Pandēmija beigusies, bet slimības pabalsta izdevumi strauji aug

Pandēmijas laikā izdevumi slimības pabalstiem dubultojās, taču tagad situācija ir stabilizējusies, proti, izmaksas neaug tik strauji, lai būtu nepieciešami ārpuskārtas budžeta piešķīrumi.
©Depositphotos.com

Tomēr Labklājības ministrijas prognozes liecina, ka 2023. gadā izdevumi slimības pabalstam būs vairāk nekā 0,3 miljoni eiro, un tie nemazināsies. To ietekmē pabalsta vidējā apmēra pieaugums, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. Ja tiktu veiktas kādas izmaiņas slimības pabalstu kārtībā, piemēram, tas tiktu apmaksāts 100 procentu apmērā no algas, būtu nepieciešams celt sociālo iemaksu likmi.

Jautājums par slimības pabalstu izmaksu un tam nepieciešamo budžeta finansējumu aktualizējies, jo vispirms ir būtiski saprast, kāda situācija ir pēc Covid-19 pandēmijas, kad izmaksas strauji auga, bet vēl - kā komentēt priekšlikumu izmaksāt slimības pabalstu pilnībā no sociālās apdrošināšanas budžeta. Pašlaik slimības pabalstu maksā gan darba devējs, gan sedz valsts budžets.

Slimības pabalstam jābūt kā motivatoram

Latvijā slimības pabalstu no otrās darba nespējas dienas apmaksā darba devējs, bet pēc desmitās dienas pabalsta izmaksas sedz sociālais budžets. Labklājības ministrijas eksperte Sandra Stabiņa norāda, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, atbildība par darbinieka darbnespēju ir sadalīta starp darba devēju un valsti. Tas ir kā motivators un ekonomiskais stimuls, lai veicinātu uzņēmumus investēt darba apstākļu uzlabošanā un darba aizsardzības nodrošināšanā. Jo vairāk investēs darba aizsardzībā, jo veselāki darbinieki būs un mazāk būs jāmaksā slimības pabalsts.

“Neatkarīgā” rakstīja, ka viens no priekšlikumiem, par ko pašlaik tiek vākti paraksti, ir izveidot tādu sistēmu, kur pabalstu sedz tikai sociālais budžets. Par to skeptiska ir Labklājības ministrija, un ne tikai tādēļ, ka būtiski augtu izmaksas no sociālā budžeta. “Samazinot darbnespējas dienu skaitu, kas jāapmaksā darba devējam, zustu vai mazinātos motivējošais faktors, īpaši to darba devēju vidū, kas rēķina tikai tūlītējos finansiālos izdevumus vai ieguvumus, neanalizējot situāciju ilgtermiņā,” saka Sandra Stabiņa. “Turklāt, noņemot jebkādu finansiālo atbildību no darba devēja par darbinieka darbnespēju, risks par nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu var pieaugt, jo pieaugs darba devēja ieinteresētība izmantot situāciju negodprātīgi, piemēram, risinot īslaicīgas finansiālās problēmas uzņēmumā - nevar samaksāt vai nodarbināt darbinieku.”

Mainot pabalsta kārtību, var parādīties “negodprāši”

Labklājības ministrijas eksperte skaidro, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas būtība ir apdrošināt personas risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociālā riska iestāšanos. Tas nozīmē, ka šīs sistēmas ietvaros personai tiek izmaksāts sociālās apdrošināšanas pabalsts, kas sedz daļu no personas gūtajiem ienākumiem, kādi tai bija sociālā riska iestāšanās brīdī un kurus tā nespēj iegūt sociālā riska iestāšanās dēļ, šajā gadījumā - slimojot. S. Stabiņa uzsver, ka sociālās apdrošināšanas pabalsta mērķis nav kompensēt personai zaudētos ienākumus pilnā apmērā. Turklāt, palielinot slimības pabalsta atvietojumu (arī par šo likuma normu tiek vākti paraksti), pieaugs risks, ka darbnespējas lapas tiks izmantotas negodprātīgi, jo personai finansiāli izdevīgāk būs slimot, nevis atgūt darbspējas, tādējādi radot vēl lielāku slogu darba devējiem (jau šobrīd izskan pārmetumi no darba devēju puses, ka darbinieki negodprātīgi vai bieži izmanto darbnespējas lapas). S. Stabiņa uzskata, ka Latvijā jau šobrīd, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, slimības pabalstam ir salīdzinoši augsts atvietojuma līmenis.

Protams, Labklājības ministrijas interesēs ir nepieļaut pārlieku lielus papildu izdevumus, kas var ietekmēt šī budžeta situāciju. Sociālās apdrošināšanas sistēma ir jutīga, un ikviens nepārdomāts lēmums negatīvi var radīt negatīvas sekas šīs sistēmas stabilitātei ilgtermiņā, uzsver S. Stabiņa.

Vai vēlamies augstākus nodokļus?

Valsts speciālais budžets ir pašfinansējošs, kur ieņēmumus galvenokārt veido veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. “Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtermiņa finanšu stabilitāti, priekšlikumiem, kas saistīti ar valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugumu, vienlaicīgi iesniedzami arī kompensējoši priekšlikumi valsts speciālā budžeta fiskāli neitrālas ietekmes nodrošināšanai,” “Neatkarīgajai” saka ministrijā, atbildot uz jautājumu, vai ir iespējams kādas izmaiņas slimības pabalstu kārtībā. Slimības pabalsta atvietojuma palielināšana, vienlaicīgi nodrošinot valsts speciālā budžeta fiskālo neitralitāti, prasīs attiecīgi arī paaugstināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi vai samazināt citu sociālās apdrošināšanas pensiju vai atvietojuma līmeni.

Izdevumi pārsniedz 300 miljonus un aug joprojām

Jau pašlaik vērojams izdevumu pieaugums slimības pabalstu gadījumā, ko ietekmē slimības gadījumu skaita palielinājums, vidējās iemaksu algas pieaugums, kā arī ar pabalstu apmaksāto dienu kāpums.

Covid-19 pandēmijas sākumā izdevumi slimības pabalstiem strauji palielinājās. 2019. gadā izdevumi bija vairāk nekā 193 miljoni eiro, 2020. gadā izdevumi pieauga līdz 233,3 miljoniem eiro, 2021. gadā - 303 miljoni eiro, bet vislielākie izdevumi bija 2022. gadā - 347,5 miljoni eiro. Pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis no 17 000 pirms Covid-19 pandēmijas līdz gandrīz 30 000 pērn. Daļu strauji augošo izmaksu sedza valsts budžets saistībā ar papildu izdevumiem ārkārtas situācijā.

Pašlaik, kā norāda Sandra Stabiņa, situācija ir stabilizējusies un tiek prognozēts, ka šogad izdevumi slimības pabalstam varētu sasniegt 326,6 miljonus eiro. Izdevumi nesamazinās, jo aug pabalsta vidējais apmērs, kas saistīts ar vidējās algas pieaugumu.