kā benzopirēns un vinila hlorīds, kā arī radioaktīvo poloniju 210.

Apdraudējums citiem

Jāņem vērā, ka cigarešu dūmi lēnām nogalina ne vien pašu smēķētāju, bet arī viņa ģimenes locekļus un citus cilvēkus, kuri nevar izvairīties no cigarešu dūmiem un tādējādi ir pakļauti pasīvās smēķēšanas radītajam riskam. Pasaules veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka ik gadu no pasīvajā smēķēšanā ieelpotajiem dūmiem mirst vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku, tostarp aptuveni trešdaļa ir bērni. Tiek runāts arī par terciāro smēķēšanu - tabakas degšanas blakusproduktu nonākšanu organismā, atrodoties vidē, kur ticis smēķēts, pat ja tobrīd neviens klātesošais nesmēķē. Nikotīns un citas kaitīgās vielas nosēžas uz mēbelēm, aizkariem, grīdas seguma un interjera priekšmetiem, kur saglabājas ilgstoši. Organismā tās nonāk gan ieelpojot, gan pieskaroties dažādām virsmām. Sevišķi pakļauti riskam ir mazi bērni, kuri mēdz visu bāzt mutē. Diemžēl kaitīgo efektu nespēj mazināt ne telpu vēdināšana, ne ventilators, ne gaisa kondicionēšana. Visas virsmas ir regulāri jātīra un tekstilizstrādājumi jāmazgā, bet vislabāk būtu telpās nesmēķēt. Tiem, kuri cieš no astmas un alerģijas, eksperti neiesaka izvēlēties mājokli, kur pirms tam mitis smēķētājs, vai arī pilnībā nomainīt grīdas segumu, sienu apdares materiālus un mēbeles.

Meklē palīdzību

Ārsti smēķēšanu raksturo kā nopietnu slimību, un, lai no tās atbrīvotos, bieži nepieciešama profesionāla palīdzība. Daži spēj atmest kaitīgo ieradumu pašu spēkiem, tomēr, ja tas neizdodas, ieteicams pēc palīdzības vērsties pie ģimenes ārsta vai pie narkologa. Vienmēr ir vērts mēģināt vēlreiz.