Slimnīcās atjauno plānveida palīdzību

Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi no šodienas, 22. novembra, paplašināt plānveida stacionāro un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
22.11.2021. Inga Paparde
 
ATJAUNO. Valsts operatīvā medicīniskā komisija atļāvusi daļēji atjaunot plānveida medicīnisko palīdzību, taču ārkārtas situācija medicīnā nav atcelta ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas ar Covid-19 stabilizēšanos, tomēr, ja situācija atkal pasliktināsies, slimnīcām jābūt gatavām divu diennakšu laikā ierobežot medicīnisko palīdzību, lai spētu sniegt stacionāro palīdzību Covid-19 pacientiem.

Covid-19 pacientu skaits slimnīcās joprojām augsts

Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās brīvdienās samazinājās līdz 1052 cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija. Tomēr pagaidām tas nav nokrities zem tūkstoša stacionēto pacientu. Turklāt saglabājas augsts Covid-19 pacientu skaits, kuriem slimības gaita ir smaga. No slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 82 procenti jeb 859 bija ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 18 procenti jeb 193 ar smagu slimības gaitu.

Veselības ministrijā norāda, ka pēdējo 14 dienu laikā ir samazinājies gan jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, gan arī hospitalizācijas rādītāji. Pēdējās nedēļas laikā slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits samazinājies gandrīz par 30 procentiem (vidēji dienā tiek stacionēti 120 Covid-19 pacientu). Arī kopējais slimnieku skaits, kuri ārstējas no Covid-19, slimnīcās ir samazinājies, līdz ar to

pašlaik ir iespējams pārskatīt slimnīcās nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, paplašinot plānveida pakalpojumu sniegšanu.

Slimnīcas plānveida veselības aprūpi var atjaunot, ņemot vērā situāciju katrā slimnīcā, pieejamos resursus, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka pilnībā plānveida medicīniskie pakalpojumi vēl netiek atjaunoti. Slimnīcām prioritāri ir jāsniedz veselības aprūpe konkrētām pacientu grupām.

Prioritāri neatliekamiem pacientiem

Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders norāda, ka slimnīcām ir uzdots prioritāri sniegt medicīnisko palīdzību neatliekamiem, akūtiem, tostarp Covid-19 pacientiem, kā arī nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību - ķīmijterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, invazīvo kardioloģiju un invazīvo radioloģiju.

Prioritāšu sarakstā ir arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte. Arī HIV/AIDS, tuberkulozes, psihisko slimību, lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību; traumu ārstēšana ir primāra. “Papildus šiem veselības aprūpes pakalpojumiem slimnīcas var nodrošināt arī citu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, izvērtējot pieejamos resursus,” skaidro O. Šneiders. Visu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atsākšana ir jāsaskaņo slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros ar vadošo slimnīcu.

DAUGAVPILS. Augstākā saslimstība ar Covid-19 saglabājas Daugavpilī, un Daugavpils reģionālajai slimnīcai nākas strādāt īpaši saspringtā situācijā / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pacientiem arī jāņem vērā, ka daļa plānveida veselības aprūpes pakalpojumu, piemēram, konsultācijas, izmeklējumi, tiek sniegti tikai pacientiem ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu.

Slimnīcām jābūt gatavām, ja situācija pasliktinās

Valsts operatīvā medicīniskā komisija arī noteikusi, ka, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, slimnīcām 48 stundu laikā atkal jāizveido jeb jānodrošina līgumā ar Nacionālo veselības dienestu minētais Covid-19 gultu skaits atbilstoši nepieciešamībai.

Jāatgādina, ka veselības nozarē joprojām ir spēkā ārkārtas situācija, kas nav atcelta. Ārkārtas situāciju izsludināja oktobra sākumā, kad strauji sāka palielināties Covid-19 pacientu skaits, tostarp arvien lielākam šo pacientu skaitam bija nepieciešama ārstēšanās slimnīcās. Ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka visi ārstniecības resursi tiek koncentrēti, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību akūtos gadījumos un Covid-19 pacientu ārstēšanu, kā arī ir ierobežota plānveida stacionārā palīdzība, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests prioritizē izsaukumus. Ārkārtas situāciju oktobrī izsludināja, kad slimnīcās ārstējās ap 700 Covid-19 pacientu. Pašreizējais koronavīrusa pacientu skaits joprojām nav nokrities zem tūkstoša.

Stradiņi izvieto moduļu būves

Risinot Covid-19 krīzi, Stradiņa slimnīca ir realizējusi moduļu būvju projektu. Slimnīcas teritorijā pie 15. korpusa uzstādītas pirmās 20 moduļu būves Neatliekamās medicīnas centra vajadzībām. Slimnīcas speciāliste Janita Veinberga stāsta, ka modulāro būvju mērķis ir iespējami īsākā laikā nodrošināt epidemioloģiskajām prasībām atbilstošu medicīnisko aprūpi Neatliekamās medicīnas centra telpās, kā arī paplašināt operāciju zāļu skaitu. Jaunajā moduļu korpusā ir nodrošinātas papildu 40 gultas vietas neatliekamiem pacientiem, tajā skaitā 20 izolāciju bloki, kā arī trīs jaunas operāciju zāles.

MODUĻI. Stradiņa slimnīcā uzstādītas jaunas moduļu ēkas pie slimnīcas 15. korpusa, lai paplašinātu palīdzības sniegšanu akūtiem un neatliekamiem pacientiem / Stradiņa slimnīca

“Pašreizējās centra telpās un vēsturisko korpusu operāciju zālēs ir sarežģīti nodrošināt pilnvērtīgu epidemioloģisko drošības pasākumu realizāciju,” stāsta J. Veinberga. “Grūtības ir nodrošināt infekciozo pacientu nodalīšanu no kopējās stacionārās plūsmas, guļošo pacientu izvietojums daudzviet ir pārāk blīvs un ar ierobežotu piekļuvi ārstniecības personālam, kā arī nav iespējams strikti nodalīt ambulatoro un stacionāro pacientu plūsmas.”

Nākamajās nedēļās tiks turpināta moduļu uzstādīšana operāciju bloku vajadzībām. Moduļu uzstādīšanu uzņēmums “Inos” plāno pabeigt decembrī, lai uzsāktu telpu aprīkošanu.