Melanomas pacienti izveido "balto ārstu" sarakstu

Ādas ļaundabīgie audzēji, ieskaitot ādas melanomu, ir visbiežāk sastopamie ļaundabīgie audzēji Latvijā. Ik gadu melanomas un citu ļaundabīgu ādas audzēju diagnožu skaits pieaug, visbiežāk slimo cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, bet arvien vairāk saslimst gados jauni cilvēki.
©Melanomas pacientu biedrība

Atklājot Melanomas modrības kampaņu “Dzimumzīmei vajag uzmanību!”, melanomas pacientu atbalsta biedrība sadarbībā ar dermatologiem izveidojusi kvalitātes prasības dermatologu praksēm, lai ikviens iedzīvotājs, vēršoties pēc padoma, saņemtu profesionālu konsultāciju.

Saslimst jauni cilvēki

Diemžēl katru gadu melanomas un citu ļaundabīgu ādas audzēju diagnožu skaits pieaug, visbiežāk slimo cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, un arvien vairāk saslimst gados jauni cilvēki. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2019. gadā no ādas vēža miris 121 cilvēks (63 - no ļaundabīgas melanomas, 58 - no citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem), 2018. gadā no ādas vēža nomira 124 cilvēki (76 - no ļaundabīgas melanomas, 48 - no citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem). Ik gadu melanomas diagnoze pirmo reizi tiek noteikta ap 200 cilvēku.

Ādas ļaundabīgie audzēji, ieskaitot ādas melanomu, ir visbiežāk sastopamie ļaundabīgie audzēji Latvijā. Riskam saslimt ar melanomu visvairāk pakļauti gaišas ādas cilvēki, ja bijuši bieži saules apdegumi, īpaši bērnībā, cilvēki ar lielu skaitu dzimumzīmju, samērā liela izmēra dzimumzīmēm ar neregulārām robežām, nelīdzenu virsmu, kā arī tie, kuru radiniekiem ir konstatēta šī slimība. Liels melanomas risks ir arī tiem, kuri slimojuši ar citu ādas audzēju - bazaliomu vai plakanšūnu vēzi. Tāpat risks saslimt ar melanomu ir tiem, kuri pārmērīgi sauļojas vai apmeklē solāriju. Šādiem riska faktoriem atbilst liela daļa valsts iedzīvotāju. Par pārmērīgas sauļošanās risku veselības aprūpes speciālisti brīdina nepārtraukti.

Svarīgi laikus saņemt konsultāciju

Melanomas pacientu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai” katru gadu vērš sabiedrības uzmanību melanomas profilaksei, izplatībai un ārstēšanai, kā arī diagnostikai, un šogad, atklājot Melanomas modrības mēnesi, pacienti īpaši uzsver profesionālu un kvalitatīvu melanomas diagnosticēšanu. “Lūgums ieteikt labu dermatologu joprojām ir visbiežāk iedzīvotāju uzdotais jautājums biedrībai, un biedrība vēlas sniegt pamatotu un kvalitatīvu atbildi. Diemžēl dermatologu kvalifikācija Latvijā mēdz atšķirties, kas var apgrūtināt ārstēšanu,” situāciju raksturo biedrības vadītāja Olga Valciņa. “Regulāri saņemam pacientu zvanus par dermatologiem, kuriem nav pietiekamas izpratnes par aizdomīgu ādas veidojumu pārbaudi - ārsts pārbaudes laikā nelūdz novilkt apģērbu, nepārbauda visu ķermeni vai dara to pavirši, vai arī specializējas tikai ādas skaistumkopšanas jomā, pacientu par to neinformējot.”

Lai situāciju mainītu, biedrība jau pērn izveidoja dermatologu “balto sarakstu”, kurā tika apkopoti tie melanomas pacientu iesūtītie ārstu vārdi, kuri profesionāli, iejūtīgi palīdzēja atklāt melanomu. Tomēr ne visi pacienti ziņoja par savu ārstu un daudzi izcili ārsti palika ārpus saraksta. Šogad biedrība sper soli tālāk un, piesaistot biedrību “Dermatologi pret ādas vēzi” un Latvijas Dermatoonkoloģijas asociāciju, izstrādājusi labās klīniskās prakses pamatprasības ādas audzēju agrīnai diagnostikai.

Aicina ārstus pašdeklarēties

“Pirmo reizi Latvijā ir izstrādātas skaidras kvalitātes prasības dermatologu praksēm, lai sekmētu ādas audzēju, tostarp melanomas, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu,” stāsta Olga Valciņa. Ar jaunajām kvalitātes vadlīnijām biedrība aicina dermatologus “pašdeklarēties” - vai viņi tiešām ir gatavi mūsdienīgi, atbilstoši atzītiem starptautiskiem standartiem veikt ādas veidojumu pārbaudi un agrīni atklāt ādas vēzi, kas cilvēkam var glābt dzīvību.

“Mēs, melanomas pacienti, vēlamies, lai arī Latvija ir viena no valstīm, kur ir izstrādātas skaidras vadlīnijas ādas vēža skrīningam, kas palīdzēs sekmīgāk agrīni diagnosticēt ādas vēzi un panākt labākus ārstēšanas rezultātus.

Esam gandarīti, ka ar pacientu aktīvu līdzdarbošanos un profesionāļu iesaisti to ir izdevies paveikt un ādas vēža un melanomas ārstēšana tiks pacelta jaunā, kvalitatīvākā līmenī,” uzsver Olga Valciņa.

Biedrība aicina ikvienu dermatologu, kurš ir gatavs ievērot šīs kvalitātes prasības savā praksē, pievienoties biedrības iniciētajam dermatologu “baltajam sarakstam”.

Latvijas Dermatoonkologu asociācijas vadītāja Anda Apine stāsta, ka dermatologiem, izmantojot specifiskās zināšanas, pieredzi un īpašus instrumentus, ir vislabākās iespējas agrīni atklāt melanomu un citas ādas vēža formas, īpaši tās, kas mēdz “slēpties” dažādās ķermeņa daļās. Taču šīs prasmes ir jāmācās, regulāri jāpapildina un jāatjauno. “Ceram, ka jaunās vadlīnijas būs labs dzinulis Latvijas dermatologiem celt kvalifikāciju, kļūt zinošākiem, prasmīgākiem cīņā ar ādas vēzi un melanomu,” saka ārste.

Pacientu biedrībā norāda, ka pievienošanās dermatologu “baltajam sarakstam” nebūs īslaicīga kampaņa, bet ilgtermiņa projekts. Biedrība regulāri atjaunos informāciju par sarakstu mājaslapā www.soliprieksamelanomai.lv. Vairāki dermatologi biedrībai ir pauduši gatavību Melanomas modrības mēneša laikā nodrošināt pacientiem ādas veidojumu pārbaudi bez maksas vai par samazinātu maksu. Informācija par šo iespēju tiks ievietota biedrības mājaslapā nākamo nedēļu laikā. Melanomas modrības mēnesī biedrība vēlas panākt, lai regulāras ādas pašpārbaudes un dermatologa apmeklējums kļūst par ierastu praksi ikvienam Latvijas iedzīvotājam.