Gatavo maku gripu vakcīnu iepirkumam

Gatavojoties šī rudens gripas sezonai, Veselības ministrija paredzējusi iegādāties vairāk nekā simt tūkstošus pretgripas vakcīnu. Valsts apmaksāta vakcīna būs paredzēta riska grupām, bet gadījumā, ja cilvēku vēlme vakcinēties nebūs augsta, vakcīnas varētu piedāvāt arī citiem iedzīvotājiem, kuriem tās pašlaik ir par maksu.
GRIPAS epidēmijas novēršanai rekomendē iepirkt 109 656 vakcīnu devas, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā aizvadītās ziemas gripas epidēmijas laikam ©Andrius Ufartas/F64

Veselības ministrija sagatavojusi ziņojumu valdībai, kurā apraksta pretgripas vakcināciju iepriekšējos divos gados, kas sakrīt ar Covid-19 pandēmiju.

Prognozē smagāku gripas epidēmiju

Gripas sezona vidēji ilgst no oktobra līdz nākamā gada aprīlim. Gripas epidēmija var ilgt no sešām līdz pat 12 nedēļām, bet gripas vīrusu cirkulācija turpinās arī pēc epidēmijas beigām. Katru gadu ar gripu pārslimo vidēji desmit procenti iedzīvotāju. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš seniori un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, tāpēc arī gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi ir cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

Pēdējo gripas sezonu laikā no gripas ir miris 391 Latvijas iedzīvotājs, tajā skaitā arī bērni un grūtnieces. Tiesa, pēdējos gados mirstība no gripas izraisītajām komplikācijām samazinājās. 2017./2018. gada gripas epidēmijā nomira 91 cilvēks (tas pēdējo piecu gadu laikā ir augstākais nāves gadījumu skaits), bet pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā no gripas nenomira neviens cilvēks. Epidemiologi to izskaidro ar vienu apstākli - gripas izplatību pozitīvā ziņā ietekmēja koronavīrusa dēļ ieviestie drošības pasākumi. Savukārt šajā gadā Latvijā tomēr nācās izsludināt arī gripas epidēmiju, jo martā gripas izplatība bija palielinājusies divkārt. Šogad no gripas nomira trīs cilvēki.

Pasaules veselības organizācija iesaka gatavoties gripas un SARS-CoV-2 kopējai cirkulācijai. Ņemot vērā, ka plaša gripas epidēmija nav bijusi jau divas sezonas, gripas izplatības risks nākamajā sezonā pieaug. Veselības ministrija prognozē: ja rudenī netiks ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, var paredzēt strauju gripas infekcijas izplatību.

Vakcinējās vien 6%, rīkosies elastīgāk

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka vakcinācijas aptverei pret sezonālo gripu riska grupās vajadzētu sasniegt vismaz 75 procentus. Latvijā nekad tik augsti vakcinācijas rādītāji nav bijuši un vakcinācijas aptvere pret gripu joprojām ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. 2020./2021. gada gripas sezonā pret gripu vakcinējās apmēram seši procenti Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, ar valsts apmaksātu vakcīnu vakcinējās vairāk nekā 23 000 bērnu līdz divu gadu vecumam, pieci tūkstoši grūtnieču, 7027 sociālās aprūpes centru iemītnieki un 1739 šo centru darbinieki. Vakcinējās arī vairāk nekā 7000 ārstniecības iestāžu darbinieku, kā arī vairāk nekā 13 000 citu riska grupu pacientu.

Izvērtējot iepriekšējo gadu vakcinācijas procesu, Veselības ministrija secinājusi, ka nav nostrādājusi kārtība, kad cilvēkiem, kuri vēlas vakcinēties, no sākuma nepieciešama ģimenes ārsta recepte, tad pašiem jāiegādājas vakcīna un jādodas atpakaļ uz ģimenes ārsta praksi vakcinēties.

Arī gaidāmajā gripas sezonā par valsts budžeta naudu plānots vakcinēt riska grupas, taču Veselības ministrija cer rīkoties elastīgāk, proti, ja Slimību profilakses un kontroles centrs konstatētu, ka riska grupas nevakcinējas tik raiti un neizlieto pretgripas vakcīnu krājumus, centrs būs tiesīgs no 1. novembra pretgripas vakcīnas piedāvāt nākamajām divām mērķa grupām - bērniem vecumā no diviem līdz 17 gadiem un iedzīvotājiem vecuma grupā virs 50 gadiem, bet no 1. decembra - visai sabiedrībai, kamēr būs pieejamas centralizēti iegādātās pretgripas vakcīnas.

Gripas vakcīnas izķer vai arī tās visas paliek pāri

Interesants Veselības ministrijas ziņojumā ir apraksts, kā veidojas gripas vakcīnu iepirkuma plānošana. Pretgripas vakcīna ir derīga tikai vienai sezonai, kā arī vakcinācijas nodrošinātā imunitāte ilgst tikai vienu sezonu, par valsts budžeta līdzekļiem iepirktās vakcīnas ir derīgas tikai attiecīgajā gripas sezonā. Tāpēc

ir sarežģīti plānot valsts iepirkumam nepieciešamo pretgripas vakcīnu apjomu, jo neizlietotās vakcīnas, beidzoties gripas sezonai, ir jāiznīcina.

Citu valstu pieredze rāda, ka lielākoties gripas vakcīnu pietrūkst, īpaši, ja gripas sezona ir smaga un ir liels pieprasījums pēc vakcīnām. Ir gripas sezonas, kad to sākumā novēro vakcīnu trūkumu, kas sezonas beigās pārtop par pārpalikumu. “Šo paradoksālo situāciju izraisa gripas sezonas laiks un smagums, kopējais vakcīnu piedāvājums sezonā un kopējais vakcīnu piedāvājums maksimālā vakcīnu pieprasījuma laikā,” skaidro Veselības ministrijā. Piemēram, 2021. gadā Apvienotajā Karalistē valdība iznīcināja apmēram 1,7 miljonus pretgripas vakcīnas devu, kas palika pāri no valsts centralizēti iepirktajām vakcīnām. Vienlaikus gripas vakcīnu pārpalikums kādā sezonā var novest arī pie tā, ka nākamajās gripas sezonās valstis atkal vēlas pasūtīt mazāku vakcīnu daudzumu (arī vakcīnu ražotāji samazina savus ražošanas apjomus), kas savukārt atkal var novest pie vakcīnu trūkuma, īpaši situācijā, ja nākamā gripas epidēmija ir smaga un ir augsts pieprasījums pēc vakcīnām.

Latvijā no 185 000 pretgripas vakcīnas devām, kuras tika iepirktas valsts iepirkumā iepriekšējai gripas sezonai, riska grupu vakcinēšanai tika izlietotas 98 856 devas.

Rekomendē nopirkt simt tūkstošus vakcīnu devu

Veselības ministrijas Imūnbioloģisko preparātu valsts iepirkumu plānošanas darba grupa nākamajai gripas epidēmijas sezonai iesaka “visām riska grupām paredzēt 20 procentu vakcinācijas aptveres pieaugumu” un rekomendē par valsts budžeta līdzekļiem iepirkt 109 656 vakcīnu devas.

Šāda apjoma vakcīnu iegādei provizoriski nepieciešami 1 465 005 eiro. Veselības ministrijā skaidro, ka izmaksas tika aprēķinātas pēc iepriekšējās sezonas iepirkuma cenām, pierēķinot klāt 15 procentu pieaugumu un prognozējot, ka cena varētu palielināties inflācijas dēļ. Vēl papildus 170 113 eiro būtu nepieciešami vakcinācijas manipulāciju apmaksai, un šo finansējumu Veselības ministrija lūdz iedalīt no vakcīnām paredzētās naudas.

No Veselības ministrijas sagatavotā dokumenta valdībai izriet, ka vienā no budžeta apakšprogrammām ir finansējuma atlikums - 767 779 eiro no gripas vakcīnu iegādei piešķirtā finansējuma, tāpēc Veselības ministrija aicina to saglabāt kā neizmantotos valsts budžeta asignējumus, ko ministrija tad pieprasītu 2023. gadā no valsts budžeta kā rezervi vakcīnu iegādei nākamajā gadā. “Veselības ministrijas priekšlikums ir finansējuma atlikumu saglabāt kā neizlietoto rezervi, lai, kāpinot vakcinācijas aptveri, tai būtu pieejami finanšu resursi gripas vakcīnu iegādei un ievadei,” skaidro ministrijā. Ņemot vērā aprakstītās “spēles ar eiro”, neatbildēts palicis jautājums - cik tūkstoši vai miljoni eiro ir nepieciešami pašlaik, lai rudenī sāktu vakcinēt pret gripu?

Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders „Neatkarīgajai” skaidro, ka papildu līdzekļi tomēr nav nepieciešami - finansējums gripas vakcīnu iegādei jau ir paredzēts 2022. gada budžetā, kā arī plānotais vakcīnu apjoms - 109,6 tūkstoši devu ir pasūtītas. “Ziņojumā ir aprakstīta problemātika saistībā ar gripas vakcīnu apjoma plānošanu un gripas vakcīnu specifiku,” dokumenta jēgu skaidro O. Šneiders.

Kopumā veselības nozares budžetā paredzētais finansējums gripas vakcīnu iegādei ir divi miljoni eiro, taču nepieciešamo vakcīnu devu iegādei vajadzīgs mazāks finansējums - tikai 1,4 miljoni eiro. “Tāpēc arī ziņojumā aprakstīta nepieciešamība veikt līdzekļu pārdali nozares budžeta apakšprogrammu ietvaros,” saka O. Šneiders.