Vēža ārstēšanai papildus iedotā nauda segs deficītu

Iedzīvotāju savāktie nu jau vairāk nekā 16 tūkstoši parakstu par finansējuma piešķiršanu onkoloģisko slimību ārstēšanai parlamentā pieņemti zināšanai. Iedzīvotāji prasīja piešķirt vismaz 28 miljonus eiro inovatīvu zāļu iekļaušanai vēža ārstēšanai. Tomēr nākamgad kompensējamo zāļu sistēmai papildus piešķirs 20 miljonus eiro, no tiem vismaz puse uzreiz aizies deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.
09.12.2021. Inga Paparde
 
INICIATĪVA, ko parakstījuši 16 000 Latvijas iedzīvotāju, aicinot piešķirt 28 miljonus eiro vēža ārstēšanai, ir izskatīta Saeimā, taču vismaz pagaidām politiķiem to nav iespēju piepildīt pilnībā ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

“Turpināsim cīnīties, jo ar to, kas piešķirts, onkoloģijai nepietiek,” saka viena no iniciatīvas autorēm, pacientu organizācijas “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe.

Lūdzam naudu vismaz pamata līmenim

“Pozitīvi vērtējams, ka ir 20 miljoni eiro papildus zālēm nākamā gada budžetā, kā arī nesenā ziņa par to, ka vēl papildus atrasts viens miljons eiro no akcīzes nodokļa, kas arī tiks izlietots zālēm, bet ar to joprojām nepietiek,” uzsver pacientu organizācijas “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe. Viņa atgādināja, ka medikamentiem vēža ārstēšanā ir ārkārtīgi būtiska nozīme un jautājums par nepietiekamu finansējumu onkoloģijai ir svarīgs visai sabiedrībai. “To apliecina fakts, ka, lai arī iniciatīva ar vairāk nekā desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegta Saeimā, cilvēki turpina parakstīties un pašlaik parakstu skaits jau pārsniedzis 16 tūkstošus,” sacīja Gunita Berķe.

Jāatgādina, ka pacientu organizācijas aicina piešķirt nākamā gada budžetā 28 miljonus eiro onkoloģisko slimību ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem. “Tas būtu kā sākums, lai sasniegtu vismaz pamata līmeni medikamentu apmaksā,” atzina Gunita Berķe.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atgādināja, ka nākamā gada budžetā papildus ir piešķirti 20 miljoni eiro, no tiem 8,6 miljoni eiro paredzēti, lai nosegtu pieaugošo pacientu skaitu (terapija jāapmaksā lielākam skaitam pacientu), savukārt 11,4 miljoni eiro paredzēti pilnīgi jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Parāds par zālēm

Veselības ministrijas pārstāves Ineses Kauperes minētie papildus piešķirtie 8,6 miljoni nākamajā gadā tikai teorētiski uzskatāmi par papildu finansējumu onkoloģijā, jo faktiski šī nauda aizies parāda segšanai kompensējamo zāļu sistēmā. To apstiprina Nacionālā veselības dienesta speciāliste Signe Bokta. “Ja runājam par onkoloģiskajiem medikamentiem, par kuriem mums ir līgums, tur ir jau pārtēriņš, un, lai mēs varētu turpināt terapiju jau esošiem pacientiem, mums ir nepieciešami šie 8,6 miljoni, kas arī ir piešķirti.

Kopējais parāds kompensējamo zāļu sistēmā, kas izveidojies no iepriekšējiem gadiem, ir 17 miljoni eiro,” atzina S. Bokta.

“Te ir jārunā par plānu ikgadējam finansējuma pieaugumam onkoloģijā, jo mēs katru gadu piešķiram papildu naudu - uz nākamo gadu šos 20 miljonus -, bet vienalga nepietiek, un mēs atkal segsim tikai parādus un neattīstām kompensējamo zāļu sarakstu,” uzskata Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs. “Mums jādomā, lai tas būtu sistemātiski, nevis viens izrāviens.”

Jāmazina plaisa starp pacientiem Latvijā un Eiropā

Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece aicināja Nacionālo veselības dienestu pārskatīt pasaules vadlīnijas vēža ārstēšanā un steidzami iekļaut valsts apmaksāto medikamentu sarakstā pamata nodrošināmās zāles onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem pašlaik nav pat elementārākā, kas jāpērk par saviem līdzekļiem. Šo medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā ir ļoti svarīga, skartu daudzus pacientus un turklāt nebūtu finansiāli ļoti ietilpīga. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa arī uzskata, ka vēža ārstēšanas finansējumā jābūt sistemātiskumam, lai mazinātu plaisu ārstēšanās iespējās Latvijas pacientiem un pacientiem visā Eiropā.

“Zināms izrāviens mums saistībā ar onkoloģijas plānu ir, tomēr mēs nedrīkstam sajusties ļoti apmierināti, jo mums nākamā gada laikā būs jādomā, kā papildināt finansējumu onkoloģiskajiem medikamentiem, jo šī nauda, kas nākamajā gadā piešķirta plāna īstenošanai, nav pat puse no tā, kas nepieciešams,” situāciju vērtēja Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam priekšsēdētāja Evita Zālīte- Grosa. “Visu laiku klausoties Covid-19 statistikā, tā ir aktualitāte, bet es domāju, ka mēs būtu mazliet šokēti, ja mums katru dienu radio ziņotu, ar kādām diagnozēm katru dienu nomirst cilvēki, cik no tiem nomirst ar vēzi, tāpēc mums šķiet, ka onkoloģijas plānu var izpildīt pa pusei. Mums ir vēl daudz darba.”

Visticamāk, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rosinās parlamentu šogad ietaupītos līdzekļus parlamenta darbā novirzīt medicīnai, no kopumā 2,2 miljoniem eiro aptuveni vienu miljonu eiro Sociālās un darba lietu komisijas deputāti aicinās piešķirt kompensējamo zāļu budžeta deficīta segšanai, pastāstīja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.