Starptautiskais forums: par tabakas kaitējuma mazināšanu jārunā objektīviem datiem

Lielākā daļa pasaules valstu tabakas smēķēšanas ierobežošanā balstās uz stingriem kontroles un tabakas produktus ierobežojošiem pasākumiem. Lai gan līdzšinējie priekšstati liek domāt, ka ir jāpastiprina tabakas kontroles pasākumi, datu analīze parāda, ka līdzšinējai Pasaules veselības organizācijas politikai ir ierobežota ietekme uz tabakas izraisītu mirstību, Varšavā Polijā notikušajā starptautiskajā nikotīna forumā norādīja Zviedrijas eksperts, Tabakas izpētes institūta pētnieks dr. Larss M. Ramštrēms.
©depositphotos.com

Tabakas kaitējuma mazināšanai veltītā ikgadējā foruma vadmotīvs bija kaitējuma mazināšanas pieeja tabakas lietošanā kā reāls instruments smēķēšanas izraisītas mirstības samazināšanā.

Sabiedrībai ir tiesības zināt datus

Starptautiskais forums tiek organizēts kopš 2014. gada, un šogad tas notika jau devīto reizi. Šis forums ir pasaulē vienīgā starptautiskā konference, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta drošākiem nikotīna produktiem, kas var palīdzēt cilvēkiem atmest cigarešu smēķēšanu. Forumā pasaules vadošie nozares eksperti un pārstāvji runāja un diskutēja par zinātniskiem, normatīviem, kā arī politisko iniciatīvu jautājumiem, kas saistīti ar mazāk kaitīgiem nikotīna izstrādājumiem un to lomu tabakas radītā kaitējuma mazināšanā. Šā gada starptautiskās konferences pamattēma bija tabakas radītā kaitējuma mazināšana.

Eksperti kārtējo reizi pievērsās joprojām augstajiem smēķēšanas izplatības rādītājiem Eiropas reģionā, jo, neraugoties uz dažādiem pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu smēķēšanu, joprojām miljoni iedzīvotāju Eiropā un vairāk nekā viens miljards pasaules iedzīvotāju ir aktīvi smēķētāji. Tabakas smēķēšana ir viens no vēža saslimstības riskiem, un īpaši tas saistīts ar tradicionālo tabakas produktu lietošanu ikdienā. Zināms, ka atteikties no tabakas lietošanas ir sarežģīts process, un pēdējos gados daudzi smēķētāji aizvieto parasto smēķēšanu ar samazināta riska produktiem, kas nodara mazāku kaitējumu nekā degošās cigaretes. Taču sabiedrībai trūkst informācijas par to, kas ir kaitējuma mazināšana un kāda loma tajā ir alternatīviem produktiem.

Patras universitātes un Rietumatikas Sabiedrības veselības institūta (Grieķija) vecākais pētnieks Konstantīns Farsalinoss uzsvēra, ka

būtiski ir runāt par nevienlīdzības novēršanu un veicināt pieejamību kaitējuma mazināšanai, kas nozīmētu iespēju izvēlēties, tas arī nozīmētu iespēju atteikties no parasto cigarešu smēķēšanas par labu alternatīviem produktiem.

Eksperts uzsvēra, ka kaitējuma mazināšanā un smēķēšanas ierobežošanā svarīgi ir nodrošināt ikvienam iedzīvotājam iespēju saņemt patiesu informāciju par to, kas ir tabakas kaitējuma mazināšana. Turklāt tas ir svarīgi gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem. Viņaprāt, nedrīkst nedzirdēt un neņemt vērā datus par to, ka miljoni iedzīvotāju ir atteikušies no parasto cigarešu smēķēšanas, izmantojot kaitējuma mazināšanu, proti, pārejot uz alternatīviem produktiem, kas būtiski mazina dažādu slimību risku. K. Farsalinoss minēja, ka, runājot par sabiedrības veselības pētījumiem un neraugoties uz vairākiem mūsdienu pētījumiem saistībā ar tabakas lietošanu, nereti tiek ignorēti dati par alternatīviem tabakas produktiem, kas neesot pareizi. Kaitējuma mazināšanas ideja ir mudināt cilvēkus atteikties no vecajām kaitīgajām cigaretēm, savukārt, ja neizdodas atmest pilnībā, tad lietot drošākas alternatīvas, tādējādi mazinot potenciālo kaitējumu veselībai.

Pētnieks: ne vienmēr stingra politika nes gaidītos rezultātus

Tabakas izpētes institūta pētnieks dr. Larss M. Ramštrēms iepazīstināja ar pētījumu, kurā salīdzinājis tabakas kontroles pasākumus un smēķēšanas izraisītās mirstības rādītājus dažādās Eiropas valstīs. Katras valsts līmenī tabakas kontrole parasti ietver pasākumu ieviešanu, kas saskan ar Pasaules veselības organizācijas politiku un kas paredz darbības sešās jomās: tabakas lietošanas kontrole un profilakses programmas, iedzīvotāju pasargāšana no tabakas smēķēšanas, atbalsts smēķēšanas pārtraukšanai, brīdinājumi par tabakas smēķēšanas kaitīgumu, pastiprināti brīdinājumi un tabakas reklāmas ierobežojumi, kā arī paaugstinātas nodokļu likmes tabakai.

Tabakas kontroles pasākumu ieviešanas rādītājs par visām Eiropas valstīm izteikts punktos, un visaugstākais tas ir Lielbritānijā (80), bet viszemākais - Vācijā (40). Baltijas valstīs rādītājs ir līdzīgs - Igaunijā un Latvijā tas ir 49, Lietuvā - 48. Pēc Larsa M. Ramštrēma teiktā, šo rādītāju var analizēt kontekstā ar tabakas smēķēšanas izraisīto nāves gadījumu skaitu. Šie dati parāda, ka zemākā mirstība ir Norvēģijā un Zviedrijā, bet augstākā mirstība Eiropas reģionā ir Ukrainā, Krievijā un Bulgārijā. Savietojot šos datus un analizējot, pētnieks nonācis pie secinājuma, ka ne vienmēr stingrai tabakas kontroles politikai ir likumsakarīga saistība ar zemiem mirstības rādītājiem saistībā ar tabakas smēķēšanu. Piemēram, Lielbritānijā, kur ir augstākais kontroles mehānismu ieviešanas rādītājs, tabakas smēķēšanas izraisīta mirstība ir zem vidējā līmeņa Eiropā, taču tieši tāpat ir Vācijā, kur, kā norādīja L. M. Ramštrēms, tabakas kontroles pasākumu ieviešanas rādītājs ir zems. Zemākie mirstības rādītāji vīriešiem Zviedrijā un Norvēģijā saistāmi ar citu pieeju tabakas kontrolē un pieeju alternatīviem produktiem, piemēram, tā saucamajam snusam. Savukārt dati par sieviešu mirstību praktiski neparāda korelāciju starp stingru tabakas aizlieguma politiku un mirstību no smēķēšanas izraisītas nāves.

Tāpēc L. M. Ramštrēms secina:

lai gan līdzšinējie priekšstati mums liek domāt un brīdina, ka ir jāpastiprina tabakas kontroles pasākumi, pētījums parāda, ka līdzšinējai PVO politikai ir ierobežota ietekme uz tabakas izraisītu mirstību.

“Ar šīs politikas pasākumu ieviešanas pastiprināšanu vien ir par maz,” uzsvēra pētnieks. Viņš arī atsaucas uz divu citu zinātnieku (R. Bīglehola un R. Bonitas) secinājumu, ka PVO politika nav balstīta jaunākajos pētījumos, kuros ir analizēta alternatīvo tabakas produktu loma tabakas smēķēšanas pārtraukšanā, no tabakas smēķēšanas uz mazāk kaitējošiem produktiem. Pēc pētnieku domām, tieši tā ir tabakas kaitējuma mazināšana, taču līdz šim no PVO puses uztverta vairāk negatīvā gaisotnē. “Ar tabakas smēķēšanu saistītās mirstības novēršanas atslēga ir tabakas kaitējuma mazināšanas politika,” sacīja L. M. Ramštrēms. “Tas ir veids, kā pāriet no lielāka kaitējuma, ko nodara smēķēšana, uz mazāka kaitējuma produktiem.” Viņaprāt, ir jārunā plašāk, ko nozīmē tabakas kaitējuma mazināšana, jo mērķis ir novērst saslimstību ar vēzi un citām slimībām, ko izraisa parasto cigarešu smēķēšana.