Draud samazināties zāļu pieejamība Latvijā

Farmācijas uzņēmumi samazina medikamentu pieejamību Latvijā. Milzīgais pieprasījums pēc pretsāpju un pretsaaukstēšanās zālēm šajā ziemā un  farmācijas uzņēmumu nespēja saražot un piegādāt pietiekami daudz medikamentu nav vienīgie iemesli zāļu pieejamības apgrūtinājumiem.
©Oksana Džadana/ F64

Problēmas ar zāļu pieejamību ir daudz plašākas. Viena no tām ir birokrātiskais slogs, kura dēļ medikamentu iztrūkums turpmāk var kļūt par ikdienu, bet daži medikamenti no tirgus var pazust pavisam.

Zāļu trūkst, jo trūkst izejvielu

“Neatkarīgā” rakstīja, ka jau vairākus mēnešus Latvijā līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs trūkst medikamentu, īpaši noteiktu antibiotiku un pretdrudža zāļu. Šo fenomenu farmācijas jomas eksperti skaidro ar respiratoro slimību pieaugumu, kā arī farmācijas uzņēmumu ražošanas jaudas un izejvielu nepietiekamību, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu.

Medikamentu trūkumu aptiekās pašlaik piedzīvo lielākā daļa Eiropas. 2023. gada janvāra beigās Slovēnija un Grieķija ziņoja par vairāku simtu medikamentu veidu nepieejamību, savukārt Itālijā šis skaits sasniedza 3000 medicīnas preču veidu. Daļēji situāciju ietekmējis loģistikas tīkla pārrāvums, kas aizsācies pandēmijas laikos un tikai pastiprinājies Krievijas - Ukrainas kara ietekmē. “Piemēram, daudzi ražotāji, kas iepakojuma materiālus iepirka no Krievijas un Ukrainas, pašlaik meklē piegādātāju alternatīvu. Daļa no ražotājiem pēdējā desmitgadē, ekonomisku motīvu vadīti, izejvielas iegādājas ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Āzijā, vai turp pārcēla savas ražotnes. Arī vietējā tirgus sarežģījumi un darbaspēka trūkums aizkavē procesu,” “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītājs Egils Einārs Jurševics. “Problēmu saasina vēl arī elektroenerģijas, ražošanas, transportēšanas un citas izmaksas, tas liek ražotājiem izdarīt secinājumu - pieejamo medikamentu daudzums potenciāli nepalielināsies, jo, lai arī zāļu ražošanas izmaksas ir ievērojami pieaugušas, Eiropas valstis jau ilgstoši aizliedz celt zāļu cenas.” Zāļu ražotāji norāda, ka ienākumi nenosedz daudzu zāļu izstrādes izmaksas, liekot tām no tirgus pazust pilnībā. “Īpaši sāpīgi tas var izvērsties nelielām valstīm kā Latvijai, kur patērētāju tirgus ir neliels, bet ražošanas, piegādes un valsts nodevu izmaksu apvienojums liek farmācijas uzņēmumiem strādāt nerentabli,” saka Egils Einārs Jurševics.

Nevar noturēt zemo cenu

Eiropas Komisijas dati liecina, ka laikā no 2000. līdz 2018. gadam medikamentu deficīts Eiropas Savienībā palielinājies 20 reižu. Viens no šā deficīta iemesliem ir striktie noteikumi zāļu ražotājiem. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija atsaucas uz ziņojuma “Medicine of Europe” datiem, kas liecina, ka Eiropas tirgū 70 procenti no visiem medikamentiem ir patentbrīvie jeb kopijas medikamenti, kurus farmācijas uzņēmumi drīkst sākt ražot pēc oriģinālā jeb jaunizgudrotu zāļu patenta beigšanās laika. Tā kā zāles balstās uz iepriekš izstrādātu formulu, to izgatavošanas izmaksas ir zemākas. Pašlaik Eiropas valstu veselības aģentūras šai medikamentu grupai tērē tikai 29 procentus no kopējās zālēm atvēlētās summas. Taču kopš 2009. gada finanšu krīzes dalībvalstu valdības patentbrīvo zāļu tirgus modeli ir balstījušas tikai uz izmaksu ierobežošanu, liekot ražotājiem izvēlēties - zālēm noteikt pēc iespējas zemāko cenu vai tikt izslēgtam no kompensējamo zāļu saraksta. “Teorijā tas skan pēc loģiska un pareiza risinājuma, lai samazinātu zāļu izmaksas pacientiem. Tomēr patiesībā tas veido apburto loku, kurā ieguvējs nav ne pacients, ne valsts, ne ražotājs,” saka E. Jurševics.

“Medikamentu ražotāji ir uzņēmēji. Mēs nevaram gaidīt, ka maize tiks izcepta tajā pašā kvalitātē un apjomā, saglabājot nemainīgu cenas līmeni, ja visu izejvielu un piegādes izmaksas palielinājušās vairākkārt. Tāpat ir farmācijā. Latvijas tirgus, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, ir mazs. Ja ražotājam, kurš šobrīd atrodas finansiāli izaicinošos apstākļos, jāizvēlas maksāt par dalību Latvijas tirgū ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju, pielāgot latviešu valodai visu zāļu iepakojumus un maksāt augstās piegādes izmaksas vai līdzvērtīgas darbības veikt Vācijā ar 84 miljoniem iedzīvotāju, izvēle ir pašsaprotama. Baltijas valstīm būtu jādomā, kā mudināt uzņēmējus uzturēties tirgū, tajā pašā laikā neuzliekot zāļu pieaugošās izmaksas uz pacientu pleciem,” ir pārliecināts Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītājs. Ņemot vērā, cik augstas ir dažādas birokrātiskās izmaksas, lai zāles varētu ienākt Latvijas tirgū, un cik jāmaksā, lai zāles iekļautu kompensējamo zāļu sarakstā (par katru medikamentu, kas atrodas kompensējamo zāļu sarakstā, Nacionālajam veselības dienestam jāmaksā nepilni 750 eiro gada uzturēšanās maksa), pēc asociācijas domām, Latvija var nonākt pie situācijas, kad zāles no tirgus var pazust, jo tās sevi neatpelna.

Aicina samazināt birokrātiskus šķēršļus zālēm

Eiropas Komisijai farmācijas uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli, brīdinot par situācijas saasinājumu zāļu tirgū, iesakot īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus problēmu uzlabošanai. Viens no ierosinājumiem ir atvieglot ar zāļu iepakojumiem saistītās regulas, ļaujot medikamentus pēc pieprasījuma ātrāk nosūtīt jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij, iesaistīties dialogos ar ražotājiem, novēršot medikamentu ražošanas inflācijas turpmāku kāpumu, kā arī pārskatīt izmaksas, kas saistītas ar medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes locekle Evita Jaunzeme pastāstīja, ka arī Latvijas farmācijas uzņēmumi vairākkārt vērsušies pie valdības ar aicinājumiem iet uz kompromisiem, pārskatot veselības aprūpes sistēmu, ļaujot iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un tiem nepieciešamos medikamentus. “Diemžēl arī šajā nozarē piedzīvojam situāciju, kad Baltijas kaimiņvalstīs nosacījumi ir draudzīgāki,” uzskata Evita Jaunzeme. “Viens no galvenajiem risinājumiem būtu kopējā veselības aprūpes budžeta palielināšana, tostarp kompensējamo zāļu budžeta, bet mēs saprotam, ka neesam vienīgie un ir arī citas veselības aprūpes nozares, kur budžeta palielinājums ir kritiski nepieciešams, tādēļ asociācija nākusi klajā ar vairākiem ieteikumiem, kas varētu kalpot kā pirmais solis situācijas uzlabošanai.”

Zāļu ražotāji ierosina samazināt Zāļu valsts aģentūras ar zāļu reģistrāciju saistītās gada izmaksas un atcelt gada maksu zāļu drošības uzraudzības procesam. Salīdzinājumam E. Jaunzeme min Igauniju un Lietuvu, kur netiek piemērota farmakovigilances gada maksa, savukārt Lietuvā netiek piemērota zāļu gada uzturēšanas maksa.

Ražotāji arī iesaka atcelt gada uzturēšanas maksu un samazināt zāļu pieteikuma izskatīšanas maksu Nacionālajā veselības dienestā. Igaunijā un Lietuvā šīs maksas netiek piemērotas. Tāpat ražotāji aicina atvieglot dažādas procedūras - zāļu ar ārzemju iepakojumu ievešanā un izplatīšanā, patentbrīvo zāļu un biolīdzinieku iekļaušanā kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī neattiecināt finansiālās līdzdalības līgumus uz kompensējamo zāļu A saraksta zālēm.