Onkologi: Latvijā vēža pacientu dzīvildze ir būtiski zemāka nekā vidēji Eiropā

Rudenī onkologi un pacientu organizācijas īpaši pievērš uzmanību vēža skrīningam un agrīnas diagnostikas nozīmei kampaņā, īpaši aicinot sievietes pārbaudīt krūšu veselību.
©Publicitātes foto

Taču cilvēku veselība un spēja cīnīties ar ļaundabīgu audzēju nav atkarīga vienīgi no profilakses pasākumiem.

“Sabiedrībai un mums, ārstiem, arvien vairāk ir jārunā arī par ārstēšanas pieejamību, kas Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs, un par mirstības no vēža samazināšanu, kur savukārt mēs esam pirmajā vietā,” norāda Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa. Mediķi īpaši uzsver kompensējamo medikamentu pieejamības problēmu, kas Latvijā vēža ārstēšanā ir viena no svarīgākajām. Krūts vēzis joprojām ir biežākā onkoloģiskā slimība sievietēm visā pasaulē, un tieši par šo slimību pašlaik runā ārsti.

Skrīningam arvien atsaucas ļoti maz sieviešu

Onkoloģijā pastāv saistība starp finansējumu, vēža pacientu piecu gadu dzīvildzi, medikamentu pieejamību un mirstības rādītājiem, uzsver onkologi. Šos jautājumus Veselības ministrija iecerējusi risināt ar Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.-2024. gadam, ko šogad apstiprināja valdība. Ieplānots, ka šī plāna izpildi uzraudzīs īpaša ekspertu grupa, taču, kā atzīst onkoloģe ķīmijterapeite Aija Geriņa-Bērziņa, informācijas par šīs grupas darbību nav. Acīmredzot šajā jautājumā jānogaida, līdz ministrijai būs jauna politiskā vadība.

Par galvenajām prioritātēm krūts vēža ārstēšanā A. Geriņa-Bērziņa min agrīnu diagnostiku un skrīningu.

“Diemžēl Latvijā joprojām ir ļoti zema skrīninga aptvere, tas nozīmē, ka ne visas sievietes, kas saņem uzaicinājumu veikt bezmaksas mamogrāfiju, to izmanto,”

stāsta ārste. Šo iespēju izmanto tikai apmērām 45 procenti sieviešu, un Covid-19 pandēmijas laikā tie vispār bija tikai 38 procenti.

A.Geriņa-Bērziņa turpina: “Mūsu mērķis, lai skrīninga aptvere būtu 99 procenti, un šeit ir svarīgs izglītojošais darbs gan ar sabiedrību, gan ģimenes ārstu praksēm. No šī gada jūlija ir ieviesta dubultā mamogrāfijas izmeklējuma kontrole, kad mamogrāfiju vērtē divi speciālisti, lai nepalaistu garām mazos audzējus. Lai veiksmīgāk pārraudzītu skrīninga procesu un palīdzētu ģimenes ārstiem, būtu jāveido atsevišķa skrīninga vienība jeb struktūra, kas koordinētu šo procesu.”

Cerība, ka nākamgad vēža ārstēšanai nauda neapsīks

“Mums trūkst inovatīvo medikamentu krūts vēža pacientēm. It īpaši, ja mēs runājam par metastātiskām pacientēm, kur slimība ir progresējusi. Pietrūkst jauno inovatīvo medikamentu, kas dotu iespēju pacientei dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk,” saka ķīmijterapeite A. Geriņa-Bērziņa. Pasaulē daudz tiek domāts tieši par vēža pacienta dzīves kvalitāti, un par to būtu pastiprināti jādomā arī Latvijā.

Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja Alinta Hegmane arī uzsver kompensējamo medikamentu nepieejamību. Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā slimība sievietēm visā pasaulē, un arī Latvijā pēdējos gados saistībā ar krūts vēža profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu ir virkne pozitīvu pārmaiņu. “Skrīningā mamogrāfijas izmeklējumā iegūtos attēlus kopš šā gada izvērtē divi speciālisti. Krūts vēža operāciju jeb mastektomiju pārcietušajām sievietēm tagad ir pieejama valsts apmaksāta krūts rekonstrukcija,” saka A. Hegmane. “Paātrināti līdz izmeklējumiem un ārstēšanai nonāks tās pacientes, kurām ir vēža recidīvs jeb slimība ir atgriezusies. Onkoloģija saņēmusi lielāku valsts finansējumu, taču vajadzību joprojām ir daudz, īpaši jāpiemin kompensējamo medikamentu nepietiekamā pieejamība, ģenētiskie testi, lai personalizēti izvēlētos ārstēšanu, atbalsta sistēma pacientiem.” Ārste uzsver, ka krūts vēzis nešķiro - tas var skart ikvienu sievieti. Katra paša izvēle ir rūpes par savu un tuvinieku veselību, lai atklātu slimību agrīni, bet valsts atbildība ir nodrošināt efektīvu ārstēšanu, kas pagarina dzīvi.

Zems finansējums zālēm, augstāka mirstība

Latvijā pašlaik nav tādu datu, kas ļautu secināt, kā pieejamība zālēm ietekmē mirstību no vēža, taču, pēc Eiropas pētījumu datiem, ir pierādīta izteikta sasaiste starp medikamentu pieejamību un vēža pacientu dzīvildzi. “Ja mums ir iespēja pacientēm izrakstīt jaunāko terapiju, kas, pēc vadlīnijām, ir pierādīta kā visefektīvākā, tad šīs pacientes dzīvo ilgāk.

Latvijā vēža pacientu dzīvildze ir par 12 procentiem zemāka nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Tas nozīmē, ka Latvijas sievietēm iespēja nodzīvot šos piecus gadus ir par 12 procentiem mazāka, nekā tas būtu Eiropas Savienības pacientēm,”

secina A. Geriņa-Bērziņa. Ja salīdzina, piemēram, ar Skandināviju, atšķirība ir pat 20 procenti.

“Ja mums būtu labāka pieejamība jaunākiem medikamentiem, kas saskaņā ar vadlīnijām ir gan pirmajā līnijā sievietēm ar sākotnēju krūts vēzi, gan jau ar izplatītu krūts vēzi, tad, protams, šie mirstības rādītāji būtu labāki nekā tagad. Tie ir nopietnu pētījumu dati, kurus nevar neņemt vērā,” saka ārste. Latvijā mirstība no vēža ir augstāka par pārējām Baltijas valstīm, nerunājot par citām Eiropas valstīm. Ja kaut kur mēs ieņemam pirmo vietu, tad mirstības ziņā no vēža, tajā skaitā arī krūts vēža. Savukārt medikamentu pieejamības ziņā mēs esam pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, bet starp Eiropas valstīm dalām šo pēdējo vietu ar Rumāniju.

Onkologi arī secinājuši, ka mūsu valstī medikamentu kompensācijas sistēma ir smagnēja. “Neatkarīgā” rakstīja par pētījumu, kurā izpētīts, ka Latvijā paiet pieci līdz septiņi gadi, līdz inovatīvais medikaments ir sagaidījis savu kompensācijas rindu, bet, piemēram, Vācijā jauno medikamentu pieejamība ārstēšanā tiek nodrošināta mēneša vai pusotra mēneša laikā. Stāvot garajā rindā uz kompensāciju, bieži vien šajos piecos gados vadlīnijās jau ir pilnīgi cits medikaments pie konkrētās indikācijas, kas ir efektīvāks. “Cik fleksibla ir medikamentu kompensācijas sistēma Latvijā, lai mēs nevis vilktos nopakaļ, bet ietu līdzi Eiropas līmenim. Mēs gribētu, lai speciālistu iesaiste būtu lielāka, sastādot nepieciešamo pretvēža kompensējamo zāļu sarakstu,” saka ārste.

Onkologus bažīgus dara arī nākamā gada finansējums onkoloģijai. Šogad tika piešķirti 20 miljoni eiro vēža ārstēšanas medikamentiem, tik liela summa iepriekš nekad nebija piešķirta, tomēr ar šo piešķirto naudu inovatīvo terapiju bija iespējams nodrošināt tikai vienai ceturtdaļai pacientu, tajā skaitā krūts vēža pacientēm. “Labdarības organizācijas nevar “aizlāpīt” mūsu valsts medicīnas sistēmas nepilnības caurumus, tāpēc finansējums zālēm ir jāplāno ar ikgadēju pieaugumu. Ņemot vērā gan politiskos, gan ekonomiskos notikumus pasaulē, nākamais gads rada zināmas bažas - vai tas negatīvi neietekmēs pretvēža terapijas pieejamību Latvijas pacientiem,” secina A. Geriņa-Bērziņa.