Vai Eiropa ļaus par vakcīnām rezervēto naudu pirkt vēža zāles?

Veselības ministrijā “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka patiešām šāda iespēja tiek izskatīta, tomēr Latvija tā varēs rīkoties, tikai saņemot Eiropas Komisijas akceptu.

Visvairāk ziedots Nikaragvai

Līdz šim Latvija Covid-19 vakcīnas, redzot, ka tās krājas noliktavu plauktos un netiek izlietotas, ziedoja citām valstīm. Kopumā līdz šim ziedotas vairāk nekā divi miljoni vakcīnu devu. Veselības ministrijas dati rāda, ka visvairāk - turpat 900 000 vakcīnu devu - Latvija ziedojusi Nikaragvai, un tā bija “Comirnaty” vakcīna (ražotājs “BioNTech/Pfizer”). Vairāk nekā miljons vakcīnu devu aizceļojušas uz Pasaules veselības organizācijas tīklu “Covax” - ziedotas gan “Janssen”, gan “Vaxzevria” (ražotājs “Astra Zeneca”) vakcīnas. Trešajā vietā starp mūsu ziedoto vakcīnu saņēmējiem ir Ēģipte - 115 000 “AstraZeneca” vakcīnas devu.

Ziedoto vakcīnu saņēmēju sarakstā ir arī valstis no dažādiem pasaules reģioniem - Tunisija, Moldova, Albānija, Kenija, Vjetnama, Gruzija, Benina, Kosova, Melnkalne. 5000 vakcīnu devu ziedotas Oksfordas universitātei - augstskola saņēmusi vakcīnu “Nuvaxovid”, ko ražo uzņēmums “Novavax”. Veselības ministrijā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka kopējā jau ziedoto vakcīnu finansiālā vērtība ir 22 miljoni eiro, kas, protams, ir ievērojama naudas summa Latvijai, kur pietrūkst finansējuma, piemēram, pretvēža zālēm.

Jau iepirktās vakcīnas: ja neizlietosim, ziedosim

Latvijā ir vēl neizmantotu vakcīnu krājumi, un jautājums ir - vai arī tos valsts ziedos citiem? Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders šādu iespēju neizslēdz: “Visticamāk, sagaidāms būs ziedojums.” Tas būs atkarīgs no tā, kas notiks ar Covid-19 epidēmiju, piemēram, ja šī slimība pārvēršas par sezonālu infekciju, vakcīnas būs nepieciešams mums pašiem. Protams, jāskatās uz vakcīnu derīgumu termiņiem. Pašlaik Latvijā, lai arī apsīkusi, tomēr vakcinācija pret Covid-19 nav pārtraukta.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka noskaidrot faktus par Latvijā uzglabāto vakcīnu vērtību naudā ir sarežģīti, jo par Covid-19 vakcīnām kopumā atbild vismaz četras valsts iestādes. Atbildi uz jautājumu, kāda ir uzkrāto vakcīnu finansiālā vērtība, atbildīgās iestādes nesniedz, jo tā ir konfidenciāla, lai arī par tām samaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Nacionālajā veselības dienestā “Neatkarīgajai” skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Komisijas un vakcīnu ražotāju noslēgtajiem cerību līgumiem sensitīvā informācija, ietverot finanšu informāciju jeb produktu cenas, ir uzskatāma par konfidenciālu un nevar tikt izpausta trešajām personām, līdz ar to Nacionālais veselības dienests nav tiesīgs izpaust informāciju par vakcīnu cenām.

Par vakcīnām rezervēto naudu nopirkt citas zāles

Taču vēl nopietnāks ir jautājums par uzkrātajām vakcīnu rezervēm ir jautājums - ko darīt ar mums rezervētajām vakcīnām, jo tās teorētiski ir jānopērk, samaksājot ne mazu summu. Veselības ministrijā stāsta, ka pašlaik notiek pārrunas ar Eiropas Komisiju par to, lai dalībvalstīm ļautu vakcīnas saņemt pēc vajadzības, nosakot arī garāku termiņu to piegādēm, proti, ne visu daudzumu un ne visu uzreiz. “Jautājums, ko risinām, ir - vai līgumu var pagarināt un vai var pirkt tad, kad vajag, piemēram, ja infekcijai ir sezonāls raksturs,” stāsta O. Šneiders.

Otrs jautājums, ko risina Veselības ministrija, un, kā var saprast no ministrijas sniegtajām atbildēm, šis jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijai vien, - vai būtu iespējams atteikties no daļas vakcīnu un rezervēto naudu izmantot, iegādājoties citus medikamentus. “Mūsu interese būtu par šo pašu naudu nopirkt citu produktu, kas Latvijai ir nepieciešams,” saka Veselības ministrijas pārstāvis. Taču Latvija šo jautājumu vienpersoniski izlemt nevar, tas jārisina kopā ar Eiropas Komisiju. Jāpiebilst, ka te ir runa par vēl nesaražotām vakcīnām, bet tikai pieteiktām. Finansējums, par kādu Latvija pērk vakcīnas, nav publiskojams.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā