Igaunijā migrēnas zāles apmaksā 100% apjomā, bet Latvijā – nemaz

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienaskārtībā vēlreiz nonāks jautājums par migrēnas iekļaušanu diagnožu sarakstā, kam ir valsts kompensētas zāles. Pateicoties vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju parakstiem, aicinot apmaksāt migrēnas pacientiem zāles, politiķiem šī iniciatīva būs jāvērtē un jāpieņem lēmums.
20.08.2021. Inga Paparde
 
MIGRĒNAS zāļu vietā, kuras ir dārgas un nav valsts kompensētas, pacienti nereti nekontrolēti lieto bezrecepšu medikamentus, kuri atstāj sekas uz pacienta veselību ©Jānis Saliņš/F64

Ar migrēnu sirgst ap desmit procentu Latvijas iedzīvotāju, un lielākajai daļai augsto izmaksu dēļ pašlaik nav pieejami atbilstoši medikamenti. Iekļaujot migrēnas medikamentus kompensējamo zāļu sarakstā, to cenas varētu samazināties, ņemot vērā Igaunijas un Lietuvas piemēru, prognozē Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa.

Medikamenti - dārgi un nepieejami

Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par valsts kompensētām migrēnas zālēm iesniegta Saeimā, un to jau izskatījusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa deputātiem norādīja, ka Latvijā 10 līdz 15 procenti iedzīvotāju sirgst ar migrēnu; ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa. Situāciju sarežģī tas, ka migrēnas medikamenti ir ļoti dārgi un pašlaik nav valsts kompensēti. “Viena tablete migrēnas lēkmes gadījumā maksā četri līdz seši eiro, bet pacientam vienā šādā situācijā var būt nepieciešamas četras tabletes,” stāsta Līga Alberliņa. “Pati esmu tam piemērs, pagājušajā nedēļā man bija nepieciešams viens zāļu iepakojums, kurā ir četras tabletes un kas maksā 25,20 eiro.” Atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma un terapijas metodes, nepieciešami 20 līdz 300 eiro mēnesī, tomēr papildus jāpieskaita arī izdevumi par ārstu speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām, skaidro iniciatīvas iesniedzēji.

Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība

Pacientu biedrība apzinājusi, ka visbiežāk slimo darbspējas vecuma cilvēki, un situācija, kad nav pieejama atbilstoša ārstēšana, rada virkni negatīvu seku: pacients migrēnas lēkmju dēļ nevar pilnvērtīgi strādāt, baidās no darba vietas zaudēšanas, baidās atklāt patieso situāciju darbavietā, specifisko migrēnas medikamentu vietā pārmērīgi lieto bezrecepšu pretsāpju zāles. Tas noved jau pie nākamajām slimībām - depresijas un veselības problēmām citu medikamentu lietošanas dēļ.

Aicina noteikt 75% zāļu kompensāciju

Pacientu aptauja rāda, ka migrēnas dēļ 40 procenti cilvēku kavē darbu vienu līdz sešas dienas, 80 procentiem pacientu migrēna ietekmē profesionālo un arī ģimenes dzīvi, bet 83 procentiem ir miega traucējumi. L. Alberliņa skaidro, ka migrēnas diagnozes iekļaušana to diagnožu sarakstā, kurām ir valsts apmaksāti medikamenti, nozīmētu vispirms to, ka pacienti varēs saņemt atbilstošu ārstēšanu, iegādāsies atbilstošus medikamentus, samazināsies zāļu lietošana uz savu galvu. Pacientu biedrības vadītāja arī uzsvēra, ka, mainot šo situāciju, būs arī ieguvumi visai valstij - un tas būs ne tikai drošāks par sevi, laimīgāks cilvēks, bet arī lielāki ienākumi valsts budžetā, piemēram, sociālo iemaksu veidā.

Līga Alberliņa norādīja, ka “Manabalss.lv” iesniegtie paraksti parāda tikai daļu no pacientiem, kas savā dzīvē spiesti saskarties ar neizturamām galvassāpēm, reiboņiem, sliktu dūšu un jutību pret gaismu, skaņu un aromātiem. Migrēna vienā momentā spēj sagrozīt dzīvi par 180 grādiem un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Biedrība aicina iekļaut migrēnas diagnozi kompensējamo zāļu sarakstā, paredzot 75 procentu kompensāciju.

Prognoze: samazināsies zāļu cenas

Ņemot vērā iegūtos datus no Nacionālā veselības dienesta, pacientu biedrība norāda uz tendenci, ka migrēnas recepšu zāles tiek izmantotas, tas ir, zāles iegādātas tikai 40 procentu gadījumā, kas ļauj domāt, ka pacienti nespēj iegādāties šīs zāles. Tajā pašā laikā pacienti izmanto tos medikamentus, kas ir lētāki, bet nav domāti tieši migrēnai, kas nav pareizi, jo tikai pasliktina situāciju.

Lietuvā migrēnas medikamenti ir 100 procentu apmērā valsts kompensēti, bet Igaunijā - tiek kompensēti 50 procenti no zāļu izmaksām. Tāpat kaimiņvalstu pieredze rāda, ka to iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā, samazinās medikamentu cenas, ar to var izskaidrot faktu, ka Igaunijā un Lietuvā šīs zāles ir uz pusi lētākas nekā Latvijā. Pacientu biedrība pieļauj, ka arī Latvijā varētu notikt līdzīgi.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās nodot šo iedzīvotāju iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Saeimas deputātus interesēja jautājums, cik migrēnas zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā izmaksās valsts budžetam. Tomēr pagaidām šādi dati nav apkopoti. Līga Alberliņa izteica cerību, ka tad, ja Saeimā turpināsies par šo jautājumu diskusija, Nacionālais veselības dienests vai Veselības ministrija varēs piedāvāt precīzus datus, kuru biedrībai kā nevalstiskai organizācijai nav. Viņa arī atgādināja, ka jau 2020. gadā Sociālo un darba lietu komisija šo jautājumu skatīja, bet, tā kā tas nevainagojās ar panākumiem, tagad pacientu biedrība ir apbruņojusies ar tūkstošiem iedzīvotāju parakstiem. “Virzot šo jautājumu tālāk, vajadzētu strādāt visiem kopā, mums ir vajadzīgs atbalsts,” uzsvēra Līga Alberliņa.