Vēža pacientu ārstēšana: prioritāte bez finansējuma

Lai arī valdība pati apstiprināja plānu onkoloģijas jomā, kurā skaidri un gaiši ierakstītas vairākas apņemšanās, kā uzlabot vēža ārstēšanu, no papildus nepieciešamā finansējuma šī plāna īstenošanai tā nolēmusi piešķirt mazāk par trešo daļu.
20.10.2021. Inga Paparde
 
PROGNOZES. Onkoloģijas plānu, visticamāk, neizdosies īstenot tieši nepietiekamā finansējuma dēļ ©Oksana Džadana/ F64

Veselības ministrija nākamā gada budžetā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.-2024. gadam īstenošanai pieprasīja papildu 102,6 miljonus eiro, taču saskaņā ar budžeta plānu šim mērķim tiks piešķirts mazāk par trešdaļu no prasītā - vien 30 miljoni eiro. Lai arī 30 miljoni eiro papildu naudas 2022. gadā ir vairāk nekā šogad onkoloģijai papildus atvēlētais (aptuveni 4,5 miljoni eiro), tomēr ikvienam ir skaidrs, ka onkoloģijas plānu īstenot nebūs iespējams un krīze onkoloģijā diemžēl turpināsies.

No 64 miljoniem tiek vien 20…

Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem par to, cik un kam nepieciešama papildu nauda onkoloģijas jomā nākamgad, lielāko pieprasījumu patiešām veido vēža ārstēšanai vajadzīgie medikamenti.

2022. gadā tikai medikamentiem vien nepieciešami papildu 64 miljoni eiro, taču būs jāizlīdzas ar divreiz mazāku papildu naudu.

Nākamā finanšu ietilpīgākā sadaļa ir vēža diagnostika un ķirurģija, kur papildus vajadzīgi 20,7 miljoni eiro. Finansējuma onkoloģijā faktiski trūkst visās jomās - hematoloģijā, retajā onkoloģijā, tarifu palielināšanai, ārstu konsilijiem, pacientu dinamiskajai novērošanai, kā arī rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei.

Papildus piešķirtie līdzekļi onkoloģijai provizoriski (Saeimai vēl ir jāapstiprina budžeta likums) sadalīsies starp medikamentiem, kur novirzīs lielāko daļu naudas, un pārējiem pasākumiem. Tiesa, Veselības ministrijas Nozares budžeta plānošanas departamenta direktore Gundega Ozoliņa precizē, ka pasākumiem onkoloģijas jomā papildus piešķirti 49,8 miljoni eiro. No tiem 20,18 miljoni tiks atvēlēti tieši kompensējamiem medikamentiem. Saskaņā ar G. Ozoliņas stāstīto, par šo papildu finansējumu plānots uzsākt 381 vēža pacienta ārstēšanu ar jaunajiem, inovatīvajiem onkoloģiskajiem medikamentiem. Šim mērķis nepieciešami 11,6 miljoni eiro, savukārt 8,6 miljoni eiro paredzēti, lai turpinātu iepriekš uzsākto inovatīvo terapiju 658 pacientiem.

Kad jāatsakās no prioritātēm

Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka, kopumā vērtējot situāciju ar onkoloģijas jomā nospraustajiem mērķiem, atzina, ka onkoloģijas plāna galvenie virzieni bija profilakse un vēža skrīnings, ārstēšana un diagnostika (izmaksu ziņā tās ir dārgākās sadaļas), kā arī cilvēkresursi (mediķi, kuri strādā ar vēža pacientiem) un vēža reģistrs. S. Janka norāda, ka lielāko finansējumu prasa tieši onkoloģijas medikamenti. “Mēs nevaram noliegt, ka būtiski atpaliekam no citām Eiropas valstīm tieši inovatīvu medikamentu pieejamībā vēža pacientiem,” atzina Veselības ministrijas speciāliste. No visām prioritātēm onkoloģijas jomā Veselības ministrijai nācās izvēlēties atsevišķas, un tās 2022. gadā būs vēža skrīnings un tā uzlabojumi, krūts rekonstrukciju apmaksa pacientēm, dinamiskā pacientu ar vēža recidīvu novērošana, vēža reģistrs un inovatīvie medikamenti. “Saprotam, ka tas nav pietiekami, taču tāda pašlaik ir situācija,” teica S. Janka.

Papildu nauda aizies parādu dzēšanā?

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis norādīja, ka tas ir pēdējos gados lielākais papildu piešķīrums onkoloģijas jomai, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka ar to ir par maz. Medikamentiem vien tika prasīti vairāk nekā 60 miljoni eiro. I. Dūrītis arī sacīja, ka kompensējamo zāļu budžetā veidojas parāds zāļu ražotājiem un pašlaik tas jau ir sasniedzis desmit miljonus eiro. Šī parāda veidošanos politiķis skaidroja ar pacientu skaita pieaugumu, kuriem ir jānodrošina medikamenti, kas jau ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Visticamāk, šo parādu Veselības ministrija lūgt valdībai segt no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem. Precīza ir arī I. Dūrīša norāde, ka daļa no papildus pieprasītā un piešķirtā finansējuma aizies jau esošo vēža pacientu ārstēšanai, jo pacientu arī 2022. gadā būs vairāk. Tāpēc aktuāls ir jautājums, cik tad no papildu finansējuma onkoloģijas zālēm patiešām būs iespējams novirzīt inovatīvu medikamentu iekļaušanai kompensācijas sistēmā.

Kāpēc vajag plānu, ja naudu neatrod?

Saeimā ir iesniegta pacientu biedrību sagatavota un vairāk nekā 13 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par papildu naudas piešķiršanu inovatīvajiem medikamentiem. Saeima šīs iniciatīvas izskatīšanu nodevusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, tiesa, tā jau vairākkārt vēža ārstēšanas jautājumus ir skatījusi. Iniciatīvas autore, pacientu biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe pastāstīja, ka šī iniciatīva tika izveidota, lai panāktu atbalstu ļoti svarīgam jautājumam pacientiem - vēža ārstēšanai ar medikamentiem, turklāt inovatīvām zālēm. “Pašlaik vēža pacienti lūdz ziedot ārstēšanai, pārdod visu, kas viņiem ir, vai ņem kredītus, un tas ir nožēlojami un absurdi, ka Eiropas valstī ziedojumu portālos pastāv atsevišķa sadaļa ziedojumiem zālēm vēža pacientiem,” saka Gunita Berķe. Ļaundabīgi audzēji ir viena no visizplatītākajām slimībām Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc nav saprotams, kāpēc šīs problēmas netiek risinātas. Iniciatīvu platformā turklāt ir vairākas iniciatīvas vēža ārstēšanai, kas nozīmē, ka tā ir ļoti aktuāla problēma. Iniciatīvas autori pieprasa piešķirt medikamentiem vēža ārstēšanā 28 miljonus eiro, šis aprēķins veikts, pamatojoties uz tām zālēm, kuras gaida iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, līdz parādīsies finansējums. “Daži medikamenti gaida jau kopš 2013. gada, un pasaulē nekur tos nesauc vairs par inovatīviem, jo kļuvuši par standarta terapiju,” uzsver G. Berķe. Pacientu organizācijas arī nesaprot, kāpēc tik lieli resursi tiek tērēti, izstrādājot plānu onkoloģijas jomā, ja tā ieviešanai naudu neatrod.

UZZIŅAI

Papildu finansējuma veselības nozarē sadalījums 2022. gadam (miljonos eiro)

Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana 40,6

Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana (zāles, aprīkojumu un iekārtu iegāde) 30*

Pacientu iemaksām cilvēkiem ar 2. grupas invaliditāti 8,1

Paliatīvās aprūpes nodrošināšana 4,6

Psihiskās veselības programmai 5

Veselības pakalpojumu palielināšana (tajā skaitā retās slimības) 5,4

Jaunas personu grupas vakcinācija pret sezonālo gripu 1,8

Ierīču insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem nodrošināšana 0,4

Kapacitātes stiprināšana nozares izaicinājumu un krīzes situāciju pārvarēšanai 1,5

*aktuālā VM informācija liecina, ka tie, iespējams, būs 50 miljoni eiro

Avots: Finanšu ministrija, Veselības ministrija