Plaušu vēzis: pacientus nedrīkst šķirot

Latvijā ar plaušu vēzi gadā saslimst ap tūkstoš pacientu. Tā ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē, ar ko saslimst dažāda vecuma iedzīvotāji. Lai arī pēdējos divos gados situācija Latvijā plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā uzlabojas, jo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti un pacientiem tiek apmaksāti arī jaunākās paaudzes medikamenti, lielai daļai plaušu vēža pacientu zāles nav pieejamas.
21.10.2021. Inga Paparde
 
VIEDOKLIS. Saprotot valsts finansiālās iespējas, onkologs-ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis tomēr aicina vienas diagnozes pacientus nedalīt grupās un nodrošināt mūsdienīgu terapiju visiem ©Ģirts Ozoliņš/F64

Ņemot vērā, ka ar šo vēzi saslimst cilvēki arī darbspējas vecumā, šī slimība rada būtisku ekonomisko slogu sabiedrībai, nemaz nerunājot par psiholoģisko un emocionālo ietekmi uz pacientiem un līdzcilvēkiem. Nacionālā veselības dienesta aprēķini liecina, ka plaušu vēža ārstēšanai nepieciešamais papildu finansējums gan jaunām zālēm, gan kompensācijas nosacījumu paplašināšanai kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautām zālēm ir vismaz 5,5 miljoni eiro gadā. Ir saprotams, ka valsts rīkojas savu finansiālo iespēju robežās, tomēr jāsāk ar to, ka pacientus nevajadzētu šķirot - kuram pienāktos terapija, bet kuram - nē, sarunā ar Neatkarīgo saka onkologs - ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

Zinātne dod iespējas ārstēt

Plaušu vēzi katru gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgi kā ar citām onkoloģiskām slimībām, arī plaušu vēzi bieži - ap 40 procentos gadījumu - atklāj novēloti. Pirms diviem gadiem Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība iniciatīvu portālā “manabalss.lv” vāca parakstus, lai plaušu vēža ārstēšana Latvijā būtu līdzvērtīga tai, kādu saņem Igaunijas un Lietuvas pacienti. Atbildīgās valsts iestādes rīkojās, vēl pat nesagaidot parakstu savākšanu un kompensējamo zāļu saraksts tika papildināts ar medikamentiem divu plaušu vēža tipu ārstēšanai. To Neatkarīgajai apliecina gan Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrībā, gan ārsti, gan Nacionālais Veselības dienests.

Ņemot vērā plaušu vēža diagnostiku un norisi, tā ārstēšanā izmanto ķīmijterapiju, mērķterapiju un jaunākās paaudzes imūnterapiju, kas iespējams zinātnes attīstības dēļ. Starptautiskās plaušu vēža ārstēšanas vadlīnijas dzīvildzes rādītāju uzlabošanai iesaka lietot imūnterpiju, kas līdz pat ceturtajai daļai pacientu ar metastātisku plaušu vēzi dzīvildzi var pagarināt par pieciem un vairāk gadiem (iepriekš šo pacientu prognozētā dzīvildze bija vidēji astoņi desmit mēneši. Pašlaik Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta mērķterapija pacientiem ar divu veidu plaušu vēža mutācijām, savukārt imūnterapija - tikai ierobežotam pacientu skaitam. Faktiski mūsdienīga terapija atbilstoši vadlīnijām ir pieejama ļoti ierobežotam pacientu lokam. Savukārt saņemt valsts apmaksātu otrās līnijas imūnterapiju vispār nav iespējams (Lietuvā un Igaunijā arī šie medikamenti tiek kompensēti no valsts budžeta).

Jāuzsver, ka terapija ir pēctecīgs solis Latvijā uzsāktajai plaušu vēža mutāciju testēšanai. Saskaņā ar 2020. gada Saeimas lēmumu no šāgada ir uzsākta plaušu vēža mutāciju testēšana ar nākamās paaudzes sekvenēšanas metodi - gan audu testēšanu, gan šķidro biopsiju nodrošināšanu. Līdz ar to plaušu vēža pacientiem Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā notiek mutāciju testēšana, kas plaušu vēža pacientiem nozīmē ātrāku un precīzāku diagnozes noteikšanu, kā arī konkrētajam pacientam atbilstošas terapijas izvēli. Diemžēl plaušu vēža pacientiem pašlaik joprojām nav nodrošināta terapija visās līnijās, kas pēc ekspertu teiktā, būtu nākamais solis 2022. gadā, proti, pēc testēšanas ieviešanas vienai no lielākajām vēža lokalizācijām paredzēt arī pilnībā no valsts budžeta apmaksātu terapiju.

Pacienti: mēs iesim ar pozitīvu ziņu

“Vēlos uzsvērt, ka plaušu vēža ārstēšanā viss nav tikai slikti, jo ar šo iniciatīvu mēs panācām ļoti daudzu dzīvību izglābšanu cilvēkiem,” saka Harijs Gals, Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs. Šo ziņu ir ļoti būtiski nodot iedzīvotājiem Latvijā, jo viens no iemesliem, kāpēc cilvēki neiet pie ārsta, ir viedoklis, ka “viss ir slikti” un “pat ja man atklās audzēju, neviens vairs nevarēs palīdzēt”.

Tajā pat laikā pacientu organizācijas pārstāvis nenoliedz, ka ir virkne problēmu, kas jārisina un “jāiet tādā pat pozitīvā tempā uz priekšu”. Ja daļai plaušu vēža pacientu valsts apmaksā atbilstošu terapiju, daļai terapija atbilstoši pasaules vadlīnijām plaušu vēža ārstēšanā tomēr nav pieejama. “Valsts ņem kredītus, lai apkarotu Covid-19, tam pretim mēs varam likt plaušu vēža ārstēšanu, kur katru gadu mēs varam izglābt vairāk pacientu un kur šādas naudas ieguldījums būtu desmit reizes efektīvāks, tie būtu reāli izglābti cilvēki, kuri dzīvotu,” saka H. Gals. Viņš uzsver, ka pacientu biedrība turpinās cīnīties par finansējuma palielināšanu vēža ārstēšanai, proti, lai plaušu vēža pacientiem būtu pieejami otrās līnijas terapija, kas pašlaik netiek apmaksāta.

Prioritāte ar ierobežotām iespējām

Nacionālajā Veselības dienestā Neatkarīgajai pastāstīja, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēmā pacientiem ar plaušu vēzi ar simts procentu kompensācijas apmēru tiek nodrošināta standarta ķīmijterapija, bet no 2018. gada arī inovatīvie medikamenti. Pašlaik Kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunie inovatīvie mērķterapijas un imūnterapijas medikamenti pacientiem ar progresējošu vai metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi (atkarībā no vēža mutācijas vai vēža veida ir trīs vai divi medikamenti). “Ja 2018. gadā inovatīvā terapija tika nodrošināta 41 pacientam, tad 2020. gadā jau 102 pacientiem,” norāda Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Ginta Ozoliņa.

Jauno inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošana ir viena no prioritātēm, atzīst arī Nacionālajā veselības dienestā, taču, lai iekļautu jaunas zāles, nepieciešams papildu finansējums. Dienesta speciālisti uzsver, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēmas budžets nav pietiekošs pieaugošā pacientu skaita nodrošināšanai ar kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautajām zālēm. Līdz ar to jaunu zāļu, tai skaitā dārgu inovatīvo zāļu, īpaši onkoloģijā, kompensācijas iespējas ir ierobežotas un būtiski atkarīgas no piešķirtā finansējuma zāļu un medicīnas ierīču kompensācijai, kā arī ražotāja finansiālās līdzdalības zāļu izmaksu samazināšanā.

“Nacionālais veselības dienests kā katru gadu sagatavoja un iesniedza aprēķinus Veselības ministrijā par nepieciešamo papildu finansējumu jaunām zālēm, tajā skaitā zālēm plaušu vēža ārstēšanai, gan prioritārajiem pasākumiem, gan veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam 2022. - 2024. gadam,” stāsta dienesta speciālisti. Nacionālā veselības dienesta aprēķini liecina, ka plaušu vēža ārstēšanai nepieciešamais papildu finansējums gan jaunām zālēm, gan kompensācijas nosacījumu paplašināšanai Kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautām zālēm ir vismaz 5,5 miljoni eiro gadā.

Onkologs: pacientus nevajadzētu sadalīt

“Pie esošā finansējuma mēs vispār esam priecīgi, ka mums parādās iespēja ārstēt pacientus ar imūnterapiju,” Neatkarīgajai atzīst Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkologs - ķīmijterapeits, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas valdes loceklis Viktors Kozirovskis. Onkologs uz situāciju ar medikamentu pieejamību Latvijā vēža pacientiem skatās divejādi. “Mums ir skaidrs, ka visi vēlas braukt ar mersedesu, bet, kritiski paskatoties uz veselības nozares finansējumu, mēs saprotam, ka varam braukt tikai ar žigulīti. Tajā pat laikā visi pacienti vēlas dzīvot un saņemt ārstēšanu, un te Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm mēs esam neapskaužamā situācijā, jo ir daļa pacientu, kuri var saņemt modernāku ārstēšanu, bet daļa nevar, jo Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ daudz striktāk skatās uz naudas izlietojumu - kam un kādu terapiju apmaksāt.”

Latvija līdz ar to kompensējamo zāļu sarakstā plaušu vēža ārstēšanai nav iekļāvusi vairākus medikamentus, kuri būtu nepieciešami pacientu ārstēšanai un tas attiecas gan uz mērķterapiju, gan imūnterapiju. Piemēram, ja runā par imūnterapiju - tā ir pieejama šauram pacientu lokam, apmēram 20 līdz 30 procentiem pacientu, kur pamatā ir ņemts vērā tas, kā norit saslimšana. Turpretim citās valstīs šo terapiju apmaksā lielākajai daļai konkrētā plaušu vēža pacientiem, dodot šiem cilvēkiem iespēju izdzīvot. “Mēs to nedarām līdzekļa trūkuma dēļ, diemžēl,” saka V. Kozirovskis.