Mediķi, nesagaidot valdības rīcību, izsludina karastāvokli

Latvijas Ārstu biedrība, nesagaidot izlēmīgus valdības lēmumus, faktiski izsludina karastāvokli medicīnā. Pirmoreiz Covid-19 epidēmijas laikā šonedēļ pie slimnīcām veidojās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai ievestu slimnīcās pacientus, arī pacientus smagā stāvoklī, kuriem nepieciešama skābekļa terapija.
07.10.2021. Inga Paparde
 
ŠOKS. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule ir smagu lēmumu priekšā – jau pašlaik dienests ir mainījis algoritmu, uz kādiem izsaukumiem doties. Pacientiem nāksies atteikt ©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Mediķi norāda, ka pašlaik Covid-19 vīruss izplatās straujā līknē uz augšu, un, kā norāda Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis, vēl vienas nedēļas infekcijas izplatības kāpums novedīs pie “pilnas katastrofas”. Slimnīcās vienkārši nav vietu, un ir sākta pacientu šķirošana. Nesajūtot nekādu atbalstu ne no veselības jomas atbildīgajām institūcijām, ne valdības, mediķi uzrunā sabiedrību, izstāstot, kāda ir situācija veselības aprūpē.

Mediķu brigādes stāv rindā uz slimnīcu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule saka: lai kādus lēmumus pieņemtu valdība, vīruss turpina plosīties, un katru dienu jauni pacienti nonāk slimnīcās. “Tādu dežūru, kāda vakar bija dienestam, es vēl līdz šim nebiju pieredzējusi, pat ne pirmajā Covid-19 vilnī. Mums reāli pie slimnīcām izveidojās rindas, kad mēs ar pacientiem braukājām starp trijām slimnīcām un meklējām, kur izvietot smagus, skābekļa atkarīgus pacientus,” situāciju raksturoja Liene Cipule. “Tāpēc sabiedrībai vēlos teikt tikai vienu - lūdzu, solidarizējieties ar mediķiem. Ja nespējām solidarizēties, ejot uz vakcināciju, jāsolidarizējas tagad, kad ir krīze.”

L. Cipule norādīja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā būs jauns algoritms, nosakot to, uz kādiem izsaukumiem brigādes vairs nedosies.

Pašreizējā noslodze nozīmē, ka pavisam drīz dienesta brigādes dosies tikai uz izsaukumiem, kur jāglābj dzīvības.

Dienesta vadītāja uzsvēra, ka straujā Covid-19 izplatība novedusi pie tā, ka iedzīvotājiem ir jābūt gataviem parūpēties pašiem, atcerēties un regulāri lietot zāles, lai nebūtu hroniskas slimības paasinājuma. Tāpat iedzīvotājiem jārūpējas, lai mājās būtu pieejamas zāles drudža gadījumā un risinājums, ja būs nepieciešams pašiem ar auto aizbraukt līdz slimnīcai. “Ja dispečers ieteiks doties uz slimnīcu, bet diemžēl brigādes auto būs aizņemti ar citu pacientu glābšanu,” atzina L. Cipule. Izklausīsies skarbi, bet dienesta vadītāja arī ieteica visiem atkārtot pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas principus, lai varētu sniegt palīdzību cietušajiem, ja brigāde kavējas.

Ārsts: esam apokalipses priekšā

ĀRSTS. “Esam apokalipses priekšā. Saslimstības augstos rādītājus sasniedzam daudz straujāk, nekā tas bija pagājušā gada rudenī,” saka Stradiņa slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Tam, ka situācija ir traģiska, piekrīt visi mediķi. “Mēs jūs uzrunājam, jo tas ir izmisuma solis,” Latvijas sabiedrībai saka Stradiņa slimnīcas nefrologs Kārlis Rācenis. “Esam apokalipses priekšā. Saslimstības augstos rādītājus sasniedzam daudz straujāk, nekā tas bija pagājušā gada rudenī. Mūs uztrauc Covid-19 straujais pacientu pieaugums, kas uzliek lielu slogu veselības aprūpei.”

Līdzīgi kā neatliekamajai palīdzībai, arī slimnīcām diemžēl nāksies būt situācijā, kad daļai pacientu tās vairs nespēj vairs sniegt palīdzību. “Covid-19 ir liela ietekme uz visu veselības aprūpes sistēmu, jo tas neskar tikai infekciju ārstēšanu. Covid-19 slimības lipīguma dēļ ir jāpārstrukturizē visu nozaru darbība, tas nozīmē, ka plānveida palīdzību nevar nodrošināt un ir lielas grūtības organizēt arī akūto palīdzību - pacientam ar akūtu miokarda infarktu, insultu, kur steidzami jāsniedz palīdzība, būs jāgaida,” turpina ārsts K. Rācenis. “Tas ietekmē veselības pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mums nav resursu, lai sniegtu visiem palīdzību.”

Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, plaušu ārsts Alvils Krams norāda, ka situācijā, kad faktiski nav nekādu ierobežojumu, “aritmētika ir vienkārša - viens cilvēks inficē septiņus cilvēkus. Pašlaik novērojam to, ka slimības izplatības kāpums ir nevis lēzens, kā bija pagājušajā rudenī, bet ļoti strauji - stāvus augšā.” Mediķi no Valsts prezidenta Egila Levita nav sagaidījuši, piemēram, atbildi uz jautājumu - vai mēs spēsim īstenot Satversmi, kurā noteiktas tiesības uz dzīvību un veselību.

Ģimenes ārstu sistēmā jau valda haoss

Turklāt šis haoss valda nevis ģimenes ārstu dēļ, bet dažādu birokrātisku nosacījumu dēļ, kas jāpilda ģimenes ārstiem un kuru dēļ nav iespējams sniegt palīdzību visiem pacientiem. “Man sāp sirds, ka mediķiem jārunā par šiem jautājumiem, bet mēs esam pamesti likteņa varā.

Ja runājam par ambulatoro palīdzību, pašlaik ir iestājies absolūts haoss, anarhija un dezorganizācija.

ANARHIJA. Tas ir vēl viens vārds, kā situāciju medicīnā vērtē ārsti. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzskata, ka mediķiem ir visas tiesības pašlaik izsludināt ārkārtas situāciju, pat ja valdība uz to nereaģē / Ekrānšāviņš

Primārajā veselības aprūpē jau ir iestājusies ārkārtas situācija. Man nav tiesību to juridiski paziņot, bet iedzīvotājiem jāzina, ka faktiski tā ir: pieprasījums ir tik liels, ka mēs nespējam apmierināt visas vajadzības, nespējam sniegt palīdzību ne akūtiem, gan hroniskiem pacientiem,” saka ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Pēc ģimenes ārsta teiktā, galvenais šādas situācijas iemesls ir atbildīgo iestāžu - Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas - savstarpēja nespēja komunicēt. Tas saistīts ar masveida skolēnu testēšanu un atrašanos kontaktpersonu statusā - lai atgrieztos skolā, ir noteikts algoritms, kas faktiski “uzkāris” ģimenes ārstu prakšu darbu. “Tas apdraud pieejamību veselības aprūpei visiem mūsu pacientiem,” sacīja A. Dzalbs.

Steidzami jāsamazina kontakti

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, pēc ārstu domām, steidzami jāierobežo kontakti iedzīvotāju vidū - kā vakcinētajiem, tā nevakcinētajiem. “Tās valstis, kuras atcēlušas ierobežojumus, to izdarījušas, jo ir sasniegta augsta vakcinācijas aptvere. Taču Latvijā - pat ja šodien visi savakcinējas, vīruss jau ir ieskrējies un tuvākajās nedēļās tāpat izplatīsies nenormālā ātrumā. Tāpēc palīdzēs tikai ierobežojumi,” saka Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis. Viņaprāt, uz pusi jāsamazina kontaktu skaits starp cilvēkiem, bet ideālā gadījumā starp nevakcinētajiem jāpārtrauc kontakti vispār.

“Neredzu citu variantu kā ieviest ierobežojumus visiem, bet tad, kad būs apturēts straujais Covid-19 kāpums, tad vakcinētajiem būtu absolūtas priekšrocības atgriezties aktīvajā dzīvē. Pašlaik ir nepieciešami nopietni politiski lēmumi. Vēl vienas nedēļas infekcijas izplatības kāpums novedīs pie pilnas katastrofas,” uzsvēra U. Dumpis. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis arī piebilda, ka mediķi ir nonākuši krustugunīs starp sabiedrību un politiku, un tas ir nepieļaujami, ka valdība nespēj ieklausīties tajā, ko saka profesionāļi.