Onkologi: ja agrīni atklāj krūts vēža diagnozi, sievietei vislabākās prognozes dzīvot

Latvijā joprojām ir ļoti daudz sieviešu, kurām krūts vēzi atklāj novēloti, neraugoties ne uz ikgadējām kampaņām par krūšu veselības pārbaudēm, ne valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu.
15.10.2021. Inga Paparde
 
PĀRBAUDI krūtis, lai dzīvotu – ar šādu aicinājumu arī šogad Krūts veselības dienā sievietes uzrunā onkologi un pacientu organizācijas ©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka gados pirms pandēmijas palielinājās sieviešu skaits, kas izmantoja iespēju pārbaudīt krūšu veselību profilaktiskajās pārbaudēs, tomēr informācija par šā gada pirmajos mēnešos veiktajām pārbaudēm liecina, ka tikai aptuveni trešā daļa sieviešu, saņemot vēstuli, dodas uz izmeklējumu. Lai vēlreiz aktualizētu jautājumu par krūts veselību un pastāstītu par šīs onkoloģiskās slimības diagnostiku un ārstēšanu, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca kopā ar Latvijas krūts slimību asociāciju un Latvijas Onkologu asociāciju organizē krūts veselības dienu “Agrīna diagnoze - labāka prognoze”.

Onkologi aicina neatlikt pārbaudes

“Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā slimība sievietēm gan Latvijā, gan visā pasaulē, tāpēc mūsu pamatuzdevums ir nodrošināt un aicināt veikt sievietes agrīnu diagnostiku. Vienīgā metode, kas mums to var sniegt, ir mamogrāfija un šo izmeklējumu veikšana regulāri, tāpēc vēlos aicināt visas sievietes neatlikt šos izmeklējumus un arī Covid-19 pandēmijas laikā rast iespēju rūpēties par savu veselību,” norāda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs profesors Jānis Eglītis. Ik gadu kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” laikā speciālisti un pacientu organizācijas aktualizē sieviešu veselība, īpaši krūts veselību, aicinot veikt regulāras pārbaudes, tomēr joprojām ir daudz sieviešu, kurām krūts vēzis tiek atklāts novēloti. Arī šogad oktobrī, sieviešu veselības mēnesī un arī Krūts veselības dienā, Latvijas vadošie speciālisti onkoloģijā apvienosies, lai dalītos savās zināšanās, pieredzē un sasniegumos onkoloģijas nozarē, īpaši uzsverot krūts vēža agrīnu atklāšanu un ārstēšanu.

Saprotama un skaidra informācija par to, kā veikt pārbaudes, kāda ārstēšana ir pieejama Latvijā, ir ļoti svarīga, lai laikus pamanītu saslimšanu un saņemtu ārstēšanu, tāpēc speciālisti Krūts veselības dienā, 15. oktobrī, pastāstīs par pacienta ceļu - no valsts apmaksāta vēža skrīninga izmeklējumiem un diagnozes atklāšanas līdz pat rehabilitācijai.

Krūts vēža skrīningam atsaucas trešdaļa sieviešu

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka krūts vēža skrīningam 2019. gadā tika uzaicinātas 139 428 sievietes, bet izmeklējumu veica vien 54 582 jeb 39,1 procents uzaicināto sieviešu. Mamogrāfijas izmeklējumā konstatēts, ka lielākajai daļai sieviešu ar krūts veselību viss ir kārtībā, bet aizdomas par ļaundabīgu audzēju vai jau pierādīta slimība atklāta 614 sievietēm. Rekordzems sieviešu skaits krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veica pagājušajā gadā - nepilni 30 procenti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā. Izsūtīto vēstuļu skaits gan bija pat nedaudz lielāks nekā pirmspandēmijas gadā. Visticamāk, tieši Covid-19 epidēmijas laiks būtiski ietekmējis atsaucību vēža profilaktiskajām pārbaudēm, jo kopumā visus valsts apmaksātus izmeklējumus veicis pēdējos gados vismazākais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir ārkārtas situācijas laikā apturētie veselības pakalpojumi.

Šāgada situācija iezīmējas nedaudz cerīgāka, jo pirmajos 2021. gada mēnešos atsaucība krūts vēža pārbaudēm ir vairāk nekā 30 procenti, tomēr pašlaik izsludinātā ārkārtas situācija medicīnā atkal var negatīvi ietekmēt cilvēku atsaucību pārbaudēm, lai arī vēža profilaktiskās pārbaudes un vēža ārstēšanu ierobežojumi teorētiski neskar. Onkologs Jānis Eglītis, uzsverot agrīnas diagnostikas nozīmi, aicina neatlikt valsts apmaksātos vēža skrīninga izmeklējumus un veikt tos regulāri arī tajos gadījumos, kad nav saņemts valsts apmaksāts uzaicinājums. Onkologi Krūts veselības dienā stāstīs par to, vai un kā veikt šīs pārbaudes arī Covid-19 epidēmijas laikā, tomēr neatliekot uz vēlāku brīdi.

No pārbaudes nav jābaidās, labāk ir zināt

Rīgas Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele atgādina, ka izmeklējumus profilaktiski jāsāk veikt jau no 40 gadiem, veicot mamogrāfiju reizi gadā, un pēc 50 gadu vecuma pārbaudes nepieciešams veikt valsts organizētās skrīninga programmas ietvaros ar mamogrāfijas metodi reizi divos gados, kā arī pēc 70 gadu vecuma turpināt profilaktisku izmeklēšanu reizi divos trijos gados. Pēc mamogrāfijas izmeklējuma aizdomu gadījumā par iespējamu krūts saslimšanu sievietes var tikt uzaicinātas veikt papildu izmeklējumus, bet jāatceras, ka lielākajai daļai sieviešu, kuras tiek uzaicinātas uz pēcskrīninga izmeklēšanu, krūts vēzis netiek atklāts.

“Vairāk nekā 70 procentos gadījumos papildu izmeklējumos tiek atklātas labdabīgas pārmaiņas, taču, ja rodas aizdomas, ir jāveic pārbaudes, lai pēc iespējas agrāk atklātu un arī uzsāktu krūts vēža ārstēšanu,” norāda ārste Ilze Eņģele. Viņa arī uzsver, ka atbildes saņemšanas ceļi var būt dažādi, tāpēc aicina iepriekš vienoties ar ārstniecības personu, kura veic šos izmeklējumus, par atbildes saņemšanu, kā arī atgādina, ka papildu izmeklējumus svarīgi veikt specializētās iestādēs pie atbilstošiem speciālistiem.

Arī krūts vēža pacientēm jālūdz ziedojumi

Krūts vēža pacientēm valsts apmaksā virkni veselības aprūpes pakalpojumu - gan operāciju, gan ķīmijterapiju, tomēr ne visos gadījumos Latvijā šī sistēma ir sakārtota, kā rezultātā pacientes netiek pie viņām vislabākās un visefektīvākās ārstēšanas. Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Alinta Hegmane stāsta, ka Latvijā, piemēram, HER2 pozitīva krūts vēža gadījumā, kas ir viens no agresīvākajiem krūts vēža tipiem, valsts nekompensē vajadzīgos medikamentus pacientēm, kurām pēc sākotnējās ārstēšanas slimība ir progresējusi. Līdzīgi kā daudziem vēža pacientiem, arī šīm sievietēm faktiski ir jāpaļaujas uz ziedojumiem.

“Pacientiem nebūtu jāpaļaujas uz sabiedrības ziedojumiem un jāgaida - izdosies vai neizdosies savākt nepieciešamos līdzekļus. Tā tomēr ir valsts atbildība. Valstij būtu jāsaprot, ka katra cilvēka dzīvība ir vērtība, neatkarīgi no tā, cik vecs ir pacients,” uzsver Alinta Hegmane.