Situāciju plaušu vēža pacientu ārstēšanā komentē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem par plaušu vēža diagnostiku un ārstēšanu.
Vai Veselības ministrija ir plānojusi ieviest skrīningu arī plaušu vēža agrīnai atklāšanai, kad iespējas veiksmīgi ārstēt pacientus ir daudzkārt lielākas?
Veselības ministrija pašlaik strādā pie vēža skrīninga izvērtēšanas un uzlabošanas, taču, lai mēs izlemtu par jauna veida skrīninga ieviešanu, mums ir jānovērtē pašreizējie saslimšanas rādītāji, slimības izplatība populācijā un, protams, arī tas, kāda veida skrīnings tas varētu būt. Ja runājam par plaušu vēzi, mēs esam diskutējuši jau iepriekš, bet līdzšinējās diskusijas par plaušu vēža skrīningu apstājās pie tā, kādas ir Latvijas veselības aprūpes iespējas veikt šo skrīningu. Plaušu vēža skrīningam ir nepieciešami zemas staru slodzes datortomogrāfi. Jautājums, cik mums tādu ir kopumā Latvijā? Tāds ir P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, tāds ir Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Vai plaušu vēža gadījumā tie būtu visi iedzīvotāji, kuriem varētu veikt šīs pārbaudes, vai riska grupu pārstāvji? Jāatgādina, ka arī Onkoplānā ir punkts, kas uzliek par pienākumu izvērtēt iespējas jaunu skrīninga veidu ieviešanai.
Vispirms noteikti runa ir par riska grupām, un, ņemot vērā, ka mums iedzīvotāju vidū ir liels skaits smēķētāju, šī riska grupa ir pietiekami liela. Ļoti svarīgi ir plaušu vēzi atklāt agrīni, kad terapijas iespējas ir daudz labākas, lai samazinātu situācijas, kad audzējs atklāts tad, kad neko vairs nevar darīt. Tātad pašlaik mēs pārvērtējam jau esošo skrīningu sistēmu Latvijā - mums pašlaik ir četri vēža skrīningi, un, runājot par jauna veida skrīninga ieviešanu, ir jāizvēlas pēc iespējas cilvēkam pieejamāks un draudzīgāks. Katrā gadījumā skrīnings ir jāorganizē tā, lai tas neradītu nekādus šķēršļus. Darbs ir uzsākts, un ir bijušas tikšanās arī ar starptautiskiem ekspertiem. Mēs veidosim arī skrīninga reģistru.
Es vēlos piebilst, ka saskaņā ar Eiropas vadlīnijām nākamais, ko rekomendē Eiropa, ir kuņģa vēža skrīnings. Arī par to mēs diskutējam tagad un turpināsim nākamajā gadā. Skrīninga ieviešanai nepietiek tikai ar ierakstīšanu dokumentā, ir jābūt atbilstošām tehnoloģiskām iespējām un ārstiem, kas to veic. Tajā pašā laikā jūs jau zināt, ka kopējā atsaucība skrīningiem ir visai zema. Ir ļoti grūti Latvijas iedzīvotājus pārliecināt, ka pilnīgi veselam cilvēkam ir jāveic pārbaudes. Daudziem tas liekas lieki, bet es vēlos uzsvērt, ka vismaz diviem procentiem līdz skrīningam veselu cilvēku ir atrasts ļaundabīgs audzējs, un, ja mēs to nedarīsim, tad audzējus turpinās atklāt ielaistās stadijās un būs situācijas, kad arī ārstēšana vairs nevarēs palīdzēt.
Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par onkoloģiju mani pārsteidza secinājums, ka mirstība no plaušu vēža Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā un Latvijā plaušu vēzis ir viena no audzēja lokalizācijām, kur ir augsta mirstība, taču par plaušu vēzi atšķirībā no krūts vēža vai sirds slimībām mēs runājam ļoti maz. Vēl ziņojumā ir atsauce uz datiem, ka mirstība no plaušu vēža atsevišķos novados ir pat palielinājusies.
Mirstības rādītājus mēs varam izskaidrot ar to, ka pacienti pie ārsta vēršas novēloti un, uzzinot diagnozi, pacientu reakcijas arī ir dažādas. Ir zināmi gadījumi, kad pacients izvēlas neārstēties, atsakās no terapijas. Tas, protams, ir saistīts ar to, ka, atklājot vēlu plaušu vēzi, ir ļoti ierobežotas iespējas pacientam palīdzēt, tāpēc plaušu vēža gadījumā mēs visvairāk uzsveram tieši prevenciju.
Par to, ka cilvēki novēloti vēršas pie ārsta, mēs runājam ne vienu gadu vien. Arī ārsti speciālisti to saka - pacients atnāk, kad ir jau par vēlu. Vai Veselības ministrijai ir rīcības plāns, ko darīt? Vai tiešām veselības aprūpe ir tā sakārtota, ka viss atkarīgs tikai no pacienta vēlmes aiziet pie ārsta?
Es noteikti teiktu, ka tas ir ģimenes ārsts, par kura lomu plaušu vēža atklāšanā mums ir jārunā vairāk. Mēs esam Veselības ministrijā domājuši, kā uzlabot profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta, lai tās nebūtu tikai formālas. Pašlaik ir tā, ka pacients vēršas pie ārsta un tad ārsts jautā, kādas ir jūsu sūdzības? Pacientu atbilde visbiežāk ir: man nav sūdzību. Tomēr, ja pacientam profilaktiskajā apskatē būtu jāaizpilda aptaujas veida anketa ar konkrētiem jautājumiem, piemēram, vai jums ir elpas trūkums, ilgstošs klepus, nogurums, tad, iespējams, cilvēks aizdomātos un atbildētu jau citādi. Ģimenes ārstam būtu jānozīmē analīzes, rentgens. Noteikti būtu jānoskaidro, vai pacients smēķē, turklāt arī to, vai lieto elektroniskās cigaretes. Noteikti - galvenā loma ir ģimenes ārstam. Protams, ja kaut kādu iemeslu dēļ cilvēks ir nonācis pie speciālista, arī šī ārsta uzdevums būtu noskaidrot par cilvēku pēc iespējas vairāk, uzrunāt cilvēku.
Veselības ministrija ir apņēmusies ieviest algoritmu, kā plaušu vēža gadījumā pacienti ātrāk tiktu uz izmeklējumiem. Vai šādam algoritmam nebija jābūt jau vakar?
Protams, ir tā sauktā zaļā koridora algoritms, bet ir nepieciešams algoritms, lai noteiktu un pierādītu vēža recidīvu. Šim algoritmam skaidri jāpasaka, kāda ir rīcība situācijā, kad ir aizdomas par vēža recidīvu.
No jūsu atbildēm es secinu, ka Veselības ministrijas politika plaušu vēža gadījumu savlaicīgā atklāšanā ir diskusija par skrīninga ieviešanu un pacienta ceļa noteikšana jeb algoritmi, kā veic izmeklējumus, lai atklātu vēzi vai slimības atkārtošanos?
Jā, zaļais koridors plaušu vēža atklāšanā mums jau strādā, un mēs plānojam pārskatīt izmeklējumu sarakstu, ko veicam, lai diagnosticētu plaušu vēzi. Pašlaik tas ir pamatā rentgenoloģiskais izmeklējums, bet riska grupām tā varētu būt datortomogrāfija.
Mūsu rīcībā ir informācija, pacientu stāsti, ka, pat neraugoties uz zaļo koridoru (atgādinājumam lasītājiem - tā ir pieeja pacientiem ar aizdomām par vēzi savlaicīgiem izmeklējumiem), pacientiem uz izmeklējumiem un vēlāk uz ārstēšanu jāgaida.
Onkoloģiskajiem pacientiem zaļais koridors nav saistīts ar kvotām. Izmeklējumi ir jāveic desmit dienu laikā, un rindām nevajadzētu būt, tomēr jāņem vērā, ka onkoloģisko pacientu skaits pieaug, lai cik tas nebūtu skumji, līdz ar to nepieciešams veikt arvien vairāk izmeklējumu. Ja lielās slimnīcas netiks ar šo procesu galā, mums būs jādomā, kā nodrošināt šo pakalpojumu. Zaļais koridors - tie ir primārie izmeklējumi, un tos noteikti nevajadzētu veikt tikai un vienīgi klīniskajās universitāšu slimnīcās, to var veikt tuvāk mājām, taču tālākai diagnozes apstiprināšanai būtu vēlams izmeklējumus veikt onkoloģiskajos centros. Tad, kad jānosaka audzēja izplatība, lokalizācija, terapija un citi jautājumi, kas saistīti ar terapijas izvēli, tas jādara vēža ārstniecības centrā, kas specializējas vēža ārstniecībā. Katra pacienta stāsts ir individuāls, var būt dažādas situācijas, un mēs nenoliedzam, ka ir rindas, jo pacientu skaits ir liels - primārie un pacienti ar vēža recidīvu.
Slimnīcas ir papildinātas ar jaunu aparatūru, ir piešķirts papildu finansējums, bet acīmredzot kādā situācijā pacienti nav nokļuvuši pa šo zaļo koridoru.
Vai Veselības ministrija novēro un analizē situāciju saistībā ar vēža ārstēšanas pieejamību?
Jā, to dara Nacionālais veselības dienests. Pacientam noteiktie izmeklējumi var kavēties dažādu iemeslu dēļ, ne tikai rindu, bet izmeklējumu specifikas dēļ, un rinda ir arī uz ķīmijterapiju. Pašlaik nav kritiska situācija, bet, ja iedegsies sarkanā lampiņa, kā jūs sakāt, tad būs jādomā, kā piesaistīt resursus no citām ārstniecības iestādēm, protams, nosakot stingrus kvalitātes kritērijus. Sadarbībā ar mediķiem un pacientu organizācijām veidojam pacienta ceļa kartes, piemēram, kur ir paredzēti pacientu koordinatori, kas sakārtotu pacientam veicamos izmeklējumus vienā dienā.
Mums onkoloģijā ir daudz risināmu jautājumu - esam izveidojuši onkoloģisko pacientu darba grupu, kas uzrauga Onkoplāna izpildi. Ir lietas, kur ir nepieciešama liela nauda, bet ir lietas, kur nepieciešamas organizatoriskas izmaiņas.
* * * * *
Sadarbības projekts
