Iedzīvotāji pret citām vakcīnām mazāk skeptiski

Latvijas iedzīvotāji vakcināciju pret Covid-19 atbalsta mazāk nekā vakcināciju pret citām slimībām – pret gripu, ērču encefalītu, difteriju cilvēki vēlētos vakcinēties labprātāk.
17.11.2021. Inga Paparde
 
ATBALSTS. Iedzīvotāju vidū, kuri ieguvuši augstāko izglītību, vakcināciju pret Covid-19 atbalsta 75 procenti aptaujāto ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Tomēr tā daļēji ir tikai vēlme, jo vakcinēšanās dati arī pret gripu vai difteriju neparāda īpaši augstu cilvēku aktivitāti. Augstā līmenī Latvijā saglabājas tikai bērnu vakcinācija saskaņā ar vakcinācijas kalendāru.

Tie, kuri atbalsta Covid-19 vakcināciju, ir par vakcināciju vispār

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 67 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sliecas atbalstīt vakcinēšanos pret Covid-19, kamēr vakcināciju pret citām slimībām (gripa, ērču encefalīts, difterija un citas) kopumā atbalsta 81 procents aptaujāto, secināts “Benu” aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Vakcināciju pret Covid-19 pilnībā atbalsta 43 procenti iedzīvotāju, bet drīzāk atbalsta - 24 procenti. Pilnībā to neatbalsta 16 procenti iedzīvotāju. Tajā pašā laikā vakcināciju pret citām slimībām kopumā pilnībā atbalsta 43 procenti, drīzāk atbalsta - 38 procenti aptaujāto. Tas parāda, ka vakcināciju gan pret Covid-19, gan citām slimībām atbalsta vienāds iedzīvotāju īpatsvars, savukārt atšķirība rodas, ja skatās datus par cilvēkiem, kuri drīzāk atbalsta to vai citu vakcināciju. Pilnībā vakcināciju arī pret citām slimībām neatbalsta astoņi procenti cilvēku.

Augstāka izglītība - lielāks atbalsts vakcīnām

Aptaujas dati liecina, ka biežāk vakcināciju gan pret Covid-19, gan citām slimībām atbalsta iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni. SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka

iedzīvotāju attieksmei pret vakcināciju ir cieša sasaiste ar izglītības līmeni, proti, iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni biežāk atbalsta vakcināciju gan pret Covid-19, gan citām slimībām.

“Laikā, kad ir pieejams ārkārtīgi daudz informācijas, īpaši Covid-19 sakarā, izšķiroši svarīgi ir spēt tajā orientēties un kritiski izvērtēt, kā arī uzticēties racionālai argumentācijai. Šajā ziņā augstāks formālās izglītības līmenis sniedz priekšrocības, kā rezultātā arī attieksme pret vakcināciju šajā iedzīvotāju grupā kopumā ir ievērojami pozitīvāka,” datus komentē A. Kaktiņš.

Iedzīvotāju vidū, kuri ieguvuši augstāko izglītību, vakcināciju pret Covid-19 atbalsta 75 procenti aptaujāto (pilnībā atbalsta - 51 procents), tomēr visai liels ir arī šīs vakcinācijas noliedzēju skaits - piektā daļa to neatbalsta.

Cilvēku ar vidējo vai vidējo profesionālu izglītību vidū vakcināciju pret Covid-19 atbalsta 60 procenti, neatbalsta 33 procenti. Viszemākais atbalsts vakcinācijai pret Covid-19 ir iedzīvotājiem ar pamatizglītību - tikai 33 procenti to atbalsta, 41 procents to neatbalsta, bet ceturtā daļa aptaujāto (!) konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pozitīvāks viedoklis par vakcināciju arī pret citām slimībām ir iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni. 86 procenti iedzīvotāju ar augstāko izglītību atbalsta vakcināciju kā tādu, tikai desmit procenti ir skeptiski noskaņoti. Cilvēku ar vidējo vai vidējo profesionālu izglītību vidū vakcināciju pret citām slimībām kopumā atbalsta 76 procenti. Vakcināciju pret citām slimībām, pret kurām ir vakcīnas, vismazāk atbalsta cilvēki ar pamatizglītību - pilnībā to atbalsta 25 procenti cilvēku, drīzāk atbalsta 41 procents (kopā atbalstošs viedoklis ir 65 procentiem).

Profesore Rozentāle: pūļa imunitāte ir tad, ja vakcinēti 85-95%

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja profesore Baiba Rozentāle norāda, ka vakcinēties ir svarīgi, lai nesaslimtu ar infekcijas slimību, vai gadījumos, kad cilvēkam ir nomākta imūnsistēmas atbildes reakcija, lai slimības gaita būtu vieglāka un īsāka. Vakcinācijas rezultātā tiek iegūta arī sabiedrības kolektīvā jeb pūļa imunitāte, kad pret konkrēto slimību ir vakcinēti 85 līdz 95 procenti no visiem teritorijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Ar šādu nosacījumu var pārtraukt konkrētā infekcijas slimību ierosinātāja cirkulāciju populācijā, tas nozīmē, infekcija tie izskausta. Šeit kā piemēri ir īstās bakas, poliomielīts, masalas un citas bērnu infekcijas slimības. “Turklāt vairākas vakcīnas var ievadīt vienlaikus, jo cilvēka imūnā sistēma ir veidota tik gudri, ka ir tūkstošiem imūnās sistēmas šūnu, kas atbild par vakcīnas atpazīšanu, un antivielu sintēze pret konkrētām infekcijas slimībām veidojas vienlaicīgi, tā īsā laikā var iegūt aizsardzību pret vairākām infekcijas slimībām,” skaidro B. Rozentāle. Viņa arī uzsver, ka vakcinācija ir atzīta par vienu no trim lielākajiem 20. gadsimta sasniegumiem medicīnā.

Aktuāla arī gripa un difterija

“Vakcinācijas nepieciešamību nosaka epidemioloģiskā situācija konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā, un tā var mainīties,” skaidro B. Rozentāle. “Pašlaik Latvijā pieaugušam cilvēkam būtu jāvakcinējas pret Covid-19 infekciju, ērču encefalītu, difteriju un stingumkrampjiem, kā arī noteikti ieteicama būtu vakcinācija pret gripu, ievērojot gripas vīrusa izteikto mainību un spēju ierosināt smagu slimības gaitu arī veselam cilvēkam.” Ja pieaugušam cilvēkam ir kādas blakusslimības, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, hronisks bronhīts vai pneimonija, vai tikai virssvars vai liekais svars, tad noteikti būtu jāvakcinējas ne tikai pret gripu, bet arī pret pneimokoku infekciju ar vienreizēju pneimokoku vakcīnas ievadīšanu.