Valsts apmaksā zarnu vēža testu, bet atsaucība ir maza
Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests cer ar sabiedrības informēšanas kampaņu “Zarnu vēža profilaktiskais tests - Tavai veselībai un sirdsmieram!” panākt lielāku iedzīvotāju atsaucību.
Pieejamas pārbaudes, maza atsaucība
Lai arī iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts zarnu vēža profilaktiskais tests un to ir viegli veikt mājas apstākļos, kopumā atsaucība līdz šim ir bijusi zema - 2020. gadā tikai 14,6 procenti iedzīvotāju šajā vecuma grupā veica zarnu vēža profilaktisko testu, bet 2021. gada pirmajā pusgadā šo testu veikuši tikai astoņi procenti iedzīvotāju.
Nacionālā veselības dienesta dati arī rāda, ka pēdējo gadu laikā atsaucība zarnu vēža skrīningam pat nedaudz sarukusi. Līdz 2018. gadam iedzīvotāju atsaucība lēnām pieauga (no septiņiem procentiem 2009. gadā līdz 16 procentiem 2018. gadā), bet, sākot no 2019. gada, iedzīvotāju dalība profilaktiskajās pārbaudēs mazinās. 2019. gadā pārbaudei atsaucās 15 procenti iedzīvotāju, pērn - vien 14 procenti.
Lai arī pirms vairākiem gadiem atbildīgās valsts iestādes plaši informēja sabiedrību par iespēju veikt zarnu vēža skrīninga testu, turklāt izdarīt to mājas apstākļos, SKDS aptaujas dati liecina, ka
kopumā gandrīz puse mērķa grupas aptaujāto nemaz nav informēti par iespēju reizi divos gados pie sava ģimenes ārsta saņemt bezmaksas zarnu vēža profilaktisko testu.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu ķērušies pie sabiedrības informēšanas un ar kampaņas palīdzību aicinās iedzīvotājus vecumā no 50 līdz 74 gadiem veikt zarnu vēža profilaktisko testu, kā arī skaidros testa mērķus, ieguvumus un testa veikšanas kārtību.
Zarnu vēzi atklāj novēloti
“Diemžēl zemās atsaucības dēļ aptuveni pusē gadījumu zarnu vēzis tiek atklāts novēloti - slimības trešajā vai ceturtajā stadijā, kad ārstēšanās process ir sarežģītāks un izmaksu ziņā dārgāks,” atzīst Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala. “Zarnu vēzis sākotnēji var nebūt jūtams, neizraisīt sāpes un to var nepamanīt pat vairākus gadus, tādēļ īpaši svarīgi ir profilaktiskie izmeklējumi - iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir jāveic zarnu vēža profilaktiskais tests, kas ir vienīgā metode, kā laikus atklāt saslimšanu un parūpēties par savu un ģimenes sirdsmieru. Turklāt jāatceras, ka arī pozitīvs zarnu vēža tests uzreiz nenozīmē vēzi, bet gan to, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi.”
Kāpēc tomēr iedzīvotāji ir tik neatsaucīgi šī testa veikšanā, kas ir bez maksas un pašu iedzīvotāju veselības labā? Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs, norāda, ka svarīga ir informētība, bet pacientu attieksmē pret savu veselību svarīgs ir arī izglītības līmenis. Kopumā trešdaļa aptaujāto snieguši atbildi, ka šī testa veikšana viņiem nav aktuāla vai arī viņi neredz šādu nepieciešamību, jo neizjūt slimības pazīmes. Sevišķi augsts šis rādītājs ir vīriešu vidū - 39 procenti. Tāpat aptauja izceļ ģimenes ārsta lomu zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanā - gandrīz divas trešdaļas jeb 64 procenti respondentu atzina, ka veikt šo testu motivētu personīgs zvans no ģimenes ārsta vai mutisks aicinājums no ģimenes ārsta vizītes laikā. Tam piekrīt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, uzsverot, ka uzlabot zarnu vēža skrīninga atsaucības rādītājus palīdzētu ārsta skaidrojošais darbs un sadarbība ar ģimenes ārsta palīgu vai medmāsu, īpaši pandēmijas apstākļos. “Ģimenes ārstam jābūt kā pacienta uzticības personai, kas izskaidro un palīdz nojaukt psiholoģiskās barjeras attiecībā uz zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, kas, lai arī ir delikāta tēma, tomēr ir vienkārši veicams mājas apstākļos, bez diētas ierobežojumiem,” uzsver ģimenes ārste.
Nevēlas dzirdēt diagnozi
“Nereti viens no iemesliem, kas attur zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, ir nevēlēšanās dzirdēt diagnozi “vēzis”,” saka Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris. “Joprojām sabiedrībā ir izplatīts mīts, ka vēzis nav ārstējams, tomēr mūsdienās vēzis, tajā skaitā zarnu vēzis, ir sekmīgi ārstējams, īpaši tad, ja tas tiek diagnosticēts agrīnajās stadijās. Pašlaik arī Latvijā ir pieejama virkne valsts kompensētu medikamentu, kas palīdz ārstēt onkoloģiskās slimības,” skaidro Uldis Veseris.
Zarnu vēzis jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji zarnas sieniņā veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diagnosticē novēloti. Statistikas dati liecina, ka Latvijā visbiežāk ar zarnu vēzi slimo sievietes un vīrieši pēc 50 gadu vecuma. Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem, un tās veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. Izsmeļošu informāciju par zarnu vēzi un pārbaudēm, kuras apmaksā valsts, var izlasīt Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā spkc.gov.lv/lv/veza-skrinings.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
