Veselības ministrija: par Covid-19 nākamo vilni valda neziņa

Samazinoties pandēmijai, valdība piešķīrusi papildu naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Covid-19 medikamentu iegādei. Nacionālajam veselības dienestam tiek piešķirti 100 000 eiro par 50 medikamenta devu iegādi, kuras jau nodotas Stradiņa slimnīcas rīcībā. Savukārt Veselības ministrija ziņojumā valdībai par nākotnes scenārijiem saistībā ar Covid-19 ir visai nekonkrēta un norāda, ka “pastāv nenoteiktība attiecībā uz Covid-19 uzliesmojuma varbūtību nākotnē”.
©Ģirts Ozoliņš/F64

Zāles jau iepirktas, tikai jāapmaksā

Valdība jau marta sākumā uzdeva Veselības ministrijai pieteikties kopējā iepirkumā medikamenta “Sotrovimab” iegādei, kopā iegādājoties 50 medikamenta devu, kā arī nolēma, ka šā medikamenta iegādes un loģistikas izdevumus, kas nepārsniedz 112 000 eiro, valdība segs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Iepirktās zāles Latvijai tika piegādātas aprīlī, un tās “aizceļoja” uz P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kas izmantos medikamentu “Sotrovimab” terapijā, kā arī koordinēs medikamenta tālāku sadali citām ārstniecības iestādēm.

Kas tās ir par zālēm?

Šo zāļu vērtēšanu Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu reģistrācijas komiteja pabeidza jau pagājušā gada maijā, informē Zāļu valsts aģentūrā. Eiropas institūcija secināja, ka sotrovimabu var izmantot pieaugušajiem un pusaudžiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju bez nepieciešamības pēc papildu skābekļa terapijas un ar smagas Covid-19 slimības gaitas attīstības risku.

Zāļu valsts aģentūrā stāsta, ka sotrovimabs ir monoklonāla antiviela ar iedarbību pret Covid-19. Monoklonāla antiviela ir proteīna paveids, kas saistās ar noteiktu struktūru, ko dēvē par antivielu. Sotrovimabs ir izveidots, lai saistītos ar Covid-19 izraisītāja, SARS-CoV-2 vīrusa pīķa proteīnu. Tam saistoties ar pīķa proteīnu, vīrusa spēja iekļūt organisma šūnās tiek ierobežota. Tika gaidīts, ka šīs zāles samazinās nepieciešamību hospitalizēt Covid-19 pacientus.

Pirmie secinājumi par Covid-19 pandēmiju

Visas Covid-19 pandēmijas laikā slimnīcās kopumā nonāca un vēlāk no stacionāra tika izrakstīti vairāk nekā 30 000 pacientu ar Covid-19 diagnozi - 3,9 procenti no apstiprināto Covid-19 gadījuma skaita. Visvairāk hospitalizāciju notika pagājušā gada nogalē. Veselības ministrijas ziņojumā valdībai secināts, ka nevakcinēto pacientu, kuri nonāca slimnīcā, skaits bija divarpus reizes augstāks nekā to pacientu skaits, kam bija veikta vakcinācija un balstvakcinācija. Pat to pacientu, kuriem bija tikai primāra vakcinācija, nonākšana slimnīcā bija divreiz mazāka nekā nevakcinēto pacientu ārstēšanās stacionārā.

Saskaņā ar Nāves cēloņu datu bāzes datiem, no 2021. gada aprīļa līdz 2022. gada februārim tika reģistrēti 5649 nāves gadījumi, kur Covid-19 bija nāves pamatcēlonis, un 1394 nāves gadījumi, kur Covid-19 bija veicinošs faktors.

Dati rāda, ka mirušo, kuriem bija veikta gan vakcinācija, gan balstvakcinācija, skaits bija 7,2 reizes mazāks nekā mirušo nevakcinēto vidū.

Veselības ministrija: par C19 turpmāk pastāv nenoteiktība

Kā jau Slimību profilakses un kontroles centra ikdienas informācija rāda, arī Veselības ministrija ziņojumā valdībai secina, ka Latvijā ir novērojama strauja Covid-19 saslimstības rādītāju samazināšanās. Latvijā turpina mazināties Covid-19 radītais slogs veselības nozarei - septiņu dienu kumulatīvais ar SARS-CoV-2 inficēto stacionēto pacientu skaits ir samazinājies par sešiem procentiem, bet septiņu dienu kumulatīvais nāves gadījumu skaits Covid-19 pacientiem ir samazinājies par 12 procentiem. Arī Eiropas valstīs kopumā vidējie radītāji norāda, ka saslimstība ar Covid-19 pakāpeniski samazinās.

Veselības ministrija prognozē, ka, ņemot vērā atvieglojumus digitālā vakcinācijas sertifikāta izmantošanai, proti, tos vairs gandrīz nekur nepieprasa, vakcinācijas temps 2022. gada pavasara un vasaras periodā turpinās samazināties. No 2022. gada 1. aprīļa praktiski vairs nav noteikti nekādi obligātie nosacījumi darba organizēšanai, pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai. Pēc 1. aprīļa ir palikusi spēkā prasība lietot sejas maskas augsta riska vietās un tur, kur nav iespējams ievērot distanci - sabiedriskais transports, ārstniecības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, paredzot, ka, samazinoties Covid-19 izplatībai līdz zemam riska līmenim, masku lietošana varētu tikt vēl vairāk samazināta.

Nenoteiktība

Veselības ministrijas speciālisti norāda, ka

pastāv nenoteiktība attiecībā uz Covid-19 uzliesmojuma varbūtību nākotnē un Covid-19 izplatības prognožu stabilizācijai visdrīzāk būs nepieciešami vēl vairāki gadi,

līdz izveidosies stabils infekcijas izplatības cikliskums, piemēram, ar regulāriem paredzamiem sezonāliem infekcijas uzliesmojuma viļņiem. Ir jārēķinās ar vairākiem iespējamiem scenārijiem Covid-19 izplatībai un atbilstoši tiem jāplāno epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Lai sagatavotos rudens sezonas iespējamam inficēšanās pieaugumam, Veselības ministrija plāno konceptuāli izstrādāt epidemioloģiskos scenārijus un atkarībā no scenārija noteikt būtiskākos drošības pasākumus un rīcību. Vienlaikus eksperti uzskata, ka ir jāveicina balstvakcinācija riska grupām un to nodarbināto vidū, kas ir nodarbināti darbos ar augstu risku citiem cilvēkiem.