Vai sabiedrība vairāk saprot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem?

Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un dzīvei ārpus aprūpes institūcijām atbalsta vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, liecina Labklājības ministrijas pētījums. Viens no pasākumiem, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir deinstitucionalizācija, tomēr dati rāda, ka sabiedrībā zināšanas un izpratne par to, ko tas nozīmē, pēdējos gados pat ir samazinājusies.
CILVĒKS nevis diagnoze – kampaņa, kurā pēdējos gados mēģināts pievērst sabiedrības uzmanību cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai sabiedrībā ©Oksana Džadana/ F64

Četru gadu laikā nav arī palielinājies to cilvēku īpatsvars, kas atbalsta cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un dzīvi ārpus aprūpes institūcijām. Divdesmit procenti iedzīvotāju to neatbalsta.

Par deinstitucionalizāciju zina mazāk

Labklājības ministrijas veiktais pētījums, kura mērķis bija izvērtēt izmaiņas sabiedrības attieksmē un izpratnē par pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, liecina, ka Latvijas sabiedrība ir kļuvusi iekļaujošāka. Tā uzskata pati Labklājības ministrija, kas pētījumu ierosinājusi un finansējusi. Pētījumā izzināts viedoklis gan par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, taču šajā publikācijā apskatīsim tikai to, ko pētniekiem izdevies noskaidrot par sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Deinstitucionalizācija būtībā ir atteikšanās no ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām, kurās dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, deinstitucionalizācijas jēdzienu izprot tikai 14 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un viņu skaits pēdējo gadu laikā nav pieaudzis, pat samazinājies. Biežāk deinstitucionalizācijas jēdzienu atpazina respondenti ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni. Par pasākumiem, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot patstāvīgi ārpus aprūpes institūcijas, ir dzirdējuši lielākā daļa - 54 procenti - aptaujāto. Interesanti gan būtu uzzināt, kādus tieši pasākumus uzrunātie cilvēki varētu nosaukt.

Pētījuma rezultāti liecina, ka divām trešdaļām pētījuma dalībnieku ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, kuriem ir vai ir bijuši garīgās attīstības vai psihiski traucējumi, bet kāds radinieks ar garīga rakstura traucējumiem ir 20 procentiem aptaujāto.

Latvijas sabiedrībā dominē atbalsts dažādu deinstitucionalizācijas mērķa grupu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā, dzīvei ārpus aprūpes institūcijām, secināts pētījumā. Tomēr atšķiras sabiedrības domas par bērniem un pieaugušajiem. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, pilnvērtīgu iekļaušanu sabiedrībā, dzīvei ārpus aprūpes institūcijām atbalsta gandrīz visi - 95 procenti aptaujāto.

Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, dzīvei ārpus aprūpes institūcijām atbalsta vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tomēr vismaz piektā daļa iedzīvotāju neatbalsta, un vēl desmit procenti, kas ir diezgan liels aptaujāto īpatsvars, nezina, ko domāt.

Viedoklis: ir jādzīvo sabiedrībā, bet ne visi to pieņem

Pētījuma dalībnieku vērtējumam tika piedāvāti dažādi izteikumi par psihiskām slimībām, garīgās attīstības traucējumiem. “Būtiski ir uzsvērt, ka sabiedrībā pieaugusi informētība un izpratne šajos jautājumos,” saka pētnieki. Vairākums aptaujāto kopumā piekrita šādiem apgalvojumiem: sabiedrībai vajadzētu būt daudz iecietīgākai pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem; labākā terapija cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir būt daļai no sabiedrības, dzīvot un strādāt tāpat kā citi cilvēki, kopā ar citiem cilvēkiem, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir mazāk bīstami, nekā vairums cilvēku uzskata.

Tomēr bažas raisa lielāks atbalsts izteikumiem, pēc kuriem var secināt, ka sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Piemēram, lielākā daļa aptaujāto piekrīt, ka cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem uzvedība nav prognozējama, tāpat lielāks iedzīvotāju skaits nekā pirms četriem gadiem uzskata, ka svarīgi pasargāt sabiedrību no psihiski slimiem cilvēkiem. Šim viedoklim piekrīt 62 procenti aptaujāto. Iedzīvotāju domas dalās jautājumā, vai cilvēks ir jāārstē slimnīcā, tiklīdz cilvēkam tiek konstatētas psihisku vai garīgās attīstības traucējumu pazīmes. Daļa piekrīt, daļa nē. Vēl pēdējos gados pieaudzis cilvēku skaits, kas tomēr domā, ka cilvēki ar psihiskiem vai garīgās attīstības traucējumiem izdara noziegumus biežāk nekā citi cilvēki - tā 2022. gadā domā 33 procenti (par četriem procentiem vairāk nekā 2018. gadā).

Atbalstošā sabiedrība ir augusi

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņiem neradītu problēmas dzīvot kopā vai uzturēt attiecības ar tuvu cilvēku, kuram būtu garīga rakstura traucējumi. Salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, šogad sabiedrības attieksmē vērojams būtisks progress. Piemēram, šogad par divdesmit procentiem vairāk ir cilvēku, kuri apstiprinoši atbildējuši uz jautājumu, vai es dzīvotu kopā ar cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, ja tas būtu mans ģimenes loceklis. Par trešdaļu audzis cilvēku skaits, kas strādātu kopā ar cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (kopumā 69 procenti).

Pētnieki norāda, ka visiem izteikumiem par spēju dzīvot, uzturēt attiecības vai strādāt kopā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem biežāk piekrita tieši tie aptaujātie, kuriem līdz šim ir bijusi kāda saskarsme ar personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Par politiķi depresijā gan nebalsotu

Vairāk nekā divas trešdaļas (70 procenti) pētījuma dalībnieku nebalsotu par politiķi, ja būtu zināms, ka viņam ir depresija vai citas psihiskās veselības problēmas. Sabiedrības skatījumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem bieži nākas saskarties ar negatīvu attieksmi (bailes, nepatika, vēlme izvairīties) no citiem cilvēkiem savu veselības problēmu dēļ. To pētījuma dalībnieku vidū, kuru ģimenēs ir kāda persona ar garīga rakstura traucējumiem, dominēja viedoklis, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ar negatīvu attieksmi no citiem cilvēkiem savu veselības problēmu dēļ nākas saskarties ļoti bieži.

DATI

Zina, kas ir deinstitucionalizācija (% no aptaujāto skaita)

2022 14

2018 17

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Cik lielā mērā atbalstāt vai neatbalstāt šo grupu iekļaušanu sabiedrībā, dzīvi ārpus aprūpes institūcijām? (%)

Pilnībā atbalsta 38

Drīzāk atbalsta 32

Nezinu 10

Pilnīgi neatbalsta 6

Drīzāk neatbalsta 14

Avots: Labklājības ministrija, “Latvijas fakti”