Zāles varētu trūkt pat līdz pavasarim

Pretēji pacientu un ģimenes ārstu novērojumiem, Veselības ministrija secina, ka situācija ar zāļu pieejamību nav kritiska, jo saaukstēšanās zāles, pretsāpju līdzekļi un antibiotikas nav pieejamas īslaicīgi. Skaidrojot apstākļus, ministrija uzsver, ka tā situācijai nepārtraukti seko līdzi, bet speciāla krīzes plāna nav un pašlaik nav vajadzīgs, jo ir iespējams izmantot ierasto mehānismu. Piemēram, ļaut komersantiem ievest Latvijā nereģistrētas zāles.
©Depositphotos.com

Ja slimniekam ir vajadzīgas konkrētas zāles, kuru noteiktā aptiekā nav, visbiežāk būs iespējams atrast citu medikamentu ar tādu pašu iedarbību, “Neatkarīgajai” apgalvo Zāļu valsts aģentūrā. Tā kā vistiešāk zāļu problēma skar antibiotikas un to bērniem paredzētās zāļu formas, farmācijas eksperti uzsver, ka antibiotikas jālieto piesardzīgi, tikai ar ārsta recepti, un atgādina, ka antibiotikas neārstē vīrusu slimības. Nemierā ar situāciju ir ģimenes ārsti, un nākamnedēļ šo jautājumu skatīs arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija.

Tik daudzi slimo, ka zāles nespēj piegādāt

Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka situācija pēdējo nedēļu laikā nav mainījusies. Ņemot vērā iedzīvotāju augsto saslimstību ar dažādām vīrusu slimībām, ir liels pieprasījums pēc pretsāpju un pretsaaukstēšanās medikamentiem, kā arī antibiotikām.

Zāļu nepieejamībai ir vairāki iemesli - slimību sezona un augsts pieprasījums, taču eksperti drīzāk to raksturo nevis kā totālu problēmu, kad zāļu nav vispār, bet “zāļu ar konkrētu nosaukumu īslaicīga nepieejamība”. “Īslaicīga zāļu nepieejamība nozīmē to, ka zāles uz laiku nav pieejamas,” - tā situāciju paskaidro Dita Okmane. “Antibiotiku piegādes Latvijai notiek, un lieltirgotavas aptiekām piegādā antibiotikas,

tajā skaitā piegādā bērniem paredzētās antibiotikas. Tomēr, ņemot vērā sezonālo ietekmi un līdz ar to paaugstināto pieprasījumu pēc šīm zālēm šobrīd, redzam arī, ka ir brīži, kad pieprasījums pēc antibiotikām pārsniedz piegāžu apjomus.” Tādēļ Zāļu valsts aģentūra katru dienu uzrunā arī zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekus un izsniedz komersantiem vēl papildu atļaujas izplatīt antibiotikas, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu zāļu pieejamību pacientiem.

Paskaidrojot, kāpēc rodas zāļu pieejamības pārtraukumi, Dita Okmane skaidro, ka zāļu piegāžu pārtraukumi rodas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ražošanas aizkavēšanās un kapacitātes problēmas - trūkst personāla un iepakojuma materiālu, kā arī ir palielināts pieprasījums. Antibiotiku ražotāji lielākoties norādījuši, ka pašlaik saskaras ar ražošanas sarežģījumiem un paaugstinātu pieprasījumu pēc antibiotikām. “Diemžēl pat lielākās Eiropas valstis saskaras ar antibiotiku pieejamības pārtraukumiem un, tāpat kā Latvija, visā Eiropas mērogā tiecas rast risinājumus šajā situācijā,” uzsver Dita Okmane. Situāciju, kad nav pieejamas konkrētas antibiotikas un nav arī citu līdzīgu, var raksturot ar amoksicilīna piemēru, kad - ja šo zāļu nav aptiekā - jāparaksta jau nākamās līnijas zāles.

Krīzes nav, tikai īslaicīgas problēmas

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska saka, ka situācija ir ļoti nopietna un zāļu nepieejamības dēļ nākas pacientus sūtīt ārstēties uz slimnīcu, kur ir zāļu krājumi. Ja zāles būtu, pacienti ārstētos mājās. Viņa norāda, ka pietrūkst pamata antibiotiku. Lauku ģimenes ārstu asociācija par radušos situāciju lūdz skaidrojumu Veselības ministrijai un Saeimai, un jau nākamnedēļ arī Saeimas komisija sanāks uz sēdi par šo jautājumu.

Veselības ministrijā savukārt “Neatkarīgajai” skaidro, ka gan ministrija, gan atbildīgā iestāde - Zāļu valsts aģentūra - pastiprināti seko situācijai, uzauga to un ir informēta par īstenotajām un plānotajām lieltirgotavu piegādēm. Zāļu valsts aģentūrai arī ir iespēja izsniegt atļaujas nereģistrētu zāļu ievešanai, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību pieauguša pieprasījuma apstākļos. “Slimnīcām no Covid-19 epidēmijas sākuma ir prasība turēt medikamentu, tajā skaitā antibiotiku, krājumu, lai šādi īslaicīgi apgrūtinājumi neietekmētu darbu,” saka ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Tā kā atslēgas vārds atbildīgo iestāžu atbildēs ir “īslaicīgs”, varam secināt, ka situācija netiek vērtēta kā traģiska un īpašu krīzes izejas plānu nevajag. Tomēr kā rīkoties saslimušajam iedzīvotājam vai viņa radam, kurš apstaigājis virkni aptieku un nevar atrast ne pretsāpju zāles, ne izrakstītās antibiotikas?

Zāļu aģentūrā “Neatkarīgajai” sacīja, ka pašlaik ir divas prognozes, kad situācija ar zāļu pieejamību normalizēsies. Optimistiskais scenārijs ir tāds, ka zāles būs normālā veidā pieejamas, sākot jau ar janvāra beigām, savukārt pesimistiskais scenārijs - tikai marta beigās.

Ko lietot, kā ārstēties?

Situācijā, ja kādas konkrētas zāles aptiekā nav pieejamas, daudzos gadījumos tās ir aizstājamas ar citiem līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem, skaidro Zāļu valsts aģentūrā. Par iespējamajiem risinājumiem jājautā farmaceitam. Ja risinājumu neizdodas atrast, pacientam ir svarīgi sazināties ar ārstu, lai izvērtētu citas alternatīvas. Bet var būt situācija, kad ģimenes ārstam jālūdz izrakstīt zāles vēlreiz, ja aptiekā atklājies, ka konkrēto zāļu nav (amoksicilīna piemērs). Pašlaik ārsti jau zina, kāda ir situācija, un izraksta par divas receptes - pamata un rezerves - vai arī zvana uz vietējo aptieku.

Ja nepieciešamas pretsaaukstēšanās zāles, Zāļu valsts aģentūra aicina atcerēties, ka simptomātiskai ārstēšanai pret sāpēm, paaugstinātu temperatūru un iekaisumu bieži vien var izmantot analogas zāles jeb zāles ar citu nosaukumu vai citu aktīvo vielu. Zālēm ir komerciālais nosaukums un aktīvās vielas nosaukums. Piemēram, ir vairākas zāles ar vienādu aktīvo vielu, bet atšķirīgiem nosaukumiem. Piemēram, ibuprofēna vietā var izvēlēties paracetamolu. Tāpat, ja nav pieejamas zāles konkrētā formā, ir iespēja rast risinājumu, izmantojot citas formas zāles (piemēram, bērniem suspensijas vietā var izmantot arī supozitorijus). “Vislabāk būtu, ja jau konsultācijas laikā varētu pārjautāt ārstam, kādai rīcībai jābūt, ja kādas konkrētas zāles nebūs iespējams savlaicīgi iegādāties,” saka D. Okmane.

Antibiotikas vispār jālieto mazāk

Ja pacientam izrakstītās antibiotikas nav pieejamas, ārstam jāizraksta citas antibiotikas. Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļauts plašs antibiotiku klāsts, tās ir zāles ar dažādiem firmas nosaukumiem un dažādām aktīvām vielām. Tomēr, ņemot vērā, ka antibiotikas neārstē vīrusu slimības, jo tās iedarbojas uz baktērijām un paredzētas konkrēto bakteriālo infekciju ārstēšanai, antibiotiku saprātīga lietošana ir kritiski svarīga gan paša pacienta veselībai, gan antibiotiku efektivitātes ilgākai saglabāšanai. “Tādēļ antibiotikas, tostarp amoksicilīnu, nedrīkst lietot nepamatoti - proti, tās nedrīkst lietot tādu slimību ārstēšanai, kurām tās nav paredzētas,” skaidro Zāļu valsts aģentūras eksperti.

Piemēram, antibiotikas nelieto un tās nepalīdz gripas un saaukstēšanās gadījumā, jo šīs slimības ir radījuši vīrusi, bet antibiotikas lietojamas tikai baktēriju izraisītu slimību ārstēšanai.