Pērtiķu bakas jau ir Latvijā. Izskan aizdomas par bioterorismu pret seksuālām minoritātēm

Pašlaik pasaulē pērtiķu baku gadījumu skaits pārsniedz 500, no tiem vairāk nekā 300 reģistrēti Eiropas Savienībā. Neviens nāves gadījums Eiropas Savienības valstīs nav reģistrēts.

Saslimis ārpus Latvijas

Latvijā konstatēts pirmais pērtiķu baku gadījums. Slimnieks ir pieaugušais, kas nav sasniedzis 50 gadu vecumu, un slimība norit vieglā formā. Epidemiologi konstatējuši, ka cilvēks ar pērtiķu gripu inficējies ārzemēs, kādā no Eiropas Savienības valstīm, bet pašlaik nenosauc - tieši kurā valstī tas noticis. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka slimnieks atrodas mediķu uzraudzībā, bet epidemiologi veic izmeklēšanu saistībā ar šo gadījumu, aptaujājot saslimušo un noskaidrojot viņa iespējamos kontaktus ar citiem cilvēkiem Latvijā.

“Svarīgākais ir noskaidrot visus iespējamos kontaktus, lai novērstu baku pārnesi tālāk un slimības izplatīšanos jau Latvijā,” teica Jurijs Perevoščikovs.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka pērtiķu bakas nav jauna slimība, tomēr šā gada pavasarī tā sākusi pastiprināti izplatīties ārpus Āfrikas kontinenta. Pirmais pērtiķu baku gadījums šī jauna slimības uzliesmojuma kontekstā tika konstatēts jau maija sākumā, un tas bija saistīts ar cilvēka ceļošanu uz un no Nigērijas. Pašlaik pasaulē jauno pērtiķu baku gadījumu skaits pārsniedz 500, no tiem vairāk nekā 300 reģistrēti Eiropas Savienībā. Pērtiķu baku vēsturē līdz šim Eiropā slimība nebija konstatēta. Lielākajā daļā gadījumu pacienti slimo viegli, un neviens nāves gadījums nav reģistrēts.

“Mēs varam pašlaik apgalvot, ka šis pirmais reģistrētais gadījums nav saistīts ar inficēšanos Latvijā, inficēšanās notikusi ārzemēs. Mūsu mērķis pašlaik ir apturēt slimību, maksimāli ātri identificēt katru gadījumu sadarbībā ar ārstiem, laboratoriju, veikt diagnostiku un parastus epidemioloģiskus pasākumus, kas attiecas uz pacienta izolāciju,” sacīja Jurijs Perevoščikovs.

Nav kovids, bet jāuzmanās

Speciālisti norāda, ka pērtiķu bakas nav salīdzināmas ar Covid-19, kas izplatījās strauji un gaisa pilienu veidā. Lai inficētos, nepieciešams tuvs, ciešs kontakts ar citu - tātad saslimušo - cilvēku, infekcija neizplatās strauji, stāsta epidemiologs. Līdz ar to arī drošības pasākumi nav tik stingri attiecībā uz kontaktpersonām. Tāda mājas karantīna, kāda bija Covid-19 pandēmijas laikā, pērtiķu baku gadījumā nav paredzēta, jo infekcija norit lēni un tā nav īpaši lipīga. Izskanējusi informācija, ka ar pērtiķu bakām var saslimt vienīgi seksuālo kontaktu ceļā. Tā gan ir, gan nav taisnība.

Atbilstoši pašlaik esošai informācijai, ļoti daudzi saslimušie ir homoseksuālas orientācijas vīrieši, tāpēc viens no saslimšanas novēršanas veidiem ir ieteikums izmantot prezervatīvu gadījuma rakstura seksuālās darbībās. Tomēr tas ir nepietiekams, jo, kā norāda Pasaules veselības organizācija, šīs slimības izplatībā būtisks ir ciešs infekcijas skartas personas ādas vai ar izdalījumiem skarta apģērba kontakts ar neinficētu personu, kas var notikt, piemēram, vienā mājsaimniecībā.

Informācija, ka daudzi inficētie ir homoseksuālas orientācijas vīrieši, rada pamatu izteikt pieņēmumus, ka ir novērojams bioterorisms. Kāda homofobiski noskaņota persona, zinot pērtiķu baku vīrusa epidemioloģiju, inficēja vienam vai vairākiem aktīviem homoseksuāliem vīriešiem slimības dīgļus.

Visai līdzīgs bioterorisma gadījums, bet pret narkomāniem, notika 2009. gadā Skotijā, kad kāds nezināms ļaundaris nelegālā apritē nokļuvušam heroīnam bija pievienojis Sibīrijas mēra sporas. Incidenta laikā inficējās 47 narkomāni, no kuriem 13 nomira.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā infektoloģe Ludmila Vīksna, raksturojot slimības gaitu, pastāstīja, ka pacientam ir ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 38 vai 39 grādiem, stipras galvassāpes, muguras sāpes, izsitumi, kas var rasties arī uz plaukstām un pēdām, kā arī limfātisko mezglu palielināšanos - šis simptoms varot vedināt ārstu vai pacientu meklēt diagnozi pērtiķu baku virzienā. Tiesa, kā atzina infektoloģe, Latvijā nav lielas pieredzes ar šo slimību, jo tāda te nekad nav bijusi reģistrēta. Lielākā pieredze ir ASV, no tās mācās arī Latvija.

Ludmila Vīksna arī pastāstīja, ka pērtiķu gripa ir pašlimitējoša slimība, kas nozīmē, ka pacients to izslimo, nelietojot nekādu īpašu medikamentozu terapiju tieši pērtiķu bakām. Lielākoties tā beidzas bez nopietnām sekām, taču ārste minēja, ka Latvija gatavojas iepirkt nelielu daudzumu medikamentu, kas ir paredzēti specifiskai baku ārstēšanai.

Pašlaik plašākais jebkad novērotais uzliesmojums

Pasaules veselības organizācijā stāsta, ka pērtiķu baku vīruss pamatā cilvēkam tiek nodots no dzīvniekiem, bet vīrusa nodošana no cilvēka uz cilvēku līdz šim bijusi ļoti retos gadījumos. Pērtiķu gripa ir reta vīrusu zoonoze, kas ir sastopama attālos Centrālās un Rietumu Āfrikas reģionos. Pret pērtiķu gripu nav specifiskas vakcīnas vai ārstēšanas metodes, tomēr baku vakcīna var pasargāt arī pret pērtiķu bakām.

Slimības simptomi ir līdzīgi tiem, kurus novēro ar parastām bakām, tiesa, simptomi ir vājāki. Bakas kā slimība tika izskausta pasaulē 1980. gadā, un, kopš ir pārtraukta vakcinācija pret bakām, tieši pērtiķu bakas kļuvušas par šīs vīrusa grupas izplatītāko infekciju slimību cilvēkiem, lai gan, protams, saslimšanas gadījumu skaitu nevar salīdzināt ne ar gripas, ne Covid-19 izplatību.

Pirmoreiz pērtiķu baku gadījumi atklāti 1970. gadā Kongo demokrātiskajā republikā (tolaik - Zairā), un ar šīm bakām saslima deviņgadīgs puika no reģiona, kur parastās bakas bija apturētas 1968. gadā. Kopš tā laika lielākā daļa pērtiķu baku gadījumu tiek reģistrēti lauku reģionos tropu mežu tuvumā. Tieši Kongo upes reģions ir pērtiķu gripas endēmiskais reģions. Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka 1996.-1997. gadā notika plašs pērtiķu baku uzliesmojums.

Savukārt 2003. gadā pērtiķu baku gadījumi reģistrēti Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā bija pirmā reize, kad šī slimība tika atklāta ārpus Āfrikas kontinenta. Cilvēki ASV saslima no mājdzīvniekiem - suņiem, kuri savukārt vīrusu bija ieguvuši no grauzējiem, kas ieceļojuši no Āfrikas. Kopš 1970. gada saslimšanas gadījumi reģistrēti desmit Āfrikas valstīs, piemēram, Kamerūnā, Nigērijā un citās. 2017. gadā Nigērijā notika pēdējais lielākais slimības uzliesmojums - slimība skāra vairāk nekā 40 cilvēku.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā